''Prometey'' menedžeris: ''Ja tiksim Eirolīgā, mājas spēles notiks Rīgā''

''Prometey'' basketbola klubs dibināts vien 2018. gadā, taču pāris gadu laikā tam izdevies kļūt par spēcīgāko komandu Ukrainā. Tā pastāvēšanas vēsturē to trenējis arī latvietis - bijušais izlases speciālists Kārlis Muižnieks, bet visvairāk vienības darbību ietekmējusi Krievijas invāzija Ukrainā, kas sākās 2022. gada februāra beigās. Uz brīdi tas pārtrauca savu darbību, lemjot par pastāvēšanas atjaunošanu 2022. gada vasarā. Vienību akceptēja ULEB Eirokausā, bet vēlāk tas oficiāli pievienojās Latvijas - Igaunijas līgai, savas mājas spēles aizvadot Rīgā. 30 uzvaras pēc kārtas abu turnīru ieskaitē ir vērā ņemams rādītājs, un komanda ir viena no favorītēm cīņā par ceļazīmes nodrošināšanu uz Eirolīgu. Pie tam, zināms, ka vismaz uz vēl gadu ''Prometey'' bāzēsies Rīgā.

Rīga - labākā vieta Eiropā, kur atrasties

Kluba menedžeris, lietuvietis Aurims Melesiuss, klubā sāka strādāt pēc tam, kad ‘’Prometey’’ lēma atjaunot darbību un lūkojās pēc jaunas bāzes vietas ārpus Ukrainas. Pirms nonākšanas ukraiņu klubā viņš strādājis dažādos ar basketbolu saistītos jautājumos, kā, piemēram, organizējis pirmssezonas nometnes klubiem, palīdzējis ar eksportu Lietuvā ražotiem sporta apģērbiem, bet treneriem viņš joprojām palīdz ar darba atrašanu. Tāpat viņš iesaistīts uzņēmējdarbībā ārpus basketbola. ''Zinot, ka esmu profesionālis noteiktos organizatoriskos jautājumos, ''Prometey'' īpašnieki man zvanīja un piedāvāja sadarboties,'' stāsta Melesiuss.

‘’Uzreiz pēc tam, kad piekritu iesaistīties, sākām pārrunas par potenciālo pievienošanos Lietuvas Basketbola līgai. Tobrīd jau bija zināms, ka LKL šajā sezonā spēlēs 12 komandas, bija skaidrs TV translāciju kalendārs un arī izplānotas mārketinga aktivitātes. Mēs būtu kļuvuši par 13. komandu, un līgas vadība no šīs iespējas atteicās,’’ pirmās sarunas par iespējamo ‘’Prometey’’ pārcelšanos uz kādu citu valstu stāstīja Melesiuss. ‘’Ap to pašu laiku Kristaps Janičenoks un Kaspars Cipruss aicināja mūs uz Rīgu. Kopumā tas bija īpašnieku lēmums, taču mēs piekritām šim piedāvājumam un tāpēc arī esam šeit.’’ Sarunas laikā kluba menedžeris vairākas reizes atkārtoja, ka pēc šajā sezonā pieredzētā secinājis – labākas vietas par Rīgu, kur bāzēties Eiropā, ‘’Prometey’’ būtu grūti atrast. Tas arī nozīmē, ka par līdzšinējo sadarbību ukraiņu kluba pusē jūtama apmierinātības sajūta. ‘’Mēs šeit jūtamies kā SPA,’’ augsto organizatorisko līmeni uzsver lietuvietis.

‘’Ļoti svarīgi, ka basketbola sabiedrība šeit, Rīgā un Latvijā, ciena mūs. Bez Ukrainas iegūtā čempiontitula mēs vēl neko nozīmīgu neesam sasnieguši, tāpēc ir patīkami sajust šādu attieksmi,’’ pauda ‘’Prometey’’ pārstāvis. Viņš nenoliedza, ka apvienotajā Latvijas – Igaunijas līgā konkurence nav tā asākā, taču uz to raudzījās no pozitīva redzespunkta. ‘’Ja ir mērķis uzvarēt ko Eiropā, tad mazāka konkurence vietējā čempionātā var arī nākt par labu. Esmu no Lietuvas, kur praktiski katrs treneris uzsver vietējās līgas nozīmi, sakot, ka tikai tā ir iespējams progresēt un vēlāk sasniegt labus rezultātus Eirokausos. Mēs spēlējam pret Francijas, Itālijas un Spānijas komandām, kurām ir traks kalendārs. Jā, viņi vēlas uzvarēt visur, taču to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo noturēt vienlīdz augstu kondīciju spēlētājos visas sezonas garumā ir ļoti sarežģīti.’’

