Eksperti: Latvijas izlases pasīvā spēle bez kopējā zīmējuma un trenera atbildība

Latvijas basketbola izlase piektdien piekāpās Polijai ļoti saspringtā spēlē savā laukumā, Polijas izlases basketbolistam Džordanam Loidam trāpot uzvaras metienu pēdējā sekundē. Savukārt svētdien Gdiņā jau skanēja cita mūzika, Latvijai ciešot sagrāvi ar 20 punktu starpību. Divas dažādas spēles, bet abas noveda pie zaudējuma turnīra tabulā un 1-3 kopējās bilances, kas uzliek jautājuma zīmi jau ne tikai PK ceļazīmei, bet vispār tikšanai uz otro kvalifikācijas kārtu.

Latvijas izlases bijušais galvenais treneris Kārlis Muižnieks uzsvēra, ka tās bijušas divas dažādas spēles.

"Pirmā spēle Rīgā bija ar aizraujošu basketbolu, emocionāla un interesanta, papildus efektu deva pilnās tribīnes mājas arēnā. Izņemot pašu noslēgumu, kad Loids iemeta uzvaras metienu, šo spēli var saukt par izdevušos," sacīja Muižnieks. "Protams, izlases sniegumā tāpat var sameklēt kļūdas un kļūdiņas, var izcelt dažas nianses, kas līdz galam neizdevās, bet būtībā - mūsu komanda bija mobila, agresīva, uz cīņu orientēta."

"Otrajā spēlē Polijā jau pašā sākumā iezīmējās mūsu pasivitāte," turpināja Muižnieks. "Tas pats bija jau arī PK atlases cikla pirmajās spēlēs pret Nīderlandi un Austriju. Pārāk pozicionāla spēle, pārāk mierīgi gribējām tikt ar visu galā. Nu, tas nav mūsu veids, kā varam izcīnīt uzvaras. Mūsu uzvarām jānāk ar lielu pašatdevi un cīņu aizsardzībā."

Juris Umbraško, kurš kā "Rīgas Zeļļu" galvenais treneris kļuva par Latvijas-Igaunijas līgas vicečempionu un Latvijas vicečempionu, savā viedoklī par Latvijas izlases aizvadīto spēli izcēla, ka nav īsti saskatījis vienotu spēles zīmējumu.

"Krita acīs, ka Latvijas izlasē īsti nav vienotības, nav kopējas saspēles," teica Umbraško. "Redzams, ka ir lietas, uz kurām cenšas spēlēt, bet nelikās, ka visi pieci cilvēki laukumā reizē bija spēles zīmējumā. Te gan jāsaka, ka izlases treneriem bijis maz laika un treniņu un ka tāpat arī spēlētāji šajā sastāvā nav nemaz tik daudz bijuši kopā, nav paspējuši saspēlēties."

Kā pretēju piemēru Umbraško norādīja Polijas izlasi: "Polijai ir labs un iespēlēts kodols, bija redzams, ka tā ir vienota komanda, cits citu pavilka uz priekšu. Bija redzams, ka viņi cits cits jūt laukumā, un tas taktiskajā spēlē dod daudz. Tiem, kas tagad ir pārsteigti par Polijas 4-0 bilanci grupā, teikšu, ka jau pēc viņu čempionāta redzamas vairākas labas lietas. Polijas līgā nav tāda viennozīmīga līdere, visu laiku ir konkurendze un spriedze, tiek piesaistīti labi leģionāri, un līmenis aug."

Gan Muižnieks, gan Umbraško uzsvēra, ka ir tikai ierasti, ka pēc neveiksmēm pirmais kritikas vilnis veļas pāri komandas galvenajam trenerim, taču viņi norādīja arī uz racionāliem iemesliem, kādēļ Latvijas izlase šobrīd nav parādījusi savu labāko sniegumu, un ka šos iemeslus acumirklī neizlabotu arī cits galvenais treneris.

"Tā jau vienmēr ir - ja komanda zaudē, tad trenerim tiks kritika," sacīja Muižnieks. "Un šī kritika ir jāuzņemas, par to nav divu runu. Mūsu izlases treneru kolektīvs gan šajā arodā ir pietiekoši pieredzējis, lai es teiktu, ka, visticamāk, viņi bija paši pirmie, kuri sev pārmeta par to, kas nav sanācis un izdarīts."

"Jābūt mums arī objektīviem, šajās PK atlases spēlēs mums ne tuvu nebija tāda kaujas sastāva kā iepriekšējos lielajos turnīros - Pasaules kausā, OS kvalifikācija, "EuroBasket 2025". Gan spēlētāju sastāva ziņā, gan sagatavošanās ziņā. Tad mums daudz kā pietrūkst, kamēr citām izlasēm ir vieglāk to kompensēt, ir plašākas rezerves," skaidroja Muižnieks. "Noteikti, ka šeit tāpat ir trenera atbildība, it īpaši par tām pirmajām divām PK kvalifikācijas spēlēm, tur mūsu izlases gatavība nu nebija tāda, kā gribētos - ne fiziski, ne taktiski."

"Pirmā kritika vienmēr tiks trenerim," sacīja Umbraško, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējos pārmetumus un skepsi par Sito Alonso Latvijas izlases galvenā trenera amatā uzskata par pamatotiem. "Zinām, ka, lai izveidotu izlasi, nepieciešama pacietība, tas sportā ir ļoti svarīgi. Trenerim jādod laiks, viņam jāpierod pie spēlētājiem, spēlētājiem jāpierod pie trenera. No malas tā likās, ka vēl nav īsti izpratnes, ko kurš spēlētājs īsti var paveikt, vēl notiek meklējumi."

Ņemot vērā, ka šajā kvalifikācijas fāzē atlikušas vairs tikai divas spēles, abas pēc četriem mēnešiem jūlijā, vai konkrēti šobrīd vispār ir jēga runāt par izlases galvenā trenera nomaiņu?

"Kādi resursi mums šobrīd ir, ar tādiem arī spēlējam un ar tādiem arī spēlēsim turpmāk," teica Umbraško. "Tagad mums bija divi zaudējumi, jā, bet Polija tomēr ir spēcīgs pretinieks. Grūti tā viennozīmīgi pateikt, vai šādā situācijā treneris būtu jāmaina vai nē, bet atkārtošos, ka jābūt pacietībai. Šobrīd mums izlasi vada speciālists, kurš pierādījis, ka spēj izveidot komandu."

F grupa 2026. gada 1. martā

F grupas kalendārs