Nenads Markovičs: "Skumji redzēt, ka VEF cīnās tukšā zālē"

Džeisons Ričs, “Gaziantep” spēlētājs

“VEF spēlēja tiešām labi. Viņi bija pelnījuši uzvarēt. Turpinājām cīnīties līdz galam. Pirms ceturtās ceturtdaļas puišiem teicu – aizsardzībā šīm jābūt mūsu labākajām 10 minūtēm. Mums neklājās viegli, pāris spēlētāji komandai pievienojās tikai nesen.

Pirms došanās uz Rīgu spēlējām Ankarā – ceļojums ar pārsēšanos Stambulā nebija smags. Rīgā esmu bijis jau vairākas reizes, vienmēr patīkami šeit atrasties. Labs ēdiens, atsaucīgi cilvēki – viena no labākajām vietām, kur spēlēt.”

Nenads Markovičs, “Gaziantep” galvenais treneris

“Mūsu komandā ir divi jauni spēlētāji. Daži savainoti, tai skaitā mūsu pirmais saspēles vadītājs Šarūns Vasiļausks. Centra spēlētājs Džamels Higinss nevar ceļot nesakārtotu dokumentu dēļ, kādam jāspēlē divās pozīcijās.

Rīdzinieki labi cīnījās, pieļāvām daudz kļūdu. Domāju, ka noturējāmies spēlē, pateicoties izcīnītajām bumbām uzbrukumā (11-2). Ja pirmajās 30 minūtēs izdarījām visu, lai zaudētu, pēdējās 10 nospēlējām godam. Madsena un Krajinas piezīmes padarīja dzīvi vieglāku, taču nedomāju, ka tas izšķīra spēli.

Viesojos Rīgā 2013. gadā, būdams Bosnijas U18 izlases galvenais treneris. Latvija un Horvātija spēlēja pusfinālā, arēnā bija kādi 10 tūkstoši cilvēku. Pārsteidzoši un skumji redzēt, ka VEF cīnās tukšā zālē.”

Kristians Krajina, VEF spēlētājs

“Kontrolējām spēli, pirmajā puslaikā atradām vajadzīgo ritmu un enerģiju. Spēles beigu daļā zaudējām koncentrēšanos. Nesavācām divas svarīgas bumbas aizsardzībā, galotnē netrāpījām metienus. Kopumā spērām vienu soli uz priekšu, taču atkārtojām vecās kļūdas.”

Jānis Gailītis, VEF galvenais treneris

“Kristians visu jau pateica. Kontrolējām spēli, taču galotnē zaudējām paškontroli un disciplīnu. Gaziantepai bija labi un pieredzējuši spēlētāji, kuri atrada veidu, kā uzvarēt. Salīdzinot ar spēli pret “Nymburk”, ievērojami uzlabojām sniegumu.

Biju neapmierināts ar Madsena tehnisko piezīmi. Viņš ir gudrs spēlētājs, taču tas nebija labākais brīdis atstāt laukumu. Viktoram Iļjinam nav ierobežojumu spēlēt – varbūt nākamajā spēlē viņš būs laukumā 20 minūtes. Daudz noteica viņa iepriekšējais sniegums – pašam jānospēlē labāk.

Par šodienu nedusmojos uz nevienu. Spēlētāji radīja labus priekšnoteikumus uzvarai. Jānim Blūmam uzticos pilnībā – viņš ir Latvijas labākais metējs 21. gadsimtā aiz Uvja Helmaņa.

Roberts Stumbris ir kā džokers. Kad nokļūstam sliktā situācijā, gatavs palīdzēt komandai – ienes enerģiju laukumā. Iepriekš viņš spēlēja līdz 30 minūtēm, šoreiz 14 minūtes – darbu paveica labi.”