Banki: ''Latvijas izlase būs mana prioritāte neatkarīgi no piedāvājumiem Eiropā''

55 gadus vecais Luka Banki visnotaļ ātri tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri. Ja sākotnēji Latvijas Basketbola savienība (LBS) plānoja jaunā trenera meklējumus noslēgt līdz maija beigām, tad Banki amatā tika apstiprināts jau 25. martā. Aprīļa sākumā speciālists ieradās Latvijā, kur apmeklēja Latvijas-Igaunijas līgas ‘’Final6’’, piedalījās oficiālā preses konferencē, kā arī sniedza atsevišķas intervijas medijiem. Vairāk par trenera karjeru var iepazīties ŠEIT.

- Pirmdien preses konferencē paudāt, ka šī ir jūsu pirmā reize Rīgā. Vai bez viesnīcas un darba darīšanām esat ko apskatījis?
- Nē. Kad ierados, devos burbulī. Lai arī Latvijas-Igaunijas līgas ‘’Final6’’ ir noslēdzies, nevēlos lieki tikties ar cilvēkiem. Respektēju sociālo distancēšanos, masku valkāšanu un cenšos būt piesardzīgs.

- Tomēr kādi ir jūsu pirmie iespaidi par Rīgu un Latviju?
- Redzu, ka pilsēta ir ļoti skaista. Cilvēki pret mani attiecas pozitīvi. Kopumā jūtu, ka šeit var piekopt labu dzīvesveidu. Taču.. zinu savu darbu, kurš ar līdzjutējiem būs cieši saistīts ar sasniegtajiem rezultātiem. Novērtēju, kā visa basketbola sabiedrība mani ir pieņēmusi.

- Skatījos, ka savu trenera karjeru esat sācis ap 1985. gadu. Kas bija tie iemesli, kuri lika jums pievērsties šai profesijai?
- Svarīgākais no iemesliem – nebiju pietiekami labs basketbolists, lai kļūtu par profesionāli. Mans tā laika treneris bija cilvēks, kurš iedrošināja mani pamēģināt trenera arodu. Visticamāk, viņš redzēja, ka manī mājo kādas trenera kvalitātes. Ticu, ka trenerim savi spēlētāji ir arī jāizglīto, dodot ne tikai padomus basketbola jautājumos, bet arī kā kļūt par līderi. Joprojām ar šo treneri kontaktējos, lai arī viņš ir 81 gadus vecs. Viņš bija pirmā persona, kurai piezvanīju brīdī, kad tiku nozīmēts par Latvijas izlases galveno treneri.

- Jūsuprāt, kādas ir jūsu stiprākās un vājākās īpašības kā trenerim?
- (smejas) Man labāk patīk, ja mani vērtē citi. Esmu diezgan pieredzējis, daudz ceļojis, saticis daudz treneru un spēlētāju. Par savām stiprajām pusēm varu saukt labu analizēšanas prasmi un māku paņemt vērtīgo no citiem. Uzskatu, ka mans trenera stils ir ļoti saistīts ar atgriezenisko saiti no spēlētājiem, jo tieši viņi ir tie, kas var mainīt spēles iznākumu. Savas vājības nevaru izpaust, jo nevēlos dot priekšrocības pretiniekiem. Tomēr esmu ļoti prasīgs treneris. Pieprasu daudz no spēlētājiem, bet īpaši no sevis. Dažkārt pārāk daudz vainoju sevi pie neveiksmēm.

- Kāda stila basketbolu jums patīk redzēt spēlējam savās komandās?
- Esmu priecīgs redzēt, kad mana komanda darbojas ar augstu intensitāti. Nevaru saukt sevi nedz uz aizsardzību, nedz uzbrukumu tendētu treneri, taču ticu, ka komandai abos laukuma galos jāspēlē ar augstu pašatdevi. Man nepatīk, ja spēlētāji nododas spēlēt ar maksimālo intensitāti tikai vienā laukuma galā. Vēlos, lai komanda spēlē labā ritmā, ar labu izvietošanos un nesavtīgi. Lai spēlētāji noliktu malā savu ego un strādātu komandas interesēs, ir jāieliek lielas pūles, un tas parasti sākas treniņos.

