Vērtē treneri: Banki vēl jāiepazīst spēlētāji, taču pirmie soļi pozitīvi

Latvijas basketbola izlase no 7. līdz 13. augustam ''Arēnā Rīga'' aizvadīja 2023. gada Pasaules kausa priekškvalifikācijas turnīru, uzvarot četrās spēlēs pret Rumānijas (108:72, 79:69) un Baltkrievijas izlasēm (92:83, 83:60), tādējādi iekļūstot Pasaules kausa kvalifikācijā. Pretiniekus pirmajā grupu posmā Latvija uzzinās 31. augustā, bet pirmais spēļu logs paredzēts no 22. līdz 30. novembrim.

Par pirmajām oficiālajām spēlēm izlases vadībā tās kļuva itāļu speciālistam Lukam Banki, kurš tika iecelts par galveno treneri šī gada marta beigās, noslēdzot vienošanos uz Pasaules kausa kvalifikācijas posmu. Šo vasaru itālis pārsvarā pavadīja Latvijā, iepazīstot virkni basketbolistu trīs nometņu garumā, lai sniegtu sev pēc iespējas vairāk informācijas. Pirmo mērķi izlase kopā ar Luku Banki sasniegusi, taču kāda izskatījās Latvijas valstsvienības spēle trenera vadībā, vērtēja divi itāļu speciālista aroda kolēģi - Kārlis Muižnieks un Kristaps Zeids.

Ļauj spēlēt, taču vēl ne līdz galam ir iepazinis spēlētājus

''Treneris centās, lai komanda spēlētu agresīvi, to pieprasot minūtes pārtraukumos. Viņš no spēlētājiem pieprasīja ātru pāreju no aizsardzības uzbrukumā, kā arī kustīgumu uzbrukumā ar daudz piespēlēm,'' pirmos trenera akcentus vērtēja Muižnieks, piebilstot, ka Latvijas basketbola resurss ir ierobežots un treneris centies pielietot katra basketbolista stiprās puses. Savukārt Zeids, piekrītot par ātras pārejas nozīmi šajās spēlēs, atzīmēja ne tikai bumbas kustīgumu uzbrukumā, bet arī spēli aizsardzībā: ''Tika spēlēta agresīva aizsardzība ar mērķi apgrūtināt pretinieku spēlētājiem pārvest bumbu pāri laukumam. Mēs sedzām gan par visu laukumu, gan gājām pa divi virsū. Tādā veidā izprovocējām pretinieku kļūdas, un traucējām izveidot stabilu pieci uz pieci uzbrukumu. Šim modelim šāda aizsardzības sistēma derēja, jo aizsargi bija jauni, enerģiski un varēja turēt tempu.'' Skaidrs, ka kvalifikācijas spēlēs neizdosies pretiniekus tik bieži izprovocēt uz kļūdām kā Rumāniju un Baltkrieviju pirmajās spēlēs (16 un 17 kļūdas), taču aizsargu darbu aizsardzībā tiešām var uzteikt. To darīja arī Luka Banki un Dāvis Bertāns pēc pirmās uzvaras pār Rumāniju.

Gan Muižnieks, gan Zeids atklāja, ka uzvarēts ar Latvijai tik ierasto spēles stilu - ātru basketbolu. Atsevišķas grūtības parādījās pozicionālajā uzbrukumā, taču pret šāda līmeņa pretiniekiem atrastas zāles arī šajā elementā. Lukas Banki labākā īpašība pozicionālajā spēlē bija uzticēšanās tiem, kam spēle iet no rokas, nepārmetot par garām aizmestiem metieniem. ''Brāļi Bertāni un Lomažs bija līderi pozicionālā spēlē. Treneris viņus neraustīja, ļāva spēlēt. Visiem bija brīvas rokas uzbrukumā, neviens nebaidījās uzņemties iniciatīvu un nevienam netika pārmests par garām aizmestajiem metieniem,'' iesāka Zeids, piebilstot, ka zināma pateicība jāizsaka trenera asistentiem Jānim Gailītim un Artūram Visockim-Rubenim par sniegto informāciju trenerim.

