Viedoklis: Pirms cīņas par vietām

Briedums

Pirmkārt, jau vizuāli ir skaidri redzams, ka mūsējie uz pretinieku fona vairāk vai mazāk vēl izskatās pēc puikām. Ja ne visi, tad lielākā daļa noteikti, pie tam ārējie spēlētāji. Tas varētu likt domāt, ka tieši ārējiem būtu jābūt tiem, kas nedaudz buksētu, taču nekā. Bertāns, Strēlnieks, Kuksiks – ar lielākām vai mazākām sekmēm, bet tieši šie spēlētāji taisa rezultātu. Tikmēr no garā (kur arī Kuksiks dažbrīd tika izmantots) rezultāts punktu izteiksmē noteikti nav tāds, kādam tam ideālā gadījumā būtu jābūt.

Protams, tas ir raksturīgi ne jau tikai U-20 izlasei, bet gan visam Latvijas basketbolam kopumā – uz garajiem reti kurā Latvijas valstsvienībā tiek likts lielākais akcents. Katrā gadījumā šī turnīra laikā pat biežāk nekā citas reizes, tomēr tas nemaina būtību. Gan Šeļakovs, gan Bērziņš saņēmuši bumbu arī apakšā un atstāti spēlei viens pret vienu ar savu oponentu, taču – reti. No otras puses – lielai daļai pretinieku, ar kuriem bijis jācīnās līdz šim, centri bijuši acīmredzami lielāki, garāki, platāki, vārdusakot, nobriedušāki. Uz serbu fona mūsējie vispār izskatījās, kā bērni.

Vienīgi pret Krieviju bija "garo spēle", taču, ja pavērtējam, krieviem garais gals bija visšvakākais no visiem citiem mūsu pretiniekiem. Tas vispār krieviem ir raksturīgi pēdējā laikā, līdzīgi kā latviešiem. Pret lielo austrumu kaimiņu Latvijas izlase kopā iemeta vien trīs (!!!) tālmetienus, lai arī no tālās distances uzbruka centīgi (21 mēģinājums), bet tas netraucēja mūsējiem izcīnīt pilnīgi pārliecinošu panākumu. Pilnīgi otra galējība vakardienas mačā pret serbiem – pirmajā ceturtdaļā iemests viens no desmit divpunktniekiem, puslaikā pielikti klāt vēl tikai divi precīzi metieni.

Var uzvarēt dažādi, var zaudēt dažādi

Vēl kāds interesants fakts – pret Franciju pirmajā ceturtdaļā mūsējie neizmeta nevienu soda metienu, kamēr francūži teju desmit, puslaikā mūsējiem seši izmesti, frančiem vairāk nekā divas reizes vairāk. Tas netraucēja sagraut francūžus. Tomēr secinājums – spiediens uz groza apakšu un ne tikai iespēlēšana garajiem, bet arī caurgājieni – ir pārāk mazs. Ja pret serbiem tas vienkārši nebija iespējams pretinieku fiziskā un meistarības pārākuma dēļ, tad pret francūžiem, kas arī bija atlētiski, gan bija iespējams uzbrukt agresīvāk, izprovocējot oponentu pārkāpumus. No otras puses – ja iet tālie, kāpēc censties daudzveidot spēli?

Nevar pārmest, ka Agris Galvanovskis necenstos rotēt ar sastāvu, taču jautājums – ar cik plašu sastāvu? Pirmajos divos mačos laukumā (pirmajā pat diezgan ātri) parādījās Oskars Virsis. Nevarētu teikt, ka aizsargs krita ārā no kopējā snieguma, taču turpmāk nav spēlējis nemaz. Zintis Plivda nosēdēja uz beņķa visas piecas pirmās spēles, piespiedu kārtā tika laists laukumā pirmo reizi sestajā, aizvadīja vairākas labas epizodes aizsardzībā, atbruņojot groza apakšā serbu garos, taču absolūti nekas neliek domāt, ka nākamajā mačā Zintim atkal varētu tikt dota iespēja.

Un tukšās tribīnes...

Vēl kāda sāpe...It kā basketbols ir populārākais sporta veids Latvijā (lai neņem ļaunā hokeja mīļi, taču līdz šim hokeja "fanošana" uzziedējusi vien pavasaros, redzēs, kā būs ar "Dinamo" ienākšanu rudenī...), taču Arēnas un Olimpiskā centra tribīnes pašu izlases spēlēs šajā čempionātā liecina par kaut ko citu. Jā, iespējams, vasara un jo sevišķi pagaidām siltais augusts nav tas piemērotākais laiks, lai rīkotāji cerētu uz pilnām tribīnēm. Jā, iespējams, cenu politika pirmajos mačos nebija pareizā. Jā, iespējams, ir bijusi taisnība tiem, kas apgalvo, ka basketbols par brīvu sezonas laikā ir sačakarējis līdzjutējus, kas vairs nevēlas maksāt pat latu, lai noskatītos spēli...

Taču tas tik un tā neattaisno tikai nedaudz pāri tūkstotim sanākušo līdzjutēju pirmajos mačos un kur nu vēl mačā ar krieviem, kas allaž jebkurā sporta veidā latviešiem zināmu iemeslu dēļ bijis ļoti principiāli. Pie tam šis ir čempionāts, kurā iespējams redzēt teju pilnīgi visus Eiropas jaunos TOP basketbolistus, no kuriem daži tuvākā vai tālākā nākotnē varētu kļūt par pasaules līmeņa zvaigznēm. Acīmredzot hokeja līdzjutēju, kuri piepilda Arēnu stāvgrūdām pilnu pat uz U-18 līmeņa pasaules čempionātiem, kas notiek mūsmājās, inteliģence ir krietni augstāka nekā basketbola līdzjutēju, kas nespēj novērtēt sev doto iespēju pašu acīm redzēt nākotnes zvaigznes. Tas gan neliedz interneta portālu komentāros turpināt paust savu nostāju par to, cik viss ir slikti un būs vēl sliktāk...

P.S. Visa cieņa tiem (ar Latvijas Fanu organizāciju priekšgalā) nedaudzajiem, kuri tomēr atnāk uz spēlēm un pat tik niecīgā skaitā spēj atbalstīt un atbalsta mūsu puišus. Un, tāpat kā hokejā, arī tad, kad cerības jau zudušas – mačā ar Serbiju pēdējās divas minūtes, neskatoties uz rezultātu, bija gods būt latvietim, redzot un dzirdot kā visas olimpiskā centra tribīnes pat pie mīnuss ļoti daudz reizē sauca "Lat-vi-ja! Lat-vi-ja!"