- Pirmdien preses konferencē teicāt, ka bumba nekad nemelo. Vai ir vēl kādi līdzīgi teicieni, kuriem ticat?
- (smejas) Nē, nekā konkrēta. Esmu persona, kas veidojusi savu karjeru, zināšanas un vērtības garās treniņu stundās. Ticu, ka vari kontrolēt savu likteni ar smagu darbu treniņos un ar uzmanības pievēršanu detaļām. Esmu pietiekami reālistisks.

- Savas gandrīz 30 gadu ilgās karjeras laikā kas ir tās lietas, kuras esat mainījis savā trenēšanas stilā?
- Piebildīšu, ka ne tikai mainīta pieeja trenēšanā, bet arī tajā, kā tiek izvēlēti un atlasīti spēlētāji. Spēle mainās un liek treneriem tai iet līdz. Arī noteikumu izmaiņa ietekmē spēli. Spēlētāju prasmes un meistarība ietekmē spēli un trenēšanas metodes. Atceros laiku, kad katrā komandā vienlaicīgi laukumā atradās divi garie spēlētāji. Vēlāk parādījās stretch four, kas paplašināja spēli uzbrukumā. Pick&roll sadarbība pēdējos 20 gados, iespējams, kļuvusi par galveno izspēlēto sadarbību laukumā. Šobrīd kombināciju saraksts ir ļoti garš, spēlētājiem ir vairāk jāpielāgojas, bet spēle notiek ātrākā tempā. Mača laikā mainās gan spēlētais stils, gan spēlētāju sastāvs. Manā darbā ir ļoti svarīgi izveidot elastīgu basketbola sistēmu gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Basketbols virzās uz to, ka līgas vairāk kļūst par ‘’spēlētāju līgām’’, nevis ‘’treneru līgām’’.

- Kā lielākajai daļai treneru, ir principi, pie kuriem tie strikti pieturas. Kādas lietas nemaināt jūs?
- Ja vēlies ko sasniegt, ir nepieciešams labi spēlēt aizsardzībā. Daļa no labas spēles aizsardzībā ir saistīta ar izstrādāto taktiku, bet lielākoties – aptuveni 70% - no šīs sistēmas jābūt cieši saistītai ar pašu spēlētāju vēlēšanos un vērtībām. Trenera darbs ir visus virzīt vienā virzienā. Ir jāpārliecina, ka neatkarīgi no prasmēm, ķermeņa izmēra, attieksmes vai paradumiem – mums nevar būt stereotipi, kurus ļoti ienīstu. Nav tādu spēlētāju, kuri neprot spēlēt aizsardzībā. Ir runa par cenšanos, vēlēšanos ziedoties kā, piemēram, ar noteikumu pārkāpumu vai spiediena izdarīšanu uz bumbu, stāšanos tās ceļā. To izdarīt var visi. Protams, ir spēlētāji, kuri prot veikt efektīvas darbības – labi lasīt spēli, paredzēt situācijas laukumā. Tie ir modernā basketbola pamati. Ir tipiski basketbola pamati un ir arī daži moderni kā vīzija, spēja paredzēt. Tā ir atšķirība starp vienkāršu aizsargu un elites līmeņa aizsargu. Manuprāt, no sevis ir jāpieliek īpašas pūles, lai kaut ko sasniegtu. Nezinu nevienu komandu, kura izcīnītu trofejas bez labas aizsardzības sistēmas.

- Ko jūs no saviem spēlētājiem pieprasāt visvairāk?
- Kopīgi uzurpēties, tas ir pats svarīgākais. Saprotu, ka atsevišķos brīžos konkrētas trenera prasības nav daļa no viņu piekoptās spēles vai prioritātēm. Tam visam pāri stāv komanda un tās vajadzības. Komanda kļūst par vienotu dienā, kad visi saprot, cik svarīgi ir atstāt malā kaut ko no sava ego, lai citus komandas biedrus padarītu labākus. Šis ir viens no veidiem, kā izvēlēties spēlētājus un personības.

