Viedoklis: Ko (ne)gaidīt no 2009. gada EČ kvalifikācijas cikla?

Kad nospēlēsim trīs spēlēs vienādā kvalitātē?

Atskatoties aizvadītajā Eiropas čempionātā Spānijā, nākas secināt, ka Latvijas izlases lielākā problēma ir cīņā ar paaudžu maiņas problēmām, kuras skārušas arī Serbijas, Itālijas, Tucijas valstvienības. Ja basketbola aprindās izdodas atrast tikai četrus spēlētājus, kuru dzimšanas gads meklējams skaistajos septiņdesmitajos, uz stabilitāti (pārliecību par šo iemeslu dod arī lielākās daļas izlases spēlētāju snieguma kāpumi un kritumi ārzemju un pašmāju klubos) un regulāriem panākumiem cerēt ir grūti. Mūsu izlases lielāko kauninātāju portugāļu sastāvā atrodami pat astoņi spēlētāji, kas dzimuši pirms 1980. gada. Lietuvas bronzas medaļnieku sastāvā novērojamas līdzīgas parādības. Nenoliedzami, ka Muižnieka uzdevums glābt izlases mundieri pēc ilggadējo spēlētāju - Bagatska, Vecvagara, Štelmahera, Šnepa, Miglinieka, Valeiko - aiziešanas bija sarežģīts, taču vai situācija būs mainījusies 2009. gadā.

Protams, uz Uvi Helmani var attiecināt laba franču vīna sakāmvārdu, taču paša spēlētāju viedokli par spēlēšanu izlasē arī Eiropas čempionātā Polijā (ja vien tur nokļūsim) pagaidām nav nācies dzirdēt LBL tālmetienu konkursa uzvarētāja piesardzīguma dēļ. Bez šī spēlētāja ceturtā numura pozīcija sagādās galvassāpes trenerim, neatkarīgi no tā, vai tam būs latvieša vai ārzemnieka (serba) pase. Jā, "Barons/LMT" spēlētājs Kaspars Bērziņš, kurš apveltīts ar NBA potencionālu, būs spēcīgs papildinājums, domājot par nākamās desmitgades čempionātiem, taču likt lielas cerības uz spēlētāju kā izlases glābēju, kuram ir tikai 22 gadi, būtu naivi. Savas vietas meklējumos joprojām atrodas gan Gatis Jahovičs, gan Pāvels Veselovs, kura uzplaiksnījums pagājušajā Eiropas čempionātā pārsteidza daudzus, taču tikpat ātri arī noplaka.

Salīdzinoši lielāks optimisms pārņem raugoties uz saspēles vadītāja pozīciju. Polijā gan Kristaps Valters, gan Jānis Blūms būs sasnieguši zināmu basketbolista briedumu, tāpat nevajag aizmirst par bagātu pieredzi uzkrājušo Buškevicu, kurš veiksmīgi lāpīja "ASK Rīga" caurumus Miledža prombūtnes laikā. Turklāt jebkurā gadījumā saspēles vadītāja robus aizlāpīs nepārprotami pēdējā gada stabilākais Latvijas izlases kandidāts Armands Šķēle, kas "Baronu" ved pretī vēl ilgus gadus nesasniegtām virsotnēm. Tāpat uzaicinājumu uz izlases treniņnometni izpelnījies arī ventspilnieks Raimonds Gabrāns, kuru var uzskatīt par progresējušāko spēlētāju šajā sezonā. Tiesa, pēdējā piemērā atkal problēmas radīs pieticīgā pieredze attiecībā uz atšķirībām klubu un izlases prasībās, sīksto konkurenci, partneru uzticību, kā arī vecumu.

Centra pozīcijā bez Andra Biedriņa palīdzības kvalifikācijas turnīrā būs novērojama pamatīga aiza. Varam tikai kost pirkstos par Kambalas nedienām ar dopingu, Kaspara Ciprusa aiziešanu nezināmās takās, lai arī transfēru tirgus aizvērsies pēc nepilnām divām nedēļām. Mums vēl paliek "ASK Rīga" rezerves centrs Raitis Grafs, pēdējos karjeras gadus aizvadošais Mārtiņš Skirmants, kā arī amerikānis ar Latvijas pasi Trojs Ostlers, kura mobilā telefona numuru izlases treneri nav meklējuši ilgu laiku. 2005. gada čempionāts Serbijā un Melnkalnē jau pierādīja, cik bezspēcīga ir izlase bez Eirolīgas (Kambalas) vai NBA līmeņa centra (Biedriņa) spēlētāja, jo mājās bija jādodas pēc trīs spēlēm.

Izlases kodols būs izveidojies pēc 2009. gada un prasīt (vai lamāt) stabilitāti no izlases spēlētājiem varēsim vien 2011. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā. Sasniegtus panākumus, lasi iekļūšanu labāko astoņu Eiropas komandu pulkā, ātrāk varēsim uzskatīt kā maksimuma izspiešanu. Vienvārdsakot, izlase arī 2009. gadā būtu starp jaunākajām ar visām no tā izrietošajām sekām. Jānovēl tikai veselība, jaunu ambīciju izvirzīšana un mērķtiecīgs darbs gan spēlētāju, gan administrācijas līmenī. Pašlaik jādomā par kvalitatīvas maiņas izveidi, lai nerastos tāda neveiksmju bedre paaudžu maiņas dēļ, kāda sekoja pēc 2001. gada Eiropas čempionāta Turcijā.

Maķedonija - "tumšais zirdziņš", Portugāles mācība nav sveša

Daudziem, izdzirdot Maķedonijas vārdu, rodas papildus pārliecība par Latvijas izlases vieglo taku ceļā uz Poliju, taču priekštats ir mānīgs. Būtībā Maķedonija, kuras sastāvā ir labi zināmie "Lukoil Academic" spēlētaji Pero Antičs, Rīste Stefanovs", "Kyiv" centrs Raiens Staks, pagājušās sezonas Itālijas čempioni Sjēnas "Montepaschi" rindās Vlade Iļjevskis un Vrbica Stefanovs un citi ULEB kausa izcīņas spēlētāji, palika vien piecu punktu attālumā no Eiropas čempionāta Spānijā, piekāpjoties Izraēlai papildus kvalifikācijas ciklā ar 87:92. Arī Portugāles sāpīgā mācība vēl ir svaigā atmiņā, turklāt kā jau minēju tās kodolu veido pieredzējuši spēlētāji, kas saprotas laukumā no pusvārda. Turklāt ukraiņu speciālista vietā pie Portugāles izlases stūres stājies Mončo Lopess, kurš Spānijas izlasi 2003. gada čempionātā Zviedrijā aizveda līdz finālam, kurā piekāpās Lietuvas izlasei. Par Igauniju var piebilst tikai to, ka šī izlase izjūt vēl sāpīgāk izlases ilggadējo veterānu un līderu aiziešanu. Protams, katrai spēlei būs krietni ilgāks laiks, lai sagatavotos, un aizbildināties ar intensīvo spēļu grafiku un nogurumu nevarēs. Taču jau tagad skaidrs, ka cīņas rudens sākumā būs grūtas, jo uz Poliju dosies vien grupu uzvarētājas, kā arī trīs labākās otro vietu ieguvējas. Jāšaubās arī par to, vai pēkšņi pie Latvijas basketbola apvāršņiem parādīsies trīs četri spēlētāji, kas jau tagad spētu augstā līmenī aizvadīt 3+ vairāk spēles.

PS. Latvijas Basketbola Savienības prezidents Ojārs Kehris solījās jaunā trenera vārdu nosaukt līdz februāra mēneša beigām.