Facebook
Google"EuroBasket 2025" tiešā un netiešā ekonomiskā ietekme pārsniegusi 130 miljonus eiro
2025. gada Eiropas basketbola čempionāta grupas turnīra un finālspēļu (EuroBasket2025) veiksmīga sarīkošana Rīgā būtiski pozitīvi ietekmējusi valsts un galvaspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus kā arī nostiprinājusi Latvijas starptautisko autoritāti.
Otrdien, 9.decembrī, Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē iepazīstināja ar SIA “KEKonsultācijas” sagatavoto “FIBA EuroBasket2025 Ekonomiskās ietekmes ziņojumu” un SIA “BDO Latvia” sagatavoto ziņojumu “Par 2025. gada Eiropas čempionāta basketbola ekonomisko ieguvumu analīzi“.
Pēc starptautiski atzītas metodikas veiktie pētījums uzrāda EuroBasket2025 tiešo ekonomisko ietekmi nepilnu 83 miljonu EUR apmērā, kā arī papildu netiešo ekonomisko ietekmi 51,5 miljona EUR apmērā.
Sacensību, kā arī izlozes un FIBA Ģenerālās asamblejas rīkošana izmaksājusi 18,3 miljonus EUR, no kuriem nepilnus 10 miljonus veidoja valsts budžeta līdzfinansējums. Tiešā veidā – samaksātajos nodokļos – valsts budžetā atgriezās apmēram 15,5 miljoni EUR. Kopumā EuroBasket2025 rīkošana valsts ekonomikai ienesa papildus naudas līdzekļus 52,3 miljonu apmērā, tātad katrs no budžeta piešķirtais EUR valsts ekonomikai piesaistīja 5,3 EUR.
FIBA EuroBasket2025 auditorija sociālajos medijos un ziņu aptvere apliecina pasākuma universālo ietekmi ne tikai Eiropā – visā pasaulē. 2,8 miljardi(!) video skatījumu, 9,2 miljardi sociālo mediju skatījumi, 15,2 miljoni turnīra mājaslapas apmeklējumu – tie ir iespaidīgi skaitļi, kas uzrunā un pārliecina.
“EuroBasket2025 veiksmīgā sarīkošana bija lielas komandas darbs. Konstruktīvā sadarbība ar valdību un Rīgas domi, sadarbības partneru atsaucība, organizatoru komandas profesionalitāte, brīvprātīgo palīgu un “6. spēlētāja” entuziasms – visiem kopā izdevās radīt neaizmirstamu basketbola svētku gaisotni. To novērtēja gan Starptautiskās Basketbola federācijas pārstāvji, gan Latvijas viesi. Prieks, ka objektīvie skaitļi apstiprina mūsu pārliecību, ka šādi pasākumi ir ne tikai interesanti un prestiži, bet arī finansiāli izdevīgi valstij un rīkotājiem,” uzsver Kaspars Cipruss.
Ekonomiskās ietekmes pētījums veikšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai sporta organizācijas varētu pretendēt uz valsts līdzfinansējumu augstākā līmeņa starptautisko sacensību rīkošanai.
EuroBasket2025 Rīgā notika no 27. augusta līdz 14. septembrim. Pirmajā posmā – grupas turnīrā – līdz 3. septembrim piedalījās 6 valstu komandas, fināldaļā 4 labākajām Rīgas grupas komandām pievienojās vēl 12 vienības. Par čempioniem kļuva Vācijas izlases basketbolisti, kas finālspēlē pārspēja Turcijas vienību (bronzas medaļas izcīnīja Grieķijas komanda). 31 spēli klātienē apmeklēja 195 101 skatītājs, to skaitā Vācijas, Somijas un Gruzijas prezidenti, kā arī Igaunijas premjers.
FIBA EuroBasket 2025 norise Latvijā tika līdzfinansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Rīkošanu atbalstīja Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kā arī AAS “Balta”, “Rimi Latvia”, SIA “Tet”, “Ādažu čipsi” un “Ķekava”.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Basketbola savienības
Mārketinga nodaļa
[+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tā varētu būt, ka divos pirmajos rādītājos miljardi, bet trešajā tikai miljoni?
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Piemēram, es nevaru runāt/rakstīt par AirBaltic izdevīgumu valstij, jo man nav pieejami dati par līdzīgu avio kompāniju ieguldījumiem. Konkurenci avio pārvadājumos neviens nav atcēlis. Pat ja avio kompānijas pieder valstij.
Vai es ticu valsts pārvaldes atskaitēm? Jā, ticu, jo skaidri apzinos, ka tas ir mīts, ka valsts pārvaldē visi to vien domā, ka apzagt un apmānīt sabiedrību. Tā tas ne tuvu nav. Nenoliedzami, ka arī valsts pārvaldē ir ''melnās avis'', kā jau itin visā mūsu sabiedrībā, bet jebkurā variantā šo avju valsts pārvaldē nav vairāk virs vidējā kā Latvijas sabiedrībā kopumā.
Parasti par slikto valsts pārvaldi runā/raksta ļaudis, kuriem nav ne mazākās sapratnes kā vispār valsts pārvalde funkcionē, un kas tajā ir kas.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
"Tikai sagadīšanās"
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Notiek tā:
1) Leitis nopērk aliņus kopsummā par 121eur (21eur no tiem ir valsts pvn, kurus krodziniekam būtu jāmaksā valstij).
2) Krodzinieks nopērk nākošo mucu no Tērvetes pa 121eur (kur 21eur ir pvn).
Mēneša beigās krodzinieks PVN atskaitē norāda, ka saņēmis no leiša 21eur pvn un samaksājis 21eur pvn Tērvetei. Rezultātā krodzinieks valstij pārskaita 0eur.
+2 [+] [-]
1.Krodzinieks nomaksā starpību starp pārdoto un iepierkto/ un visām precēm un pakalpojumiem kopā (pvn);
2. Protams, ka tehniski pvn nomaksā Tērvete/ ražotājs, par ko galā samaksā pircējs (cenā ir iekļauts pvn), bet anyway, pvn nonāk valsts budžetā..
-2 [+] [-]
[+] [-]
Diskutētājiem - ir pilnīgi skaidrs, ka pozitīvā ietekme bija. Jautājums ir - vai tiešām 1XX miljoni, kā arī kā sadalās "pozitīvais pienesums" starp pašvaldību (RĪga) valsti, sporta organizācijām, privātajm biznesa sektoram ?
[+] [-]
Vins otrs pat nesaprot ,ka organizators no viesnicu nopelnītā pa tiešo neko nesaņem
[+] [-]