- Pēdējās darbavietās Vācijā, Grieķijā un Krievijā nestrādājāt ilgi. Kādi tam bija iemesli?
- Iemesli bija dažādi. Ir jāsaka, ka spēle mainās un arī trenera vērtība mainās. Mazinās komandu vēlme parakstīt ilgtermiņa līgumus. Treneriem, tāpat kā spēlētājiem, jāsaprot, ka rezultāts jāsasniedz ļoti īsā laikā. Citreiz mūsu darbu vērtē divu nedēļu nogrieznī. Ja šajā laikā neuzvaram spēles, tad varam uzskatīt, ka mūsu darbs ir briesmās. Kad lēmu pieņemt piedāvājumu no Bambergas, biju aizvietotājs trenerim, kuru sezonas laikā atlaida. Uzskatu, ka darbu paveicu augstvērtīgi, jo ierašanās brīdī Vācijā bijām 11. vietā, taču regulāro sezonu pabeidzām ceturtie, pusfinālā zaudējot nākamajiem čempioniem ‘’Bayern’’. Kad sēdāmies pie galda runāt par līguma pagarināšanu, noteikumi bija mainījušies. Īpašnieks paziņoja, ka komanda vairs nespēlēs Eirolīgā, bet pievienosies Čempionu līgai, kā arī budžets būs mazāks. Viņa vīzija nesakrita ar manu, un, lai arī Bamberga bija jauka vieta, es nebiju priecīgs par man piedāvāto vīziju. Sazinājos ar AEK menedžmentu, kuri mani saviļņoja. Lai arī bija grūtības, viņiem bija vīzija – jaunas arēnas uzbūvēšana un stabilas komandas izveide. Regulāro sezonu noslēdzām labi, bet ‘’Olympiacos’’ un ‘’Panathiniakos’’ kara dēļ izslēgšanas spēles nesākās. Bija problēmas ar maksājumiem, un joprojām no AEK gaidu pilnu norēķināšanos. ‘’Lokomotiv’’ bija mērķis uzvarēt ULEB Eirokausā un atgriezties Eirolīgā. Kā lai pasaka nē? Pirms tam runāju ar daudziem komandas bijušajiem treneriem, kuri man ieteica uz Kubaņu labāk nedoties. Es riskēju. Mans mērķis bija izveidot komandu, kas spētu uzvarēt Eirokausā. Savas karjeras laikā esmu izdarījis pareizās un nepareizās izvēles. ‘’Lokomotiv’’ bija nepareizā.

- Vai taisnība, ka jums bija konflikts ar atsevišķiem spēlētājiem AEK un ‘’Lokomotiv’’?
- Nē, Atēnās man bija ļoti labas attiecības ar spēlētājiem. Godīgi sakot, neesmu treneris, kurš uztur pastāvīgu kontaktu ar spēlētājiem pēc tam, kad beidzu darbu konkrētajā klubā. Kamēr strādāju, viņi ir mana ģimene, bet brīžiem ir jābūt arī asam. Kā jebkurā komandā, arī manās bijuši brīži, kad ir nesaprašanās un nākas spēlētājiem pateikt skarbāku vārdu. Godīgi sakot, Atēnās bija viena no labākajām komandām manā trenera karjerā. Joprojām ar lielāko daļu no spēlētājiem kontaktējos. Daži no viņiem apsveica mani ar stāšanos Latvijas izlases trenera amatā. ‘’Lokomotiv’’ strādāju ļoti īsu brīdi. Teikšu atklāti – nepiekritu kritērijiem, pēc kuriem izvēlējās atsevišķus spēlētājus. Nebiju priecīgs par mūsu parādīto spēli. Centos komandu virzīt savā virzienā, taču, iespējams, varu teikt, ka man nav labu attiecību ar daļu no tās vienības.

- Bez Itālijas citur neesat neko ievērības cienīgu sasniedzis. Vai tas jūs motivēja, lemjot par pievienošanos Latvijas vīriešu izlasei?
- Manuprāt, darbs ar izlasi var palīdzēt trenerim, jo vari atstāt savu nospiedumu uz mūžu. Spēlētāju dalība izlasē nav saistīta ar atalgojumu, tas ir goda jautājums. Mani vairāk motivēja fakts, ka varēšu strādāt ar meistarīgiem basketbolistiem, jo labākie spēlētāji arī treneri padara labāku.

