Trīs iemesli, kāpēc Latvijas basketbola valstsvienība divreiz zaudēja Polijai

Raugoties Synergy Sports piedāvātajā spēles padziļinātās statistikas apkopojumā, ir visai sarežģīti atrast kādu citu cīņas komponenti, izņemot atlēkušās bumbas, kurā Polija bija tik būtiski labāka nekā Latvija, lai to varētu viennozīmīgi izcelt kā galveno neveiksmes iemeslu.

Pirmajā spēlē Latvijai bija labāks uzbrukums un krietni veiksmīgākas pārejas (transition), bet poļi sekmīgāk darbojās spēlē ar muguru pret grozu (post-up) un darīja to krietni biežāk nekā latvieši. Tāpat Polija vairāk, taču visai ievērojami neefektīvāk spēlēja pick'n'roll jeb divu vīru sadarbības, kamēr Latvija vairāk aizrāvās ar isolation situācijām jeb spēli viens pret vienu, tajā esot visai neefektīvi.

Otrajā spēlē Gdiņā kritās Latvijas uzbrukuma efektivitāte, bet Polijai tā pieauga. Atbildes mačā latviešus pievīla pārejas aizsardzība, kur Polija pārejas situācijās bija teju izcila. Latvieši biežāk un efektīvāk nekā poļi darbojās pikenrolā, bet Polija kā pirmajā, tā arī otrajā spēlē demonstrēja pārākumu ierāvienos (cuts), atrodot komandas biedrus labās pozīcijās un ar augstu efektivitāti tos pārvēršot punktos. Taisnības labad jāatzīmē, ka tādu situāciju, protams, nebija diez ko daudz – 14 abās spēlēs kopā.

Synergy Sports statistika

Pirmais skaitlis tabulā apzīmē to, cik punkti uz uzbrukumu konkrētajā situācijā gūti.
Otrais skaitlis apzīmē to, cik daudz šādu situāciju konkrētajā spēlē bijis.
* – spot-up ir situācijas, kurās spēlētājs pēc piespēles saņemšanas izdara ātru metienu, visbiežāk neveicot nevienu driblu.

Atlēkušās bumbas gan uzbrukumā, gan aizsardzībā
80 spēles minūšu laikā Polija izcīnīja 85 (41+44) atlēkušās bumbas, kamēr Latvijas basketbolisti iespēja tikt vien pie 51 bumbas zem groziem (23+28). Situācija uzbrukuma bumbās bija vēl skarbāka – latviešiem pirmajā mačā tikai divas atlēkušās bumbas pie pretinieku groza, bet otrajā mačā sešas uzbrukuma bumbas. Salīdzinājumam – poļu šī modeļa pamatcentrs Dominiks Olejničaks pirmajā spēlē vienatnē savāca četras bumbas pie Latvijas groza, bet divās spēlēs kopā poļiem 24 uzbrukuma bumbas.

Atlēkušās bumbas uzbrukumā dod otrās iespējas uzbrukt – divās spēlēs latviešiem no otrajām iespējām astoņi (3+5) punkti, bet Polijai 33 (17+16) otro iespēju punkti. Divu spēļu summā uz tablo Latvijai -25, divās spēlēs no otrajām iespējām -24. Ņemot vērā, ka pirmā spēle izšķīrās pēdējā uzbrukumā, varam apgalvot, ka otrās iespējas punkti noteikti bija starp galvenajiem faktoriem, lemjot spēles likteni.

Izteikto apgalvojumu pastiprina arī pirmās spēles uzbrukuma efektivitāte katrai no komandām. Latvijas uzbrukums pēc Synergy Sports datiem bija efektīvāks – 1.093 punkti uz uzbrukumu pret Polijas 1.000 punktiem uz uzbrukumu. Poļi vienkārši tika pie desmit metieniem no spēles vairāk…

Šajā sakarā varam pieskarties nelielai basketbola filozofijai. Lielā mērā ir vienalga, kādā tempā komanda spēlē, ja netiek savāktas bumbas – gan pie sava, gan pretinieku groza. Augsts vai zems temps bez pārsvara cīņā par bumbām nerada priekšrocības un nerezultējas lielākā uzbrukumu skaitā.

