Ķīna vai Latvijas izlase? Vai nokļūšana CBA sekmēs Žagara iespējas spēlēt izlasē?

Protams, eiropieši Ķīnas Basketbola asociācijā ir retums. Šobrīd vairums līgas basketbolistu ir no Ziemeļamerikas vai Ķīnas. Pagājušās sezonas astoņi labākie punktu guvēji visi bija vai nu no ASV, vai Kanādas, un, protams, komandu sastāvus lielā mērā piepilda Ķīnas un citu Āzijas valstu pārstāvji. Nākamajā sezonā Žagars būs viens no retajiem līgas eiropiešiem.

Uzreiz jāatzīst – vide Ķīnā būtiski atšķiras no Eiropas un Ziemeļamerikas basketbola. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir attālums. No Latvijas un Eiropas Ķīna atrodas ļoti tālu – lidojums vienā virzienā var aizņemt 15–20 stundas. Ja starp kluba spēli un izlases maču ir tikai dažas dienas, šāda loģistika var kļūt par problēmu. Situāciju var sarežģīt arī, piemēram, vīzu jautājumi vai ceļošanas ierobežojumi.

Izšķirošs faktors būs arī CBA spēļu kalendārs un kluba gatavība atbrīvot Žagaru FIBA izlašu logiem, jo tieši klubu sezonas pārklāšanās ar valstsvienību spēlēm var radīt vislielākās problēmas.

Ar līdzīgu situāciju 2020. gadā saskārās bijušais Serbijas izlases centrs Miroslavs Raduļica. Toreiz viņš pārstāvēja Ķīnas klubu Džedzjanas ''Lions'' un bija izteicis vēlmi palīdzēt valstsvienībai Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, taču COVID-19 ierobežojumi to padarīja praktiski neiespējamu. Pēc atgriešanās Ķīnā viņam būtu bijis jāievēro 14 dienu karantīna, kas nozīmētu laiku bez treniņiem un spēlēm, kā arī sadragātu viņa fizisko sagatavotību ilgākā posmā. Lai gan šāda situācija Žagaru neskar, Raduļicas piemērs parāda, ka spēlēšana Ķīnā var radīt izaicinājumus, ar kuriem Eiropā basketbolistiem parasti nav jāsaskaras.

Raduļica Ķīnas čempionātā spēlēja divos posmos – pirmo reizi viņš tur nonāca 2014. gadā, bet pēc tam atgriezās 2017. gadā un Ķīnā pavadīja vairākas sezonas līdz 2021. gadam. Tieši otrajā posmā viņš pierādīja, ka CBA līgums automātiski nenozīmē izlases karjeras beigas – Raduļica pārstāvēja Serbiju 2019. gada Pasaules kausā un 2021. gada "EuroBasket" kvalifikācijas spēlēs, kā arī bija viens no komandas līderiem. Pasaules kausā viņš pat bija serbu kapteinis.

Viens no vispopulārākajiem Eiropas basketbolistiem, kurš spēlējis CBA, ir bijušais Hjūstonas "Rockets" spēlētājs – lietuvietis Donāts Motejūns. Viņš Ķīnā aizvadīja divus posmus – no 2017. līdz 2019. gadam, bet pēc nelielas pauzes atgriezās un tur spēlēja līdz 2021. gadam. Uz Ķīnu viņš devās tieši pirms 2017. gada "EuroBasket" turnīra, kurā palīdzēja Lietuvas izlasei.

Jāatzīst, ka arī Motejūna spēlēšana Ķīnā radīja šķēršļus dalībai valstsvienībā. 2017. gada novembrī viņa pārstāvētā Šaņdunas "Golden Stars" komanda neatļāva viņam doties uz izlases kvalifikācijas spēlēm, lai gan nav līdz galam skaidrs, vai tas bija tieši kluba lēmums vai arī paša spēlētāja izvēle. 2019. gada Pasaules kausa ciklā Motejūns Lietuvas izlases sastāvā netika iekļauts, taču 2021. gadā, vēl spēlējot CBA, viņš pārstāvēja Lietuvu divās "EuroBasket" kvalifikācijas spēlēs.

Vēl viens piemērs no nesenākas pagātnes ir Vladimirs Štimacs, kurš spēlēja Ķīnā no 2020. līdz 2022. gadam. Viņš, atšķirībā no tautieša Raduļicas, CBA spēlēšanas laikā Serbijas valstsvienībā nevienu reizi nedevās laukumā. Štimacs pēdējo reizi savu valsti pārstāvēja 2017. gadā, un, iespējams, piecus gadus vēlāk, 34 gadu vecumā, viņš jau vairs nebija Serbijas izlases kandidāts.