- Cik ļoti Latvijas izlasei sekojāt iepriekš un, jūsuprāt, kāpēc tā neiekļuva Eiropas čempionātā un Pasaules kausa izcīņā?
- Sekoju vairāk kā basketbola līdzjutējs. Pēdējā Eiropas čempionātā Latvijas izlase bija viena no aizraujošākajām komandām. Man patika tās ritms uzbrukumā, spēles stils un nesavtīgums. Pēc tam, kad kļuvu par izlases treneri, noskatījos pēdējo divu gadu mačus. Tos vēroju no tāda aspekta, lai redzētu, kā laukumā izskatījās tie spēlētāji, kurus varētu iekļaut kandidātu lokā. Bieži vien mūsu liktenis ir atkarīgs no mazām detaļām. Tādās spēlēs, kuras tiek izšķirtas pēdējās sekundēs vai ar izšķirošo metienu, jau iepriekšējie uzbrukumi varēja mainīt cīņas gaitu. Latvijas izlasei šajās kvalifikācijās nepaveicās. Kopumā vēlos koncentrēties uz nākotni, nevis pārāk daudz domāt par pagātni.

- Kas bija iemesli, kas lika jums saprast – jā, vēlos uzņemties šos pienākumus? Kad ar jums kāds pirmo reizi sazinājās par šo iespēju?
- Pirmo reizi LBS ar mani sazinājās, kad vēl strādāju ASV G līgā. Viņi man zvanīja, sakot, ka vēlas nozīmēt jaunu galveno treneri, ar kuru varētu veiksmīgi startēt 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā. LBS izklāstīja savu vīziju. Jāsaka, ka šo zvanu negaidīju ne tikai, jo atrados ASV, bet arī, jo nedomāju par kādas nacionālās izlases vadīšanu. Tomēr tas likās ieintriģējoši. Man bija patīkami, ka otra puse zināja, kas es esmu un ko varu dot. Viņi nemeklēja vienkārši treneri, viņiem bija savas vēlmes. Jau no paša sākuma LBS atrada pareizo piegājienu sarunām ar mani, lai tiktu pārliecināts. Sapratu, ka būs grūti, jo nerunāju latviešu valodā un nezinu visu par šeit notiekošo. Dienu no dienas viss kļuva skaidrāks.

- Kāda bija LBS vīzija un programma, kas pārliecināja jūs uzņemties šos pienākumus?
- Viņi tic, ka 90. gados dzimušie basketbolisti joprojām ir izlases kodols. LBS vēlas sasniegt labus rezultātus kopā ar izlasi un šiem spēlētājiem. Nekas nepadara basketbolistu laimīgāku kā uzvarēt ar nacionālo izlasi. Tālāk nāk jaunā paaudze, kas dzimuši, sākot ar 2000. gadu. Viņi var dot papildus impulsu nacionālajai izlasei. Ir patīkami būt daļai no šī projekta, kurā būs sajaukums starp kodola spēlētājiem un jauniem, talantīgiem basketbolistiem.

- Jums ir pieredze darbā ar LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu, kad viņu trenējāt ‘’Trieste’’ komandā. Vai jūsu attiecības palīdzēja jums iegūt šo amatu?
- (smejas) Nezinu, vai palīdzēja. Jāsaka, ka nestrādājām kopā ilgi. Kaspars toreiz bija ļoti jauns, pirmo reizi kādā komandā ārpus Latvijas. Viņam bija atsevišķas grūtības iedzīvoties jaunā vidē. Patīkami gan, ka Kasparam joprojām ir labas atmiņas no tā laika. Biju priecīgs uzzināt, ka viņš kļuvis par LBS ģenerālsekretāru. Esmu tādā vecumā, ka šobrīd mani bijušie spēlētāji kļūst par treneriem, menedžeriem un ir veiksmīgi ne tikai basketbola laukumā. Lai arī kopā strādājām tikai vienu sezonu, esam bijuši daļa no katra dzīves. Šobrīd atkal strādāsim kopā un varēsim uzlabot savu sapratni. Esmu par Kasparu ļoti priecīgs, viņam ir vīzija, kas šajā amatā ir ļoti svarīga.

- Cik ilgi diskutējāt par līgumu un vai bija kāds punkts, kurā bija nesaprašanās?
- Sarunas nebija ilgas. Teicu, ka piekrītu uzņemties šos pienākumus neatkarīgi no nekā. Šo amatu izvēlējos pēc tādiem kritērijiem kā jaunas iespējas un vēlmes ietekmēt basketbola sistēmu Latvijā. Līguma noteikumi un atalgojums neietekmēja manu izvēli. Tāpat LBS teicu, ka neatkarīgi, vai saņemšu kādu darba piedāvājumu Eiropā, darbs izlasē būs mana prioritāte.