No spēles taktiskā viedokļa pamanīta tika māka pielāgoties spēles gaitai un ieviest darbībā citus plānus, ja sākotnējais nestrādā. Visspilgtāk tas apliecinājās mačā ar Baltkrieviju, kur masīvo centru Artjomu Parahausku neizdevās apturēt nedz Klāvam Čavaram, nedz Mārtiņam Meieram. Visu pirmo puslaiku nosēdējis uz rezervista soliņu, laukumā devās Andrejs Gražulis, dodot nepieciešamo ātrumu un agresivitāti abos laukuma galos un kļūstot par vienu no vērtīgākajiem spēlētājiem uzvaras izcīnīšanā. ''Jābūt spēlei vairākiem plāniem, kas trenera darbā ir ierasti. Pamatcentri kā Meiers un Čavars pirmajā spēlē pret Baltkrieviju nespēlēja slikti, taču kopējais zīmējums neizskatījās labi. Treneri veiksmīgi noreaģēja, otrajā puslaikā laukumā laižot Gražuli. Viņi bija elastīgi un pamainīja rotāciju, atrodot veidus, kā salauzt spēli. Tas nozīmē, ka treneris ne tikai uzticas kādam zināmam kodolam, bet ir gatavs spēles laikā mainīt virknējumus un atrast labākos tās spēles basketbolistus,'' atklāja Zeids. Jāsaka, ka šāds piecinieks katrā spēlē bija cits. Tā, piemēram, otrajā mačā pret Baltkrieviju lūzumu panāca, laukumā vienlaicīgi atrodoties Artūram Kurucam, Andrejam Gražulim, Rihardam Lomažam, Artūram Strautiņam un Marekam Mejerim.

Lai arī bijušas vairākas pozitīvas iezīmes, tomēr no malas bijis redzams, ka Banki spēlētājus līdz galam nav iepazinis. ''Varēja pamanīt, ka trenerim vēl vajadzīgs laiks. Viņš vēl pilnībā nezina spēlētājus un viņam vēl neizdevās visus pilnībā izmantot,'' novēroto atklāja Muižnieks, piebilstot, ka treneris šo trūkumu aizstājis ar dienvidniekiem piemītošo pozitīvismu, kas šajā reizē palīdzējis. ''Viņš bija noskaņots pozitīvi arī brīžos, kad nespēlējām tik labi. Banki centās būt pozitīvs un iedvesmot spēlētājus. Ar to dotajā brīdī pietika, lai izcīnītu uzvaras.''

Ar priekšgājējiem salīdzināt vēl nav korekti

Pēdējie divi Latvijas izlases treneri bija Arnis Vecvagars un Roberts Štelmahers, ar kuriem nacionālajai valstsvienībai neizdevās nedz kvalificēties 2019. gada Pasaules kausam, nedz 2022. gada Eiropas čempionātam. Pagaidām ar diviem priekšgājējiem Muižnieks un Zeids nesalīdzināja treneri Banki, sakot, ka ir pāragri vērtēt atšķirības. ''Mums ir jādara tā, lai treneris justos droši, pārliecināti un justu atbalstu. Mums jābūt reāliem, jāmāk norādīt uz vājajām vietām, taču ir arī jāatbalsta un jādod uzticības kredīts,'' vērtīgu padomu izteica Muižnieks.

''Latvijas resurss ir tāds kāds ir. Katrs treneris to spēj novērtēt, izmantojot spēlētāju stiprās puses. Atnākot jaunam trenerim, spēlētāji uzreiz nekļūs atlētiskāki un ātrāki. Var vienīgi likt akcentus uz citiem spēlētājiem uzbrukumā un aizsardzībā. Šīs spēles gan parādīja, ka kritiskākajos brīžos uzvaras nodrošināja tie, kuri bija pārbaudīti un zināmi,'' iesāka Muižnieks, uzteicot gan treneri par savu pozitīvismu, kas ienesis komandā spēlētājos vēlmi spēlēt ar laba līmeņa pašatdevi. Līdzīgu viedokli pauda Zeids, salīdzinot, ka treneru darbs nav kā pankūku cepšana, kur recepte ir zināma - katram trenerim ir savs stils un savs redzējums. ''Ja tava doma nostrādā, tad skaities labs treneris, ja nenostrādā - slikts. Banki pirmo plānu izpildīja, taču šie mači bija jāuzvar, neskatoties, kas būtu treneris. Nenocienot Banki, galvenie mači vēl tikai priekšā,'' piebilda Zeids.