Vismaz sezonas ievadā varēja novērot, ka komandai nav bijis viegli aizvadīt divas spēles nedēļā – vispirms ULEB Eirokausā un vēlāk apvienotajā līgā. Vairāki panākumi tika svinēti grūtās cīņās – pret Pērnavu ar 77:71, vienu reizi klubam izaicinājumu meta ‘’Liepāja’’ (96:91), ventspilnieki abos mačos vienībai piekāpās ar mazāk nekā desmit punktu starpību, bet VEF otrajā savstarpējā mačā pēc iegūtas vadības izgāza ceturto ceturtdaļu. Vienīgā neveiksme piedzīvotā sezonas devītajā spēlē, kad tā piekāpusies ‘’Kalev’’/’’Cramo’’ (80:94). Tajā pašā laikā daudzos mačos bijis jūtams, ka ''Prometey'' nespēlē uz pilnu jaudu. ‘’Ja uzvaram, tas ir labi vai slikti,’’ retoriski jautā Melesiuss. ‘’Mums katra spēle šeit bijusi kā izaicinājums. Esot komandas iekšienē, zinu, cik liels darbs ir bijis jāiegulda, lai spēlētāji līdzvērtīgi attiektos pret abiem turnīriem.’’ Viņš turpina, ka jebkurš pretinieks apvienotajā līgā vēlējies sevi parādīt no pašas labākās puses, īpaši izceļot ‘’Liepāju’’. ‘’Visas komandas pret mums īpaši cīnījās. Kaut vai Liepāja – uz soliņa viņiem ir seši treneri, kuri saģērbušies, it kā tā būtu Eirolīgas komanda. Gan pirms, gan pēc spēles varēja novērot, ka visi koncentrējušies darbam augstā līmenī. Lai arī, iespējams, esam bijuši spēcīgāki par pretiniekiem, tas tomēr ir arī jāpierāda laukumā.’’

‘’Manuprāt, ir labi, ka šāda līga vispār ir izveidota, taču tai ir potenciāls attīstīties. Šobrīd līga ir ok, un par to neko sliktu nevaru teikt,’’ lūgts raksturot Latvijas – Igaunijas čempionātu, saka ‘’Prometey’’ menedžeris. Savu sakāmo par iespējamo attīstību viņš turpina, vēršot uzmanību izplešanās virzienā uz Skandināviju – Zviedriju, Somiju, iespējams, Norvēģiju. Tāpat viņš ar cieņu izturas pret paveikto ziemeļu kaimiņu klubu basketbolā. ‘’Igauniju nevar īsti saukt par basketbola valsti, tāpēc man ir cieņa pret to, kā viņi strādā. Viņi nemēģina veidot ambiciozus projektus, bet vienkārši dara un strādā gudri. Jau šobrīd igauņu spēlētāji parādījušies Lietuvas līgā un, manuprāt, tas ir šī darba rezultāts. Ir apbēdinoši, ka no Latvijas turnīrā piedalās tikai sešas komandas, bet Igaunijas deviņas. Jā, ne vienmēr kvantitāte nozīmē kvalitāti, bet igauņi nečīkst. Viņi vienkārši dara.’’ Šobrīd Lietuvas līgā ‘’Lietkabelis’’ sastāvā spēlē Kristians Kullamē. 23 gadus vecais aizsargs ir viens no kluba līderiem, vietējā līgā metot 14.2 punktus, taču karjeras griezumā viņš apvienotajā līgā nav spēlējis, Igaunijas čempionātā aizvadot pirmās profesionāļa sezonas no 2014. līdz 2016. gadam.

Pārrunas par pārcelšanos uz Poliju - bez konkrēta neizdošanās iemesla

Marta sākumā Polijas medijs ‘’Sportowe Fakty’’ ziņoja, ka ‘’Prometey’’ izskata iespēju pamest Rīgu, domājot par pārcelšanos uz Poliju. Lai arī beigās šī informācija nepiepildījās, Melesiuss nenoliedza, ka pārrunas ar šīs valsts basketbola vadību tik tiešām notikušas.