- Jūs šeit plānojat strādāt ilgtermiņā?
- Esošais līgums liek man strādāt pēc labākās sirdsapziņas, lai kvalificētos Pasaules kausam. Tas ir mērķis, ko kopīgi vēlamies sasniegt. Par tālāko grūti spriest. Mēs runājām par nākamajiem diviem gadiem. Modernajā basketbolā ir sarežģīti paredzēt nākotni. Divi gadi šķiet jau kā pietiekami ilgs termiņš. Šobrīd koncentrējos nākamajam solim, kas ir pirmā kvalifikācijas kārta augustā.

- Preses konferences laikā paudāt, ka esat noraidījis viena kluba piedāvājumu. Vai tas bija ‘’Reggio Emilia? Un kāpēc to noraidījāt?
- Jā, tā ir taisnība. Varēju šos darbus apvienot, taču negribēju ieguldīt liekas pūles ‘’Reggio Emilia’’ sistēmā. Šobrīd man ir svarīgi izplānot visas nākamās aktivitātes ar Latvijas izlasi, iepazīt spēlētājus, basketbola cilvēkus, prezentēt sevi un iesaistīties sistēmas darbā. Es to nevarētu izdarīt, ja strādātu tik prasīgā situācijā, kāda bija ‘’Reggio Emilia’’ komandā. Tajā brīdī klubam negāja spīdoši. Lai arī bija palikušas septiņas spēles regulārajā sezonā, man piedāvāja ilgtermiņa līgumu. Gan īpašnieki, gan es vēlētos maksimāli ātri redzēt efektu no sadarbības. Lēmumu nenožēloju.

- Cik daudz būsiet Latvijā un vai bez darba nacionālajā izlasē veiksiet arī kādus papildus pienākumus basketbola sistēmas uzlabošanas vārdā?
- Galvenais darbs ir nacionālajā izlasē. Ja LBS būs nepieciešama mana palīdzība, ar lielāko prieku palīdzēšu. Jau esmu teicis vadībai – ja viņi vēlas organizēt seminārus treneriem, treneru klīnikas, tikšanās, tad es ar lielāko prieku to darīšu. Esmu to darījis visas savas trenera karjeras laikā. Trenēšana balstās uz ideju dalīšanos.

- Pirms kļuvāt par izlases treneri, vai runājāt ar kādiem izlases spēlētājiem?
- Pirms kļuvu nē. Pēc nozīmēšanas esmu runājis ar tiem, kas tiek uzskatīti par 40 labākajiem spēlētājiem. Ar lielāko daļu no tiem esmu runājis. Prezentēju sevi un iepazīstināju ar saviem nākotnes plāniem.

- Vai esat runājis ar Kristapu Porziņģi?
- Esmu runājis ar viņa brāli Jāni. Iepazīstināju ar sevi, lai gan Jāni atceros kā spēlētāju no Itālijas laikiem. Vienojāmies, ka šis ir bijis labs pirmais solis, taču nākamā saruna plānota vasarā pēc tam, kad Kristaps noslēgs sezonu un savedīs kārtībā savu veselību.

- Vai esat runājis ar Dāvi Bertānu un vai viņš ir izrādījis interesi pievienoties izlasei uz augusta spēlēm?
- Jā, esmu. Bija saturīga saruna, līdzīgi kā ar citiem basketbolistiem. Sarunas mērķis bija ļaut Dāvim iepazīt mani vairāk, uzzināt nākotnes plānus un redzēt, kā varam kopīgi sadarboties. Viņš izrādīja lielu interesi par Latvijas izlasi. Visi basketbolisti, ar kuriem esmu runājis, pārsteidza mani, cik ļoti viņiem rūp Latvijas basketbols. Viņi vēlas, lai izlase sasniedz labākos rezultātus.

- Preses konferencē paudāt, ka vēlaties izveidot komandu, kurā būtu sajaukums starp 90. gados dzimušajiem spēlētājiem un jaunajiem basketbolistiem. Vai varat nosaukt dažu jauno spēlētāju vārdus?
- Nē. Tas nebūtu godīgi pret citiem. Šis nav īstais brīdis, lai to darītu. Nevēlos uz šiem spēlētājiem uzlikt lieku spiedienu, kā arī nenovērtēt citus jaunos basketbolistus. Sezona vēl turpinās, un vasarā mēs izvēlēsimies spēlētājus.

