Aivars Vīnbergs: "Atdot 23 bumbas zem sava groza – tas ir nonsenss!"

Ainārs Čukste, "TTT junioru" galvenais treneris

"Cepuri nost pretiniekiem! Gan jau viņi piespieda mūs spēlēt savādāk. Gribējām spēlēt ātrāk – neizdevās. Gribējām agresīvāk spēlēt aizsardzībā – neizdevās. Ļāvām pretiniecēm tikt pie nosacīti viegliem metieniem. Beigās pievilkām, taču, sitoties atpakaļ, iztērējām ļoti daudz spēka.

Dainas un Kates sniegums nebija pārsteigums. Abas “Rīdzenē” izauga manā acu priekšā. Labi zinu, ko viņas var, un nebrīnos nemaz. Sirdī esmu priecīgs, ka manas audzēknes spēlē, lai arī citā komandā. Protams, šodien gribēju uzvarēt, taču basketbola darbu darām visi kopā.

RSU spēlētājas “labi nolasīja” mūsu pēdējo uzbrukumu 2,2 sekundes pirms pamatlaika beigām. Samainījās uz blokiem, nedabūjām nekādu priekšrocību uz izskriešanu un pēdējais metiens bija ļoti samocīts. Ja būtu vēl viena sekunde, varētu iet caurgājienā, bet tagad arī saņemšana nenotika līdzsvarā.

Pirms trešās spēles mēģināšu noskatīties video, lai saprastu neizdarītās lietas. Izdarījām par 15 metieniem vairāk, izcīnījām vairāk atlēkušās bumbas, zaudējām tīri uz metienu precizitāti. Par komandas spēli īpaši nevaru sūdzēties. Jārealizē metienus ar lielāku procentu – tad būs!"

Aivars Vīnbergs, RSU galvenais treneris

"Daina un Kate apliecināja, ka ir stabilas vērtības mūsu komandā. Nezinu, kā mums būtu klājies bez viņām... Otrajā puslaikā akcenti pārvirzījās – junioru treneris lika vairāk uzmanīt Dainu un Kati. Šajā brīdī ļoti savlaicīgu un vērtīgu pienesumu deva Paula Langina.

Atkārtošos – ja nebūtu savlaicīgi iekļuvuši (Latvijas-Igaunijas līgas) četriniekā, mūsu sniegums būtu jāvērtē no citām pozīcijām, nevis 2017. gada sākumā piedzīvotās zaudējumu sērijas. Jā, 12 zaudētas spēles pēc kārtas (“Top 4” turnīrā) radīja “lūzeru sindromu”, taču uzvara paliek uzvara.

Prieks gan par uzvaru, gan zaudējumu sērijas pārtraukšanu. Basketbols ir lielākais ieguvējs. Abi bronzas mači bija spraigi un, ja vēl skatītāji tribīnēs juta kādai no komandām līdzi, auga arī viņu pulss.

Mūsu sekmes cīņā par atlēkušajām bumbām bija...drausmīgas. Divdesmit trīs bumbas atdotas bumbas pie sava groza – tas ir nonsenss! Neesam tik švaki, kā šodien izpaudāmies. Mans uzskats – labi ir spēlētāji, kuri vissvarīgākā spēlē spēj uztaisīt – ne jau varoņdarbu, bet sezonas gaitā sagūto. Tas nozīmē, ka esi nospēlējis atbilstoši savam līmenim, īpaši, ja spēlējam pret sava spēka komandu.

Trīsdesmit spēlēs iegūtie rādītāji tehniskajā protokolā ir laba mēraukla. Ja (izslēgšanas spēlēs) spēj tiem tuvoties, tad nav iemesla pārmest. Tāpat kā cilvēkam, kurš Olimpiskajās spēlēs atkārtojis personisko rekordu. Katram jāsalec tas, ko var salekt un spēle būs prognozējamāka.

Hanzas vidusskolā esam atkarīgi no īres laikiem. Uzskatu, ka treniņu bijis pietiekami, piemēram, vienreiz trenējāmies arī Lieldienās. No otras puses, mūsu meitenes vairāk nedzīvo pie mammas, par daudzām lietām jārūpējas pašām, tāpēc (treniņu režīms) nav tik brīvs.

Kate Aizsila...iekšēji jūtu, ka viņa noskaņojās izšķirošajām spēlēm. Iespējams, ka viņa varēja atgriezties kādu spēli ātrāk, taču nedomāju, ka ar to pietiktu Liepājas pārspēšanai. Acīmredzot, viņa visu pareizi taktiski izdomāja."