Katarai parādās konkurenti – Argentīna un Urugvaja vēlas rīkot Pasaules kausu

Dienvidamerika ir vēsturiski nozīmīgs basketbola reģions – no 1950. līdz 1967. gadam šajā pasaules daļā notika pirmie pieci pasaules čempionāti. Divreiz pasaules labākā komanda tika kronēta Brazīlijā, pa vienai reizei Argentīnā, Čīlē un Urugvajā.

Pasaules kausa izcīņa Dienvidamerikā atgriezās 1982. gadā, kad pasaules labākie groza bumbas meistari pulcējās Kolumbijā. Pēdējos 35 gados tas vairāk nav noticis, finālturnīram ceļojot starp Eiropu, Austrumāziju un Ziemeļameriku.

Argentīna un Urugvaja divatā veikušas nepieciešamos priekšdarbus, lai sagatavotos 10 mēnešu cīņai par finālturnīra iegūšanu. Nākamajā trešdienā, 18. janvārī, abas federācijas iepazīstinās FIBA ar savu redzējumu. Februāra beigās FIBA Centrālā valde nosauks četrus konkursa finālistus, savukārt novembrī paziņos uzvarētāju.

“Mums jāskatās uz to, kas mūs vieno,” teica Argentīnas sporta ministrs Estevans Bulrihs (Esteban Bullrich). “Iesniedzot pieteikumu, mūsu nolūks ir stiprināt brālību ar Urugvajas brāļiem. Mums ir daudz vairāk kopējā, nekā atšķirīgā. Tas sniedzas pāri sportam un tuvina mūs kā kaimiņvalstis.”

Ministram pievienojās Argentīnas basketbola konfederācijas (CABB) prezidents Federiko Susbjelless (Federico Susbielles). “Kad sākām procesu, teicām, ka vēlamies izveidot nopietnu, atbildīgu, ilgtspējīgu un sasniedzamu pieteikumu. Mums ir kopīgi principi ar Urugvajas federāciju un tos apliecinoša vēsture, kā arī kopēja izpratne par basketbolu, sportu un kultūru.”

Urugvajas basketbola federācijas (FUBB) prezidents Rikardo Bairo (Ricardo Vairo) bija priecīgs par projekta sākumu. “Tas ir liels gods un izaicinājums. Pirms dažiem mēnēšiem šķita utopiski pat domāt par to. Priecājos, ka tagad parādījušās reālas aprises. Notiekošo uztveru kā sapni – iespēju strādāt kopā ar CABB un abu valstu sporta ministrijām.”

Interesi par 2023. gada finālturnīra rīkošanu izrādījušas vismaz 13 valstis un teritorijas – Argentīna, Urugvaja, Austrālija, Vācija, Honkonga, Izraēla, Japāna, Filipīnas, Polija, Krievija, Serbija, Turcija un Katara. Filipīnas varētu izvirzīt kopēju pieteikumu ar Honkongu un Singapūru vai Malaiziju.

Katara – arābu valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju – FIBA Pasaules kausa rīkošanai pieteikusies pirmo reizi. Persijas līcī esošā valsts ir sešas reizes mazāka par Latviju, taču tai pieder trešās lielākās dabas gāzes atradnes pasaulē aiz Irānas un Krievijas.

Katariešu pieteikuma apstiprināšana ir pārsteidzoša, ņemot vērā, ka Katara jau ieguvusi tiesības rīkot 2022. gada Pasaules kausa izcīņu futbolā.

Katara 2014. gada septembrī atsauca sieviešu valstsvienību no 17. Āzijas spēlēm Korejā, jo FIBA drošības apsvērumu dēļ aizliedza komandai spēlēt musulmaņu galvassegās.

FIBA izpildkomitejas sastāvs: prezidents Horasio Muratore (Argentīna), ģenerālsekretārs Patriks Baumans (Šveice), mantzinis Ingo Vaiss (Vācija), Ričards Karions (Puertoriko), Turgajs Demirels (Turcija), Hosē Regalado (Spānija), Hamane Niangs (Mali), Bērtons Šiplijs (Jaunzēlande), Marks Teitums (ASV).

Centrālajā valdē ir deviņi izpildkomitejas locekļi, kā arī: Selestīns Adžanonhūns (Benina), Šeihs Saūds Al Tāni (Katara), Marselo Bedoja (Paragvaja), Sirils Kūmans (Beļģija), Skots Dervins (Austrālija), Vlade Divacs (Serbija), Anibals Manave (Mozambika), Mišela O`Kīfa (Kanāda), Jusi Ričardss (Virdžīnu salas), Debora Šonibere (Māršala salas), Žans Pjērs Sjutā (Francija), Eriks Tohirs (Indonēzija), Džims Tūlijs (ASV), Lena Volina-Kanci (Zviedrija) un Manijs Pangilinans (Filipīnas).

Izmantotie resursi:
El sueño del Mundial 2023 ya está en marcha...