Ķīnas Basketbola asociācijā ir bijuši vēl pāris labi zināmi eiropieši, piemēram, milzis Bobans Marjanovičs, kurš Ķīnā spēlēja 2025. gadā – viņš izlasē pēdējo reizi bija spēlējis jau divus gadus iepriekš. Pazīstams arī ir aizsargs Tomā Ertels, kurš CBA spēlēja 2024. gadā. Un lai gan viņš Francijas izlasē nav spēlējis kopš 2022. gada, tas nav saistīts ar pārcelšanos uz Ķīnu – viņš tika izslēgts no valstsvienības pēc tam, kad pievienojās okupantu līgai.

Nesenākie CBA piemēri saistībā ar dalību izlasēs ir pozitīvāki, lai gan, arī dažādi. Sākot ar horvātu Marinu Mariču, kurš 2025. gadā spēlēja Sičuanas "Blue Whales" komandā. Tā gada sākumā viņš devās uz divām izlases spēlēm pret Franciju un Kipru, un vienā mačā bija pamatsastāvā.

Vladimirs Brodzjanskis, kurš pārstāv Fudzjaņas "Sturgeons", pirms mēneša Slovākijas izlasi pārstāvēja 2029. gada "EuroBasket" kvalifikācijas iesākumā. Viņš piedalījās vienā no četrām spēlēm – tieši pret Kosovu, kur guva 17 punktus un izcīnīja 11 atlēkušās bumbas.

Savukārt grieķis Dimitris Agravanis CBA spēlēja pagājušajā sezonā, taču arī viņa piemērs nav tieši salīdzināms ar Žagaru, kurš Latvijas izlasē ir viens no līderiem, – Agravanis Grieķijas izlasi nebija pārstāvējis jau vairākus gadus pirms došanās no Eiropas uz Ķīnu.

Eiropieši Ķīnas Basketbola asociācijā

Aizvadītajos izlašu logos, 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijā, redzējām arī vairākus CBA pārstāvjus no Āfrikas un Okeānijas valstsvienībām.

Senegālas izlasē nopietnu lomu spēlēja Ibrahims Fajs un Ibū Badžī, kuri abi piedalījušies visos sešos komandas kvalifikācijas mačos, vienlaikus klubu līmenī spēlējot tieši Ķīnā. Tikmēr jaunzēlandietis Sems Menenga PK kvalifikācijā aizvadījis četras no izlases sešām spēlēm, būdams viens no komandas līderiem, bet Libānas izlasē naturalizētais Deriks Lovsons aizvadījis trīs cīņas.

Daudziem labi pazīstamais Tako Fāls arī šobrīd spēlē Ķīnas Basketbola asociācijā, tomēr viņš Senegālas izlasi sezonas laikā nepārstāvēja un tikai pēc tās beigām pievienojās valstsvienības nometnei. Tikmēr Lesters Kinjones Dominikānas Republiku nav pārstāvējis, kamēr spēlējis basketbolu Ķīnas līgā.

Kopumā piemēri ir diezgan sarežģīti, un rezultāti – dažādi. Vairums eiropiešu, kas dodas spēlēt basketbolu uz Ķīnu, parasti to dara savas karjeras beigu posmā. Savukārt vairums līgas līderu un talantu savos "labākajos gados" ir, piemēram, amerikāņi, kuriem izredzes tikt izlasē ir praktiski nulle.

No Artūra puses šis lēmums ir saprotams. Ķīnas CBA nav NBA vai Eirolīga, bet tā tik un tā ir viena no vadošajām basketbola līgām pasaulē, kurā spēlē arī vairāki bijušie NBA basketbolisti un kura valstī ir ļoti, ļoti populāra. Basketbols ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem Ķīnā, un to vēro aptuveni 600 miljoni iedzīvotāju.

Atalgojums "Golden Bulls" komandā latvietim būs ļoti labs – tiek ziņots, ka summa sasniedz septiņus ciparus un ir trīs līdz četras reizes lielāka nekā piedāvājumos no Eiropas klubiem. Un ir cerība, ka līga, kura vēsturiski līdzinājusies NBA stilam, nevis Eiropas stilam, vairāk piestāvēs Žagaram, kurš ar lielāku lomu un vairāk bumbu rokās varētu tikt pie radošās brīvības un iespējas uzbrukt grozam.

Spriežot pēc šiem gadījumiem, ir pamats cerēt, ka Žagaru vēl redzēsim Latvijas izlases kreklā. Spēlēšana Ķīnā bez šaubām to kaut kādā mērā apgrūtinās, un, protams, daudz kas būs atkarīgs arī no citiem faktoriem. Dažādi savainojumi iepriekš ir lieguši latvietim spēlēt savas valsts krāsās. Tomēr augustā mēs viņu redzēsim spēlēs pret Horvātiju un Izraēlu, un jācer, ka, spēlējot Austrumos, Žagara veiksme mainīsies uz labo pusi un viņš arī turpmākajos izlašu logos vadīs Latvijas izlases saspēli.