Reģionālās līgas čempionu treneris Ābols: "Lepnums, ka džeki ir izauguši par vīriem"

Reģionālās līgas finālsērijas aprakstu var lasīt ŠEIT. Par čempioniem kļuva "Ādaži/Daily" komanda, kas pamatturnīrā uzvarēja 12 no 18 spēlēm, ierindojoties Centra divīzijas otrajā vietā. Izslēgšanas spēlēs ādažnieki uzveica "Kandavu", Rietumu grupas labāko komandu "Nīcu", pusfinālā bija pārāki pār turnīra galvenajiem favorītiem un Austrumu grupas spēcīgāko vienību "Madonu", bet finālsērijā tika pieveikti jēkabpilieši. Sezonas gaitā Jānis Ābols piedalījās 20 spēlēs, caurmērā gūstot 12,5 punktus, izcīnot deviņas atlēkušās bumbas un izdarot 3,8 rezultatīvas piespēles.

Bleķis ir uzkārts kaklā. Kādas ir tās iekšējās sajūtas, kad viss sezonas ieguldītais darbs ir realizējies augstākajā iespējamajā rezultātā?
Sajūta drīzāk ir tāda, ka ir lepnums par džekiem, kuri ir kļuvuši par vīriem un sezonas laikā spējuši parādīt ļoti spējīgas komandas raksturu. Izaugām kā komanda, un redzams, ka spējām kļūt arī par čempioniem.

Ko nozīmēja tas, kas notika šeit tribīnēs? Gan jau sezonas laikā fanu kustība aizvien auga un finālos jau brīvu vietu vairs nebija.
Fanu kultūra tika audzināta lēnu garu. Kad sākām sezonas sākumā, tad nāca skatīties vecāki un draugi. Veiksmīgi spēļu rezultāti arī pieaudzēja skatītāju skaitu. Nāk vēl vairāk draugi, un arī Ādažu iedzīvotāji nāk, skatās un priecājās par mums. Tas, ka tribīnes ir pilnas, dod papildus emocijas. Tas mūs ceļ līmeni augstāk.

Ja paskatāmies komandas pieteikumu, tad tur treneru korpuss ir garu garais. Tad nu jāuzdod precizējošais jautājums, kas tu esi "Ādaži/Daily" komandā?
"Ādažu" komandā esmu tas cilvēks, kurš savāc visus kopā. Esmu šīs komandas spēlējošais treneris. Paldies viesiem tiem džekiem, kuri iesaistījās un palīdzēja arī kā treneri tad, kad kāds cits nevarēja pildīt šo lomu. Tas mums spēcīgi veidoja komandas ķīmiju. Mana loma ir spēlēt un tajā pašā laikā arī vadīt treniņus. Spēles laikā sanāk bišķiņ arī vadīt komandu no iekšienes.

Pēc gada pārtraukuma "Ādaži" atgriezušies uz Latvijas basketbola kartes. Iepriekš bija apvienotā komanda ar Carnikavu. Pastāsti, kā nonācāt līdz šai "Ādažu" komandas versijai? Turklāt komanda ir spilgta - formas krekli ir pamanāmi, un arī spēles stils ir azartisks un baudāms.
Sezonas sākumā piegāju pie kaut kādām lietām, ko ieliekam iekšā komandā. Tas ir ātrums - skrienam, skrienam, skrienam. Tālāk jau apaudzēju ar tehniskām lietām, lai komanda būtu skatāma. Ja par formām, tad tās ir speciāli veidotas tādā vairāk kā retro stilā. Tā kā esam piedomājuši, lai tas būtu acīm tīkami.

Jānis Ābols. Foto: Māris Stiprais

Kurā brīdī tikāt līdz komandas izveidošanai? Vai tā bija tā iepriekšējās versijas ar Carnikavu atjaunošana vai pavisam kas jauns?
Tas, kas iepriekš visus gadus tika darīts, ir tā sētā sēkla. Man patika tas, ka saņēmos un zvanījos vienam, otram, trešajam. Spēlētāji puslīdz novācās. Tad zvanīju uz domi - dome atbalstīja. Liels paldies viņiem par to! Tad spērām nākamos soļus, lai to, ko iepriekšējos padsmit gadus bijām dīdzinājuši, varētu iznākt saulītē liels un skaists.

