"EuroBasket 2025" finansiālā ietekme: skats no divām pusēm

9. decembrī Saeimas sporta apakškomisijā tika prezentēti SIA "BDO Latvia" un SIA "KEKonsultācijas" sagatavotie ziņojumi par Rīgā aizvadītā Eiropas čempionāta basketbolā ekonomiskajiem ieguvumiem un ekonomisko ietekmi. Sniegtie dati liecināja, ka valsts sniegtais finansiālais atbalsts (nepilni 10 miljoni eiro) atmaksājies jau tiešā veidā - samaksātajos nodokļos saistībā ar EČ rīkošanu. Tāpat tika pētījumā sniegtie dati liecināja, ka "EuroBasket 2025" tiešā ekonomiskā ietekme bijusi 83 miljoni eiro.

"KEKonsultācijas" vadītājs Elmārs Kehris raidījumā "(Bez)maksas sports" skaidroja, ka šī aprēķinātā summa ir kopējais apgrozījums, kas tiešā veidā saistāms ar Eiropas čempionātu basketbolā. Šajā aprēķinā iekļauti tēriņi par skatītāju, dalībnieku un organizatoru naktsmītņu, restorānu, ēdināšanas, transporta utml. izmaksām, kā arī organizatoru darba samaksa, biļešu tirdzniecība un rīkošanas izdevumi.

Te gan vērts atgādināt, ka 2023. gada valdības rīcības komitejas sēdē, prezentējot gaidāmo turnīru, tobrīdējā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norādīja, ka "tam ir potenciāls pienest līdz 100 miljoniem eiro mūsu valsts tūrisma, viesmīlības un citām nozarēm", kamēr LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss pieteica plānus, ka pasākuma laikā atradīsies ap 50 tūkstošiem ārvalstu līdzjutēju.

"KEKonsultācijas" ziņojumā norādīts, ka ārvalstu apmeklētāji kopumā radījuši 50.5 miljonu eiro lielu ekonomisko ietekmi. Pārskatā norādīti 14.8 tūkstoši grupu turnīra apmeklētāji ar biļetēm, 23 tūkstoši izslēgšanas spēļu apmeklētāji ar biļetēm un 14 tūkstoši pārējo apmeklētāju (kopā 51.9 tūkstoši).

Tas nenozīmē, ka Latvijā līdz ar to bijis par 50 tūkstošiem ārvalstu apmeklētāju vairāk nekā ierasts. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025.g. septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 155 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 11 tūkstošiem vairāk nekā 2024. gada septembrī. Kopējais pieaugums bija par 6.2%. Tas savukārt apmēram atbilst kopējām izaugsmes tendencēm. Salīdzinājumam - dati par 2025.g. oktobri, kad Latvijā lielu sporta pasākumu vairs nebija, liecina, ka tūristu mītnēs apkalpots par 4.7% vairāk viesu nekā 2024.g. oktobrī, savukārt šī gada ziemā un pavasarī pieaugums vairākos mēnešos bija 10% un pat vairāk.

Viesu tūristu mītnēs Latvijā 2024. un 2025.g. (tūkstošos)

Taču nozīmīga atšķirība bija tā, ka "EuroBasket 2025" laikā Rīgas viesnīcas varēja kāpināt cenu. "Benchmarking Alliance" dati liecina, ka EČ finālturnīra laikā viesnīcas numuriņa vidējā cena bijusi par 57% augstāka nekā pēdējo divu gadu salīdzinājumā, kas ļāvis viesnīcām konkrēto trīs nedēļu laikā par 60% pārsniegt savu iepriekšējā gada apgrozījumu šajā laika periodā. Tāpat arī Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens raidījumā "(Bez)maksas sports" norādīja, ka Vecrīgas un "Xiaomi Arena" tuvumā esošie bāri arī pieredzējuši krietni lielāku apgrozījumi: "Konkrēti man pašam personīgi Eiropas čempionāta laikā bija 60% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu."

Turklāt papildus tēriņiem naktsmītnēs, restorānos un ēdināšanā ārvalstu viesi arī iegādājās "EuroBasket 2025" biļetes. "KEKonsultācijas" ziņojumā norādīts, ka ārvalstu apmeklētāji kopējās biļešu izmaksās iztērēja 10.1 miljonu eiro, kamēr vietēji apmeklētāji - 2.5 miljonus. "BDO Latvia" ziņojumā norādīts, ka pasākuma organizētāji ieņēmumos no biļešu tirdzniecības guvuši 10.4 miljonus eiro. "EuroBasket 2025" iegūtais finansiālais saldo savukārt bija 4.3 miljoni eiro, iekļaujot arī pārējos ieņēmumus (reklāmas, fanu zonu, kompensējošos rēķinus).

"Protams, ka esam ļoti apmierināti ar šādiem ienākumiem. Mēs pat nesapņojām par šādiem skaitļiem," raidījumā "(Bez)maksas sports" atzina Cipruss. "Uzskatu, ka tas ir rezultāts pareizi izvēlētai biļešu tirdzniecības politikai. Vai mums tā bija jāsaskaņo ar FIBA? Mazliet, bet būtībā virzienu noteicām mēs paši."