Piemēram, Spānijas čempionātā gan ''Valencia'', gan Malagas ''Unicaja'' vidēji 40 minūtēs uzbrūk par četrarpus metieniem grozam vairāk nekā pretinieki. Valensija gūst pārsvaru uzbrukumu skaitā ar lielu un koncentrētu cīņu pēc uzbrukuma bumbām, savukārt Malaga – ar ļoti ciešu sava groza kontroli atlēkušajās bumbās, nedodot (vai ļoti reti dodot) iespējas pretiniekiem. Latvijas izlasei mačos pret Poliju nepadevās nedz viens, nedz otrs.

Individuāli meistarīgākais spēlētājs laukumā
Protams, nospiedošs vairākums Latvijā ir pret (lielākoties) amerikāņu basketbolistu naturalizāciju, un varam nemitīgi diskutēt par to, cik pareizi vai nepareizi tas ir, taču sausais atlikums ir tāds – amerikānis Džordans Loids spēlē Polijas basketbola valstsvienībā un divās spēlēs Latvijas grozā sabēra 58 punktus, tostarp uzvaru nesošo metienu pirmajā spēlē.

''Viņiem bija tas viens čalis. Tas viens čalis. Tur ir tā atšķirība. Augsta līmeņa Eirolīgas spēlētājs – tu uzreiz vari redzēt līmeņu atšķirību. Jā, Lomažs ir Eirokausā, bet tu redzi, ka ir līmeņi augstāk, augstāk un augstāk. Un tu neesi tur. Šodien tas bija ļoti uzskatāmi redzams. Tu paņem viņu [Loidu], iedod viņam zaļo gaismu un viņš vienkārši mauc. Viņš arī nomauca. Tas ir tas, kāpēc viņš ir tur un neviens mūsējais tur nav,'' podkāsta ''LV basketbols'' pēcspēles analīzē pēc pirmā mača par Džordanu Loidu sacīja 101 spēli Latvijas valstsvienībā aizvadījušais Rolands Freimanis.

Loids šajā sezonā kopā ar Rolandu Šmitu, kurš traumas dēļ nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei, pārstāv Eirolīgas klubu Stambulas ''Anadolu Efes'', kas, lai arī neaizvada labu sezonu, algās tērē dalītu piekto lielāko summu Eiropā. Eirolīgā šajā sezonā Loidam ir 25 punktu spēle pret vienu no favorītēm Telavivas ''Hapoel'', bet caurmērā amerikānim 10.4 punkti. Šī Loidam ir septītā sezona Eirolīgā – tikai vienā no tām aizsargs nav vidēji atzīmējies ar vismaz desmit punktiem (rezultatīvākajā sezonā 17.4 punkti). Tāpat Loids 2019. gadā, lai arī ar mazu lomu, kļuva par NBA čempionu. Visi iepriekš minētie fakti apliecina Loida augsto meistarību. Lai kā gribētos, taču no februāra un marta Latvijas izlases sastāva neviens basketbolists ar tādiem ierakstiem CV nevar lepoties. Mazos, divu spēļu nogriežņos individuālajai meistarībai var būt izšķiroša loma, un tas spilgti pierādījās pirmajā spēlē, kur Loida uzvaras metienam, visticamāk, piepalīdzēja arī latviešu miskomunikācija pēdējā aizsardzībā.

Par Latvijas basketbola izlases desmit sāpīgiem zaudējumiem desmit gados pret komandām, kur lielu lomu spēlējis naturalizētais spēlētājs, lasi ŠEIT.

Statistiski neizmērāmais saspēlētības faktors
Ja iepriekš Latvijas izlases trumpis Lukas Banki vadībā bija nemainīgā identitāte, neraugoties uz mainīgo sastāvu kvalifikācijas logos, tad vismaz šobrīd jaunā galvenā trenera Sito Alonso vadībā četrās spēlēs nav bijusi vienota identitāte, par piemēru ņemot spāņu stratēģa izveidoto aizsardzības shēmu ar garo spēlētāju kā izteiktu groza sargātāju, paliekot apakšā – to redzējām pirmajā logā, taču neredzējām otrajā. Tas, par ko šobrīd šķietami vienisprātis ir basketbola cilvēki – Alonso sistēmai nepieciešams laiks. Salīdzinot ar Banki, spānim uzreiz bija jālec iekšā bez ilga sagatavošanās posma, kas teorijā būtu nepieciešams viņa sistēmas apguvei. Trenera zināšanas par Latvijas basketbola resursu un pazīšanās ar spēlētāju labākajām īpašībām – stāsts citam rakstam.

