Elīna Babkina: "Neatbalstu spēlētāju naturalizāciju Latvijas izlasē"

Jaunākais raidieraksts tika publicēts 22. decembrī, bet pati saruna – ierakstīta 24. novembrī, trīs dienas pirms Latvijas spēles pret Izraēlu. “Sarkanbaltsarkanās” svinēja uzvaru, izcīnīja pirmo vietu grupā un desmito reizi kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram.

“Ungārija vienu gadu naturalizēja (WNBA snaiperi) Aliju Kvigliju, nākamajā gadā (Kortniju) Vanderslūtu, vēl pēc tam – (Cešu) Gorī. Tas notika tikai vienā valstī,” saspēles vadītāja sarunā ar Rūdolfu Kugrēnu un Edgaru Barbaku nosauca vienu no daudzajiem piemēriem, kādi pēdējās desmitgadēs novēroti Eiropas basketbolā.

Dati liecina, ka vairākas valstsvienības katrā ciklā izmanto jaunas naturalizētās spēlētājas. Piemēram, Turcijas sieviešu izlasē kopš 2005. gada spēlējušas Kori Enghuzena (Korela Engina), Kristena Ņūlina (Nevina Vatansevera), Kvanitra Hollingsvorta, Latoija “Lara” Sandersa, Kaja Stouksa un Teaira Makkovana.

Līdzīga notikumu gaita – katrā kvalifikācijas ciklā pa jaunai naturalizētai spēlētājai – novērota arī citās reģiona valstīs. Piemēram, Ziemeļmaķedonijas izlasē pēdējos gados uzņemtas naturalizētās amerikāņu spēlētājas Ešlija Perisa, Krisija Givensa, Devana Bonnere (Valmieras spēlētāja Džastina Makkola vecākā māsa) un Merita Hempe (Merritt Hempe).

“Domāju, ka tas ir negodīgi gan pret vietējām spēlētājām, gan pārējām izlasēm,” turpināja Babkina. “Te ir Eiropas basketbols. Piemēram, Turcijas čempionātā komanda var pieteikt divas amerikānietes un divas eiropietes. Klubi parasti eiropiešu lomās ņem (Eiropā “naturalizētās”) amerikānietes, nevis eiropietes.”

“Manuprāt, naturalizētie spēlētāji īsti nesaprot, kāds gods ir pārstāvēt savu valsti. Nevienā klubā nespēju iegūt tādas emocijas, kā spēlējot valstsvienībā,” teica spēlētāja, kura Latvijas izlasē aizvadījusi 124 spēles. Elīna pārstāvējusi valsti gan Olimpiskajās spēlēs, gan Pasaules kausā (vēl Gunta Baško, Aija Klakocka un Aija Jurjāne).

Rūdolfs Kugrēns piebilda, ka naturalizētie spēlētāji bieži saņem naudu par spēlēšanu valstsvienībā, kamēr vietējie spēlē uz brīvprātības pamata. “Cik dzirdu, tā notiek Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā. Piemēram, horvātu naturalizētais spēlētājs intervijā pirms Eiropas čempionāta pateica – vēl vasaras sākumā nezināju, ka Horvātija eksistē.”

Spēlēšana valstsvienībā ir īpaša lieta, teica Babkina un nosauca interesantu piemēru no Izraēlas. “Katra valstsvienībā aizvadītā diena tiek pieskaitīta pensijas fondam. Netiek maksāts par spēlēšanu, taču līdzekļi tiek uzkrāti vēlākam kapitālam. Manuprāt, tas ir ļoti labi.”

“Vecāki veda mani uz spēlēm – vienmēr gribēju būt viena no meitenēm, kura spēlē Latvijas izlasē. Novēlu visām meitenēm censties pierādīt sevi un tikt (sastāvā), jo tas ir liels pagodinājums. Iziešana laukumā un Latvijas himna rada emocijas – līdz asarām.”

Izmantotie resursi:
Kitija Laksa: “Nezinu, kāds lepnums būs citai spēlētājai Latvijas formā”