‘’Komandas iekšienē mums bija daudz diskusiju, kā rīkoties labāk. Īpašnieki izteica vēlmi izskatīt iespēju, kā rezultātā klubs bāzētos tuvāk Ukrainas robežai. Tas nenozīmēja, ka mūs kas neapmierināja Latvijā, bet, manuprāt, tā bija loģiska iegriba. Kas ir tuvāk? To var droši apskatīties arī kartē, bet kopumā – Polija, Rumānija un Ungārija. Dažādu faktoru dēļ kā labākā izvēle šķita Polija un tamdēļ sākotnēji lēmām, ka izskatīsim Varšavas variantu,’’ par notikumu secību stāsta Melesiuss. Polijas galvaspilsēta gan ātri izsvītrota no iespējamā galamērķa saraksta, jo tajā vienkārši trūka sporta infrastruktūras. ‘’Bijām par šo faktu pārsteigti. Tur ir viena basketbola arēna, kas gan būvēta ap 1960. gadu. Salīdzinot ar ‘’Arēna Rīga’’, tā ir kā diena pret nakti. Lai varētu uzņemt ULEB Eirolīgas un Eirokausa spēles, ir jāizpilda dažādi nosacījumi. Pēc arēnas pārbaudes informēju, ka Varšava nevar būt kā variants.’’ Viens no galvenajiem nosacījumiem ir sēdvietu skaits. Eirolīgas A licenci ieguvušajiem klubiem jāspēlē mājvietās ar vismaz desmit tūkstošiem skatītāju vietām, bet pārējiem ar vismaz piecām, taču ir arī citi noteikumi, kuri jāievēro.

Pēc tam, kad Varšava tika izsvītrota kā no potenciālās bāzes vietas, klubā sākuši pētīt citus variantus. Uzreiz bijis skaidrs, ka pie Baltijas valstu robežas nav vērts lūkoties, jo tādā gadījumā klubs neatrastos tuvāk Ukrainas robežai. Šim faktoram neatbilda Gdiņa, Gdaņska, Sopota un Slupska. Tuvāk vērtētas tika Krakova, Katovice un Lodza, taču katrā no pilsētām bija jāsastopas ar sarežģījumiem. ‘’Krakovā jau ir sieviešu basketbola komanda. Pie tam, tās arēna jau ir aizpildīta ar pasākumiem divus gadus uz priekšu. Līdzvērtīga situācija bija arī Katovicē un Lodzā.’’ ‘’Sportowe Fakty’’ savā publikācija minēja, ka ‘’Prometey’’ bija noskatījis tikko uzbūvētu arēnu Sosnovecā, taču tās galvenais klupšanas akmens bijis mazais sēdvietu skaits – tikai trīs tūkstoši skatītāju, kas ir par mazu ULEB rīkoto turnīru spēļu aizvadīšanai.

Papildus tam ar savām prasībām klajā nāca Polijas Basketbola federācija. ‘’Viņi mums ļoti godīgi un tieši teica – jūs esiet gaidīti, taču ar diviem noteikumiem. Pirmais – laukumā jābūt vismaz vienam poļu spēlētājam, kas nozīmē, ka sastāvā jāiesaista vismaz divi. Otrs – līgums jānoslēdz uz diviem gadiem,’’ sarunu procedūru atceras kluba menedžeris. Viņš piebilst, ka, lai arī saprot šādus noteikumus no vietējā tirgus aizsargāšanas viedokļa, sajūtu līmenī tie nešķita līdz galam samērīgi. ‘’Prometey’’ gan nav iebildusi, un piekrita abiem nosacījumiem. ‘’Godīgi sakot, nav viena iemesla, kāpēc nenonācām Polijā. Teicu īpašniekiem - ja pārcelšanās ir ļoti svarīga, tad to darām, bet, ja nav tik izšķiroša, tad labāk paliekam Rīgā. Uzskatu, ka pieņēmām pareizo lēmumu,'' konkrētu iemeslu nenonākšanā Polijā nespēja sniegt Melesiuss, uzsverot, ka īpašnieku galvenā doma bijusi vērtēt potenciālo pārcelšanos. Arī viņi ar esošo sadarbību Latvijā ir apmierināti. Pieminētajā poļu medijā tika pausts, ka ne ar atvērtām rokām ‘’Prometey’’ Polijā gaidīja citi vietējie klubi, taču ukraiņu vienības menedžeris sīkāk komentēt to nevarēja. ‘’Esmu dzirdējis šādas baumas, taču neviens kluba pārstāvis neko tamlīdzīgu man nav teicis.’’

Potenciālie pārcelšanās plāni šī gada sākumā liek neviļus uzdot jautājumu par ‘’Prometey’’ nākotni apvienotajā līgā un Rīgā, taču uz to atbildēt nav nemaz tik vienkārši. ‘’Šis ir jautājums kluba īpašniekiem. Nedomāju, ka pārcelsimies no Latvijas, taču tāpat līdzīgs jautājums jāuzdod vienam ļoti slimam cilvēkam Krievijā. Neviens nezina, kad beigsies karš.’’ Viņš par piemēru min futbola komandu Doņeckas ‘’Shakhtar’’, kura Doņeckā nespēlē jau kopš 2014. gada, kad Krievija sāka invāziju Donbasa reģionā. Kopš tā laika klubs spēlējis Ļvivā, Harkivā un Kijivā, bet šajā sezonā UEFA Čempionu līgas spēles tika aizvadītas Polijas galvaspilsētā Varšavā. ‘’Mans mērķis pēc kara beigām ir atgriezt klubu Ukrainā. Ar visu to, kas šeit ir izveidots, vienība varētu kļūt par nopietnu veidojumu.’’