Visticamāk, tieši pēc pirmā Pasaules kausa kvalifikācijas posma Banki darbu varēs vērtēt objektīvāk. Gan pretinieki būs spēcīgāki, gan itālis vairāk laika būs pavadījis pie izlases grožiem. Pēc Muižnieka vārdiem visnotaļ izdevīgi ir pagaidām fakts, ka Banki nav nodarbināts kādā klubā, jo tādā gadījumā var vairāk sekot līdz latviešu basketbolistiem. Pats speciālists noslēdzošajā preses konferencē par šo statusu nebija sajūsmināts, atklājot, ka ir nedaudz vīlies par darba piedāvājumu nesaņemšanu šovasar. Līdz novembrim itālis plāno doties uz ASV, lai piedalītos kādas NBA komandas pirmssezonas nometnē.

Jāuzlabo spēle aizsardzībā

Gan Muižnieks, gan Zeids bijis vienisprātis - uz pamatkvalifikācijas logiem jāuzlabo spēle aizsardzībā. Ja aizsargi lielākoties paveica labu darbu ar spiediena izdarīšanu uz savas pozīcijas pretspēlētājiem, tad pozicionālā aizsardzībā bijušas vairākas komunikācijas kļūdas, kā arī brīžiem bijušas problēmas ar cīņu par atlēkušajām bumbām. ''Mums brīžiem pietrūkst atlētiskums, lai spētu dominēt pret pretiniekiem, kuri ir jāuzvar. Mēs pret jebkuru pretinieku cīnāmies un uzvaram, pateicoties kādām niansēm. Aizsardzībā mūsu vājā vieta ir cīņa par atlēkušajām bumbām,'' ilggadējas basketbola sistēmas problēmas akcentēja Muižnieks, pamatojot, ka rotācijā būtu noderējuši tādi spēlētāji kā Jānis Timma un Rolands Šmits. Abi gan dažādu apsvērumu dēļ (dalība Vasaras līgā un trauma) nevarēja izlasei doties palīgā. Kristaps Zeids uzmanību aizsardzībā vērsa komunikācijas trūkumam, kas rezultējies ar kļūdām pozicionālā aizsardzībā pie maiņām uz blokiem un citām niansēm: ''Aizsardzībā ir jāuzlabo komunikācija un sapratne. To varu saistīt ar jauno treneri un viņa aizsardzības sistēmu. To var apgūt tikai caur spēlēm un treniņiem - bez tām to neiemācīsies.''

Uzbrukumu būtu vēlams dažādot, nebalstoties, ka uzvarēsim tikai ar tālmetieniem un metieniem no perimetra, atklāja Muižnieks. Šādi centieni bija pārbaudes mačos, kad uzbrukuma izspēlēs vairāk tika iespēlēts centra basketbolists Klāvs Čavars. Spēlētājs tika iesaistīts uzbrukumā un kļuva arīdzan par piespēlētāju, nevis tikai aizsega licēju un uzbrukuma pabeidzēju. Noslēdzošajā preses konferencē Banki atklāja, ka samazinājis taktiskos risinājumus uzbrukumā, jo arī pretinieki skautojot Latvijas izlases pārbaudes spēles, taču atklāja, ka nākotnē līdzīga rakstura iestrādnes ar centra spēlētāju lielāku iesaisti tiks turpinātas. Bez uzbrukuma dažādošanas ir jāuzlabo spēle pret agresīvu aizsardzību, pret kuru problēmas un pieļautas kļūdas bijušas arī pirms Banki ierašanās, atklāja Muižnieks. Kā pretzāles pret šādu risinājumu būtu vairāk izmantot caurgājienus un būt pacietīgākiem lēmumu pieņemšanā.

Noderīgas saites

# Banki par vasaras posmu, novembra logu un strādāšanu NBA pirmssezonā
# Skaidrojam: kādā sastāvā Latvijas izlase spēlēs novembra spēļu logā
# Pamati ielikti, bet īstie pārbaudījumi vēl priekšā