"Bet nemelošu - prognozēt te neko nevarēja. Skaidrs, ka izgājām uz zināmu risku. Ir lielās basketbola valstis Itālija, Francija, Spānija, kas parasti tiek tālu izslēgšanas spēlēs, bet nav ar tādu basketbola fanošanas kultūru izbraukumos. Pie sevis mājās un pie televizora, jā," turpināja Cipruss. "Mums paveicās, ka tālu tika, piemēram, netālu esošā Somija, Turcija, kurai šis bija pirmais tik liels panākums 24 gadu laikā."

Centrālās statistikas pārvaldes datos tieši izcelts, ka 2025.g. septembrī pieaudzis tūristu skaits tieši no "EuroBasket 2025" dalībvalstīm - Serbijas (par 5.3 reizēm), Turcijas (par 4.1 reizi), Grieķijas (par 2.5 reizēm) un Somijas (par 0.3 reizēm, par 2.5 tūkstošiem viesu vairāk nekā pirms gada šajā pašā periodā). Taču no citām EČ "play-off" dalībniecēm tūristu skaits šajā laikā bijis pat mazāks, ieskaitot arī Lietuvas (20.3 tūkstoši šogad, 21.1 tūkstotis pirms gada) un Vācijas (16.7 tūkstoši šogad, 17.1 tūkstotis pirms gada) tūristu skaitu, tāpat samazinājies tūristu skaits no dažām citām valstīm (ne visām), kas ierasti veido nozīmīgu viesu procentu Latvijā, bet EČ basketbolā nepiedalījās (Ukrainai -20.8%, Kanādai -38.5%).

"EuroBasket 2025" "play-off" dalībvalstu tūristu skaits Latvijā 2024. un 2025.g.

Pusfinālistes

Ceturtdaļfinālistes

Astotdaļfinālistes

Tāpat nekādi brīnumi nav novērojami Latvijas Bankas datos, apkopojot ārvalstu tūristu patēriņu Latvijā, ko savā "Twitter" kontā izcēlis ekonomists Kristaps Lešinskis, norādot, ka 2025.g. augustā un septembrī ārvalstu tūristu patēriņa pieaugums atbilst līdzšinējām tendencēm (140 un 100 miljoni 2023.gadā, 152 un 109 miljoni 2024.gadā, 164 un 121 miljons 2025. gadā).

Raidījumā "(Bez)maksas sports" Edgars Jaunups, "VEF Rīga" dibinātājs un pašreizējās LBS vadības biežs kritiķis, šos datus izmantoja kā argumentu, ka "EuroBasket 2025" nav attaisnojis prognozes un sniedzis solīto pienesumu Latvijas ekonomikai: "Patiesība ir vienkārša - vieni tūristi, kas brauca skatīties basketbolu, aizstāja citus tūristus." Jaunups arī piesauca, ka, piemēram, Lietuva līdz ar "EuroBasket 2011" rīkošanu atrisināja infrastruktūras jautājumu, tobrīd uzbūvējot vairākas jaunas zāles, kamēr Latvijas basketbolam 2025. gada čempionāts, lai gan pats par sevi sekmīgi noorganizēts, nav devis nekādu grūdienu, un ka LBS vadība šeit esot palaidusi garām iespēju.

Pēc LBS pasūtījuma veiktā pētījuma autors Elmārs Kehris studijā skaidroja, ka Latvijas bankas dati ir no četrām lielākajām komercbankām par ārvalstu karšu izmantojumu viņu klientu kontos: "Tāpēc visi skaidras naudas maksājumi, kā arī maksājumi komersantiem, kuri šajās bankās nav reģistrēti, piemēram, daudzi "Booking.com" un "AirBNB" ienākumi, visticamāk, šiem datiem iet secen. Bet par ar to visu - ja iedziļinās datos pēc būtības un izvērtē tieši pasākuma norises dienas, nevis mēnešus kopumā, tad redzams, ka "EuroBasket 2025" spēļu dienās ir krietni augstāki rādītāji."

Taču tas, ka konkrēti "EuroBasket 2025" dienās bijis vērā ņemams ārvalstu tūristu patēriņa pieaugums, nenozīmē, ka tas sniedzis milzīgu izrāvienu uz kopējā fona. Gluži vienkārši citās dienās bijis novērojams nosacīts "atslābums", kas izlīdzinājis kopējo rādītāju. Starp citu, līdzīgu secinājumu Lešinskis veica arī par oktobrī Rīgā aizvadīto Latvijas-Anglijas futbola izlašu spēli, kas piesaistīja par 5 tūkstošiem britu tūristu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī šis plašu uzmanību piesaistījušais sporta notikums makroekonomisku ietekmi Latvijas mērogā tomēr neatstāja (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, ārvalstu tūristu patēriņš 2025.g. oktobrī bija 105 miljoni eiro, kas arī atbilst kāpjošajai ilgtermiņa tendencei - 101 miljons 2024.g., 92 miljoni 2023.g.).

Tas gan drīzāk ir nevis "EuroBasket 2025" un citu lielo sporta pasākumu noniecinājums, bet gan atgādinājums, ka tie uz Latvijas ekonomikas kopējā fona tomēr ieņem salīdzinoši mazu lomu un noteikti nevar tikt uzskatīti par valsts ekonomikas finansiālajiem glābējenģeļiem.

Raidījuma ieraksts