Eirolīga Rīgā un vai iespēja tiks dota arī latviešu basketbolistiem?

ULEB Eirokausā ‘’Prometey’’ svinējis desmit uzvaras pēc kārtas un šobrīd A grupā ieņem pirmo vietu. 29. marta vakarā klubs ‘’Arēnā Rīga’’ aizvadīs noslēdzošo apakšgrupas maču pret Itālijas ‘’Umana Reyer’’. Uzvaras gadījumā tā nodrošinās pirmo vietu grupā, apsteidzot ACB līgas klubu Badalonas ‘’Joventut’’. Mainītajā Eirokausa izslēgšanas spēļu formātā šobrīd katrā no kārtā viss izšķiras vienā spēlē, kas palielina potenciālo intrigu un spēles likmi katrā no mačiem.

Pagaidām ‘’Prometey’’ ir uzskatāms par vienu no favorītiem cīņā par uzvaru turnīrā. Eirokausa čempiona tituls dod arī automātisku biļeti uz kontinenta spēcīgāko klubu turnīru Eirolīgu un jau iepriekš pausts, ka tas ir īpašnieku sapnis. Bukmeikeru prognozēs ukraiņu klubam pagaidām dotas trešās augstākās iespējas izcīnīt titulu un tādējādi arī vietu Eirolīgā. Augstāk vērtētas Spānijas ACB komandas ‘’Joventut’’ un ‘’Gran Canaria’’.

Gadījumā, ja ‘’Prometey’’ izdosies piepildīt mērķi, tad Latvijas sporta līdzjutēji var rēķināties ar augstākā līmeņa kluba basketbola spēļu aizvadīšanu Rīgā. ‘’Jā, ja tiksim Eirolīgā, mājas spēles notiks ‘’Arēnā Rīga’’. Ar to nav nekādu problēmu un tā jau ir apstiprināta spēļu norisei, citādāk šeit nevarētu aizvadīt Eirokausa mačus. Pašā arēnā arī veiktas atsevišķas investīcijas, lai uzlabotu vienkāršas, bet nozīmīgas lietas.’’ Līdz šim Baltijas līdzjutējiem bija jāmēro ceļš uz Kauņu, jo Eirolīgā nostiprinājusies ‘’Žalgiris’’. Ukraiņu klubam ir iespēja šo tradīciju mainīt.

Ja Polijas Basketbola federācijas prasībai par vietējo spēlētāju iesaisti ‘’Prometey’’ bija piekritis, tad šajā sezonā latviešu spēlētājus kluba rindās nav iespējams novērot. Melesiuss nenoliedz – jau iepriekšējā vasarā šajā jautājumā bijušas diskusijas, un sarunas gaitā viņš uzskaitīja vairākus talantīgus latviešu basketbolistus, sakot, ka šeit uzaugušo spēlētāju meistarības līmenis ir augsts. Tajā pašā laikā viņš akcentē, ka ‘’Prometey’’ komandā par komplektāciju lemj treneru sastāvs ar Ronenu Ginzburgu priekšgalā. ‘’Basketbola jautājumi ir pilnībā nodoti treneru pārziņā. Viņi lemj, kā sasniegt mērķus. Es kā lietuvietis gribētu arī kādu savas valsts pārstāvi komandā, taču, kā redziet, tāda šeit nav,’’ nedaudz jokojot, saka kluba menedžeris, kurš gan saprot – vietējās publikas piesaistei kāds laba līmeņa latviešu spēlētājs noderētu. ‘’Saprotam - ja bāzējamies šeit, sastāvā būtu jābūt kādam meistarīgam latvietim, taču tas ir treneru lēmums.’’

ULEB Eirokausa izslēgšanas spēles ar astotdaļfināliem sāksies 12. aprīlī. Nedēļu vēlāk plānoti ceturtdaļfināli, 26. aprīlī pusfināli, bet 3. maijā fināls. Sagaidāms, ka ar vadošo vietu grupā ''Prometey'' pirmos mačus var aizvadīt ''Arēnā Rīga'', jo augstāk tabulā esošās komandas saņem laukuma priekšrocības.