Skatītājiem pēc šī titula iegūšanas tagad noteikti ir jautājums - vai "Ādaži" ir gatavi izmantot nolikumā paredzēto iespēju kāpt augstāk uz Nacionālo līgu? Vai arī jūsu situācija ir līdzīga kā "Madonai", kura pēc iegūtā Reģionālās līgas titula tomēr saprot, ka treneru noslodzes dēļ nevar pacelt pārcelšanos augstāk un paliek tur pat Reģionālajā līgā?
Situācija ir tāda, ka tā noteikti ir jāapsver. Mēs noteikti gribētu iet uz LBL2 jeb "Ramirent" Nacionālo līgu. Vispirms ir jāaprunājas ar pašiem puišiem. Sezonas gaitā par to neesam runājuši. Sākumā izdarām darbu un tad par to runājam. Tā kā darbs ir paveikts, tad šis jautājums komandā būs aktuāls. Man šķiet, ka vajadzētu iet, bet tas būs atkarīgs no tā, vai saglabājās kodols, un jāskatās, vai būs vajadzīgs papildinājums. To mēs izvērtēsim.

Paejot cauri spēlētāju sarakstam - komandā ir viens Rūjienas džeks, tad dažiem ir Rīgas sporta skolu pieraksti, un, cik nu jaunajā Basket.lv versijā var sameklēt, lielākā daļa tomēr ir Ādažu sporta skolas audzēkņi. Cik svarīgi ir veidot komandā lokālpatriotismu un tiešām spēlēt ar savu vietējo spēlētāju kodolu?
Izrunājot ar Aigaru Neripu, šī bija prioritāte. Uzaicinājām tos džekus, kuri visi principā ir pabeiguši Ādažu sporta skolu. Mārtiņu Zviedri personīgi uzrunāju kā papildinājumu no malas. Pārējie visi ir bijuši Ādažu sistēmā, arī tie, kuri Rīgā ir pierakstīti, - viņi ir trenējušies un auguši šeit. Pats arī vairumu kaut cik nedaudz esmu trenējis. Viņi visi ir labi zināmi. Tāds arī bija lēmums, ka ar šiem džekiem varam iet un darboties. Viņi arī paši to vēlējās, tā kā ir loģisks iznākums, ka ejam un cīnamies.

Ādažu priekšrocība attiecībā pret citām tālāk esošām pilsētām noteikti ir Rīgas tuvums. Ir iespēja strādāt Rīgā un piebraukt uz treniņiem vai otrādi. Kāda ir basketbola perspektīva Ādažos? Cik liela ir bērnu un viņu vecāku interese nodarboties ar basketbolu?
Kopumā jauniešos viss ir attīstīts līdz vidusskolas līmenim. Skatoties uz šo panākumu, mēs to latiņu esam pacēluši augstāk. Parādam, ka šeit ir iespējas izaugt. Viss, protams, ir atkarīgs no sporta hallēm un resursiem, kas ir pieejami pašā pilsētā. Mēs esam piepilsēta, un zāle ir mazāka. Tādēļ jautājums, cik daudz visi var trenēties.

Lasi vēl...

# Aleksandrovs: "Junioros drīkstu mest grūtos metienus, bukos - jāspēlē kombinācijas"
# Jonāts: "Šķiet, ka viss apnicis, bet tad paskaties kādu video un atkal gribas spēlēt basketbolu"
# Rūjienas laicīgais basketbols: nedaudz pieklusis, bet ar stiprām saknēm
# Rozītis atgriežas mājās un mērķē uz stabilu Cēsu basketbola attīstību
# Odiņš paceļas no Liepājas dīķa un gatavs iekost arī Reģionālajā līgā