Kārkliņa: "Jāsaņem diploms, lai dzīvē būtu kāds pamats"

"Braucu uz turieni [Franciju], jo man teica, ka tā ir Francijas otrā līga. Biju vīlusies, jo sākumā tā bija Francijas pēc spēka ceturtā līga," Kristīne atceras savas profesionāles gaitas pirmsākumus. "Varbūt nepareizi saprata manu jautājumu, varbūt vainīga valodas barjera vai arī ļoti gribēja mani savā komandā un sastāstīja man "zilas puķītes". Pēc spēlēm, kurās vinnējām ar piecdesmit punktiem, vaicāju sev, ko te daru. Tomēr apkārt bija tik jauki cilvēki, ka domāju: labi, spēlēsim, vinnēsim, tiksim augstākā līgā. Jau pirmajā sezonā pārcēlāmies līgu augstāk.

Lai to izdarītu, izslēgšanas spēlēs bija jāuzvar citu reģionālo apakšgrupu uzvarētājas komandas. Bijām pirmās savā apakšgrupā, un braucām uz izslēgšanas spēlēm Franču Gviānā, tā ka paspēju uz piecām dienām aizbraukt arī uz Dienvidameriku (smejas). Trešās līgas līmenis bija apmēram kā Latvijas čempionāts bez "TTT Rīgas" un Cēsu komandām. Labi bija tas, ka komandas spēkos ir līdzīgas – katru nedēļas nogali bija interesantas cīņas. Bija spēles, ko uzvarējām ar piecdesmit punktu pārsvaru, un bija tādas, ko zaudējām ar divdesmit."

"Virslīga Francijā ir profesionālā līga, pirmā līga – pusprofesionāla, kur spēlē divas trīs profesionālas spēlētājas plus jaunatne. Abās līgas spēles notiek pa visu valsti. Mūsu līgā bija daudz bijušo profesionāļu, kas vairs negrib tik daudz ceļot. Viņas labāk spēlē komandā, kas spēlē savā reģionā, un uztur līgā attiecīgu līmeni. Manā komandā, piemēram, bija divas bijušās Francijas izlases spēlētājas, kurām abām bija pa trīsdesmit astoņiem gadiem. Turklāt šajā komandā bija iespējams apvienot mācības ar sportu, tāpēc Francija bija pateicīgs variants."

"Vecāki bija iepotējuši domu, ka sākumā jāsaņem diploms, lai lielajā dzīvē būtu kāds pamats. Domas sāka mainīties pagājušogad, kad meitenes gatavojās savai grandiozajai vasarai, aizvadot pārbaudes spēles Latvijā. Redzot, ka tās ir tās pašas, ar ko kādreiz spēlēju kopā U20 un U21 izlasēs, sāka kņudēt vēderā. Otrs iemesls bija studijas maģistrantūrā Francijā, kur uzsvars tika likts uz pētniecību, zinātni, un tas nebija tas, lai es justos savā ādā. Sapratu, ka tik teorētiskas zināšanas mani laikam neaizrauj. Esmu pabeigusi maģistrantūras pirmo kursu, tikai diplomu vēl neesmu dabūjusi – nezināju, ka to neizsniedz bez pieprasījuma. Mēnesi atpakaļ nosūtīju pieprasījumu, bet diploms nav vēl atsūtīts."

Plaša un interesanta intervija lasāma jaunākajā "Sporta Avīzes" numurā!

Rīgas 3. vidusskolas absolventes Latvijas izlasē - Kristīne Kārkliņa, Gunta Baško un Anda Eibele