Kristaps Valters: ''Pat Gailītis šajā izlasē neko neizmainītu''

Latvijas izlase savās trešajās un ceturtajās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēlēs piedzīvoja divus zaudējumus pret Polijas valstsvienību. Rīgā Latvija piekāpās ar rezultātu 82:84, zaudējumu piedzīvojot pēdējā spēles sekundē, bet izbraukumā Polijā tika piedzīvota krietni pārliecinošāka neveiksme – 72:92.

Pēc šīm spēlēm Latvija četru komandu grupā ieņem trešo vietu ar pieciem punktiem – tikpat, cik pēdējās vietas īpašniecei Austrijai. Izlasei vēl priekšā divas spēles vasarā pret Austriju un Nīderlandi, kurās būs iespēja cīnīties par vietu nākamajā kvalifikācijas kārtā un saglabāt cerības uz 2027. gada Pasaules kausu.

Valters, analizējot abas spēles pret Poliju, uzsver, ka pirmajā mačā Latvijai bija ļoti laba iespēja uzvarēt, savukārt otrajā spēlē jau no pirmajām minūtēm komanda nebija pretinieku līmenī.

"Mājās zaudējām maču, ko mums vajadzēja uzvarēt," norāda Valters. "Strautiņš ar Šteinbergu un Lomažu nospēlēja ļoti labi – iespēja bija jāņem. Taču aizsardzībā mēs nevarējām viņus nosegt. Poņitka darīja, ko gribēja, Loids darīja, ko gribēja. Mūsu pirmais puslaiks uzbrukumā bija labs, bet tādā spēlē tu nevari ļaut pretiniekiem tik viegli tikt klāt grozam. Tikai sešu punktu pārsvars ar to, kā mēs spēlējām, ir nepieļaujams. Es jau teicu, ka Polija atnāks atpakaļ, un tas arī notika, jo aizsardzība bija vienkārši katastrofāla. Loids beigās viens visus izvazāja – viņš tomēr ir Eirolīgas spēlētājs."

"Otrajā spēlē izgāzāmies jau pirmajās minūtēs – uzreiz trīs metieni no groza apakšas garām. Vajadzēja būt tā, ka mēs esam dusmīgi un uzreiz iedodam spiedienu, bet realitātē bija pretēji. It kā bijām samierinājušies ar to, ka mums nav variantu. Abās spēlēs visu laiku bija viens un tas pats."

Valters arī uzsver, ka šobrīd Latvijas izlases sastāva līmenis objektīvi nav tik augsts kā pretiniekiem.

"Jāsaprot, ka mums izlasē tomēr nav tas līmenis. Jāskatās, kādos līmeņos šie spēlētāji spēlē un kādas lomas viņiem ir klubos. Viņi visi, varbūt izņemot Strautiņu, Lomažu un Šteinbergu, ir lomu spēlētāji. Ar tādu sastāvu, ar kādu mēs atbraucām, ar šādu rezultātu arī ir jāsamierinās."

Bijušais basketbolists uzskata, ka pašreizējam izlases galvenajam trenerim Sito Alonso būtu jādod vairāk laika darbam ar komandu, un citi treneri šajā situācijā, visticamāk, nespētu sasniegt būtiski labāku rezultātu.

"Grūti jau tādam Sito [Alonso] atnākt un trijās vai piecās dienās sakārtot aizsardzību. Ja [Jānis] Gailītis būtu zem tanka, viņš ar nokārtu galvu dabūtu tādu pašu rezultātu. Šie spēlētāji nevar uzvarēt pret Poliju – varbūt savās mājās paņemtu divas no piecām. Mēs visi gribam Gailīti, bet ar viņu mēs tāpat būtu 0–2 pret Poliju. Mēs te visi sakām "Gailītis, Gailītis", bet ar viņu nekas nemainītos," norāda Valters.

"Manuprāt, Sito [Alonso] jāpaliek līdz cikla galam. Nākamās divas kvalifikācijas spēles vajadzētu uzvarēt – mēs vēl varam tikt tālāk. Es nezinu, vai [Jānis] Gailītis tagad ietu šādā situācijā. Es nekad neietu. Kāpēc man jāiet jau iesāktā procesā, kur mani sākotnēji nepaņēma? Ja tu paņem Sito, tad ļauj viņam tikt līdz galam."

"Ja netiksim Pasaules kausā, nekas nenotiks – pagaidīsim. Būs paaudžu maiņa, pienāks tie, kas spēlē koledžu līmeņos, un iedos kaut ko jaunu."

"Nevar pēc četrām spēlēm kaut ko skaļi bļaut. Vajag mazliet nolaist gaisu un vasarā uzvarēt tās divas spēles – tad pavisam citu dziesmu kāds dziedās. Tad skatīsimies tālāk, kas notiek novembrī un kādas būs opcijas."