- Latvijas izlase ar NBA un Eirolīgas spēlētājiem un bez tiem ir divas dažādas komandas. Vai esat par to domājis saistībā uz augusta spēlēm?
- Zinu, ka Eirolīgas spēlētāju asociācija ar Eirolīgas valdi vēlas apspriest izmaiņas sezonas spēļu kalendārā. Basketbolisti šajos izlašu logos vēlas spēlēt. Ja kopējais mērķis ir padarīt basketbolu labāku, tad Eirolīgai ir jāļauj šiem spēlētājiem doties palīgā valstsvienībām.

- Kāds ir plāns spēlētāju atlases procesā uz augusta spēlēm? Darīsiet to personīgi vai izlašu koordinators Emīls Toms jums palīdzēs?
- Darīšu to pats. Federācija, protams, man palīdzēs – mūsu domas šajā jautājumā sakrīt. Esmu tāds treneris un personība, kam patīk uzturēt kontaktu ar spēlētājiem. Arī izvēlētie treneru asistenti būs nozīmīga daļa no atlases procesa darba.

- Vai varat nosaukt tos kandidātus, ar kuriem esat runājis par asistenta darbu?
- Lielākā daļa no tiem strādā Latvijā – Nikolajs Mazurs, Jānis Gailītis, Artūrs Visockis-Rubenis, Dāvis Čoders. Tikai trīs – Juris Umbraško, Sandis Buškevics un Kristaps Zeids – strādā ārzemēs.

- Kad plānojat nosaukt savus trenera asistentus un ko no viņiem sagaidāt?
- Ceru, ka līdz mēneša beigām pieņemšu lēmumu. Nav viegli izveidot treneru sastāvu, tāpēc svarīga būs viņu iepriekšējā pieredzē un kā pieņems šo lomu. Vēlos atrast pareizos cilvēkus, kuriem piemeklēt īstās lomas un pienākumus, kā arī dot iespēju augt kā speciālistiem. Pēc pirmajām iepazīšanās sarunām aizvadīšu vēl līdzīgas, lai iepazītu viņus vairāk. Sagaidu, ka viņi būs manas acis pār šeit uz vietas notiekošo. Vēlos izveidot tādu treneru sastāvu, kur cienām viens otru un esam lojāli.

- Teicāt, ka oficiāla treniņnometne sāksies dažas nedēļas pirms augusta spēlēm. Vai ir plānotas pārbaudes spēles?
- Jā, plānoju, ka varētu aizvadīt divas vai trīs spēles. Pagaidām ir pāragri runāt par pretiniekiem, jo ir ļoti daudz nezināmo. Ideja ir aizvadīt vismaz divas spēles, lai redzētu, kā komanda reaģē spēles situācijās. Pagaidām nezinām, vai tās notiks Latvijā vai ārzemēs, un vai fani mačus varēs apmeklēt. Ir ļoti liela iespēja, ka arī pirmā kvalifikācijas kārta tiks spēlēta burbuļos.

- Noslēgumā - pirms Latvijas-Igaunijas ‘’Final6’’ redzēju, ka aprunājāties ar bijušo izlases galveno treneri Robertu Štelmaheru. Ar kādu mērķi vēlaties runāt ar bijušajiem izlases treneriem?
- Pirmkārt, viņiem un Robertam ir izlases darba pieredze. Viņi var dot ieteikumus, kā labāk strādāt un veidot sadarbību ar spēlētājiem, faniem, medijiem un citiem. Esmu runājis ar treneriem, kuri strādājuši Eiropas izlasēs. Uzskatu, ka darbs valstsvienībā ir ar citādāku pieeju. Tie treneri, kuri jau strādājuši šajā amatā, var man iemācīt daudz. Ticu, ka mani sagaida godīgas sarunas. Svētdien ar Robertu tikai sasveicinājos. Pēc spēles nosūtīju viņam ziņu, un apsveicu ar uzvaru turnīrā. Ar treneri Štelmaheru tuvākajās dienās ieplānosim šādu sarunu. Ar treneri Bagatski vēl neesmu kontaktējies, taču plānoju to drīzumā darīt.

Lukas Banki trenera karjera profesionālās komandās