Vienotu identitāti izdevās saglabāt Polijai, kuras galvenais stūrmanis kopš 2021. gada ir Igors Miličičs. Tieši Horvātijas un Polijas dubultpilsoņa vadībā poļi ''EuroBasket 2022'' izcīnīja ceturto vietu, bet pagājušajā rudenī Rīgā ierindojās sestajā pozīcijā Eiropas čempionāta finālturnīrā. Mačos pret Latviju piedalījās astoņi basketbolisti, kuri piedalījās arī ''EuroBasket 2025'' – Džordans Loids, Mateušs Poņitka, Kamils Lončiņskis, Mihals Sokolovskis, Tomašs Gjelo, Dominiks Olejničaks, Andžejs Pluta un Pšemislavs Žolņerevičs. Salīdzinājumam – Latvijai tādi bija seši (Rihards Lomažs, Kristers Zoriks, Mārcis Šteinbergs, Klāvs Čavars, Artūrs Kurucs, Mareks Mejeris), taču no šiem sešiem trīs bija ar ļoti mazu lomu.

Lai arī tas tika izcelts jau pirms šiem diviem dueļiem, ir jāatkārtojas – Latvija spēkojās pret komandu, kas divos iepriekšējos Eiropas čempionātos iekļuvusi sešiniekā un kuras rindās bija teju visi vadošie spēlētāji. Vai rezultāts varēja būt citādāks? Jā. Vai iznākums ir pārsteidzošs? Nē – daļa basketbola sabiedrības jau pirms spēles bija gana piesardzīga prognozēs.

''Satikās divas labas komandas – divas vienlīdzīga līmeņa komandas un viss izšķīrās pēdējās minūtēs. Viņi iemeta, mēs pieļāvām taktisku kļūdu, un mūs sodīja. Tāds ir basketbols. Nebija tā, ka viņi bija pārāki vai mēs bijām labāki. Bija divas līdzīgas komandas. Varbūt pēc ķermeņa valodas likās, ka viņi ir pārliecinātāki – viņi tā kustējās, ka varēja just, ka viņu pārliecības līmenis ir augstāks un viņi domā, ka ir labāki par mums. Skatoties laukumā, to nevarēja tā just. Protams, bija epizodes, kur varēja nospēlēt labāk un izcīnīt uzvaru, bet basketbols tāds ir,'' pēc pirmā mača podkāsta ''LV basketbols'' analīzē teica Rolands Freimanis. Un ilggadējam Latvijas basketbola izlases spēlētājam ir taisnība – pirmajā spēlē redzējām divas līdzīgas komandas, uzvaru izcīnot tai, kuras rindās bija labākais spēlētājs. Otrajā spēlē spēku samēri vairs neizskatījās tik līdzīgi, taču Latvijai bija vairākas iespējas lauzt spēles gaitu, ko preses konferencē atzīmēja arī kapteinis Rihards Lomažs. Tās gan netika izmantotas. Nu pašiem savārītais jūlijā būs jāizstrebj.

Saistītie raksti:

- Alonso darbu vērtēs LBS valde, emocionāli lēmumi pieņemti netiks
- Latvija divreiz zaudē Polijai: bijušais prezidents pārmet augstprātību, Alonso amats briesmās?
- 2027. gada Pasaules kausa sapnis izsapņots? Scenāriji, lai Latvija kvalificētos
- Eksperti: Latvijas izlases pasīvā spēle bez kopējā zīmējuma un trenera atbildība
- Lomažs: "Man jāuzņemas atbildība par to, ka komanda nebija gatava cīnīties"

Izmantotie resursi:
https://www.fiba.basketball/en/even...
https://www.fiba.basketball/en/even...
Sportradar Synergy Sports