Māris Noviks Spānijā: pirmā pankūka piedega

Pasaules čempionāta pirmā diena atmiņā palikusi ar karstumu, atsaucīgiem cilvēkiem un Latvijas meiteņu debijas spēli pret Japānu. Pirmās un otrās ceturtdaļas neveiksmīgās beigas liedza atstāt laukumu kā uzvarētājām, taču skumt nav iemesla – globālajā debijā katra pieredze ir vērtīga.

Ierodoties Saragosā, pieļāvu vienu kļūdu. Gadu gaitā, sekojot FIBA Europe informācijai, biju pieradis, ka visu spēļu sākumi norādīti pēc Centrāleiropas laika (CET), attiecīgi galvā pierēķinot vienu stundu Latvijas laika joslai. Tas pats bija spēkā attiecībā uz Portugāli, Lielbritāniju un Kanāriju salām (+2), ASV Austrumkrastu (+7, pārejas laikā +6) un Rietumkrastu (+10 vai +9).

FIBA U17 čempionāta grupas turnīra kalendārs parādījās netipiski vēlu, 6. jūnijā, jeb 16 dienas pirms iemetiena. Kā parasti, pielāgoju kalendāru Latvijas laika joslai un pievienoju vairākiem rakstiem, piemēram, seriālam “24 sekundes”. Nepievērsu uzmanību, ka FIBA.com tagad automātiski pārrēķina vietējo laiku, kāds tas norādīts personīgajā datorā. Tātad biju publicējis spēļu sākuma laikus ar vienas stundas nobīdi.

Atstāju viesnīcu vairāk nekā divas stundas pirms spēles sākuma, lai ierastos arēnā ar stundas rezervi akreditācijas kartes izņemšanai. Pusceļā uz arēnu satiku vairākas ASV izlases spēlētājas un nolēmu ieiet blakus esošajā viesnīcā, lai čempionāta informācijas stendā nofotografētu un pierakstītu jaunāko aktuālo informāciju.

Liels bija pārsteigums, kad sapratu savu kļūdu, ieraugot, ka patiesībā visas spēles sākas vienu stundu ātrāk. Pirms tam mani nemulsināja arī pēdējo spēļu vēlais sākums (22:00), jo zināju, ka tādā laikā mēdz sākties arī atsevišķas spēlēs dažādās Spānijas līgās.

Ieskatoties telefonā, redzēju, ka līdz Latvijas spēles sākumam palikušas 45 minūtes, nevis stunda un 45 minūtes, kā domāju līdz šim. Pieliku soli un, paejot garām “Expo 2008” paviljoniem, 20 minūtes pirms iemetiena sasniedzu pirmās spēles norises vietu. Akreditācija un iekārtošanās notika bez kavēšanās, tādējādi 10 minūtes pirms spēles sākuma biju mediju tribīnē.

Video: skats no gājēju tilta uz Saragosas dzelzceļa stacijas apkārtni un EXPO teritoriju

Pirmie iespaidi – žurnālistiem Saragosā radīti ērti darba apstākļi. Plaša darba istaba, kura savienota ar preses konferenču zāli un “mix” zonu. Lieli monitori ar sporta kanāliem, atspirdzinājumi, atsaucīgs personāls. Neērtība tikai viena, tiesa, būtiska – ļoti lēns bezvadu internets zālē. Komandām līdzīgas problēmas, jo tādos apstākļos ir ārkārtīgi grūti ielādēt spēļu ierakstus.

Japānas U17 meiteņu izlase pārsteidz. Pirmkārt, ar izskatu. Nacionālo himnu atskaņošanas laikā šķiet, ka komandas ierindā stāv 10 melnmataini puikas un divas meitenes ar zirgastēm. No aizmugures nepateiksi!

Otrkārt, japānietes ir mazas, ātras un gudras. Viņu ātrums liek Latvijas garajām spēlētājām aizelsties jau pirmajās minūtēs. Sekas – lēna atgriešanās aizsardzībā, kamēr japāņu mazās spēlētājas uz nebēdu skraida ātrajos uzbrukumos un atļaujas saimniekot soda laukumā.

Otrajā puslaikā, kad Luīze Šepte sāk spēlēt viens pret vienu, latvietes labāk savāc uzbrukuma bumbas (visā spēlē 19-11) un gūst otrās iespējas punktus (22-6), izdodas panākt lūzumu. Spēles pēdējās 12 minūtēs japānietes glābj pieci tālmetieni un vairāki gūti grozi pēc Latvijas kļūdām. Sarkanbaltsarkanās šajā laikā netrāpa nevienu trīspunktnieku un pieviļ arī kopējā metienu precizitāte.

Video: Japānas spēlētājas pēc uzvaras pār Latviju

Dienas turpinājumā Āzijas godu tikpat sekmīgi aizstāv Ķīna, sagādājot zaudējumu Francijai – 56:44. Par lielāko pārsteigumu parūpējas Mali meitenes, spraigā spēlē Brazīliju – 77:70! Brazīlietes pērn Ameriku U16 čempionāta pusfinālā uzvarēja ASV izlasi, taču vecie nopelni Saragosā neskaitās.