Baiba Eglīte: "Amerikā sāku dzīvot patstāvīgi"

BAIBA EGLĪTE

• Dzimusi 1989. gada 9. janvārī Rīgā
• Augums 175 cm
• Pozīcija - aizsardze
• Vecāki Inita un Egils Eglīši, brālis Edijs
• BJSS „Rīdzene” audzēkne, pirmais treneris Aigars Nerips
• Divkārtēja Latvijas čempione „TTT Rīga” sastāvā (2007, 2008)
• Absolvējusi Rīgas 49. vidusskolu
• 2008. gada pavasarī Eglīte pirmo reizi piedalījās Latvijas valstsvienības treniņnometnē, kļūdama par kandidāti dalībai Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Spānijā
• 2008. gadā kopā ar Jāni Strēlnieku un Dairi Bertānu ieguvusi Voldemāra Baumaņa balvu
• Sešas vasaras spēlējusi jaunatnes izlases, 2009. gada jūlijā Polijas pilsētā Gdiņā izcīnot Eiropas čempionāta bronzas medaļas (komandas kapteine)
• No 2008. gada rudens mācās un spēlē basketbolu Teksasas Universitātes El Paso komandā „The UTEP Miners” (Conference USA), treneres Keitha Adams, Ewa Laskowska, Daren Brunson, Monika Carrasco
• Latvijas U20 izlasē un UTEP spēlē ar #4, „TTT Rīga” ar #44,
• 2010. gada sezonā Eglīte pēc gadu ilgas savainojumu dziedēšanas UTEP rindās piedalījās 11 spēlēs, tostarp vienu reizi sākuma piecniekā, vidēji laukumā pavadīja 12 minūtes, guva 3,6 punktus, sasniedza labāko metienu precizitāti komandā (no spēles realizēti 52,2% metienu),izcīnīja 1 atlēkušo bumbu un 0,4 reizes rezultatīvi piespēlēja

Baiba Eglīte Eiropas finālturnīros

Foto: UTEP

Conference USA komandas

UTEP Miners

Baiba, kā esi apmierināta ar atpakaļ nākšanas sezonu NCAA? Kristīnei un Anetei daudz noderējusi Tava palīdzība?
Laikam jau varu teikt, ka esmu diezgan apmierināta. Nebiju īsti spēlējusi vairāk nekā gadu. Iesākumā bija mazliet pagrūti, fiziskā forma nebija pati labākā, taču, kad sāku trenēties ar komandu, pie tās tika strādāts. Domāju, ka palīdzēju komandai, cik pašreiz varu. Tagad trenējos, lai būtu 100% gatava nākamajai sezonai.

Centos palīdzēt Anetei (Šteinbergai) un Kristīnei (Vītolai). Vairāk sadzīves jautājumos, jo esmu te otro gadu, bet viņām viss bija jauns. Nezinu, cik varēju palīdzēt basketbola ziņā, jo pirmo pusi pati netrenējos ar komandu un Amerikas basketbolu vēl īsti nebiju izbaudījusi, tikai treniņos. Kā varēju, tā centos palīdzēt.

Amerikas studentu basketbolā ir diezgan stingri noteikts spēlētāju izvietojums laukumā, pozīcijas un darbības. Kā ir UTEP? Trenere ļauj improvizēt?
Protams, mums ir daudz dažādu kombināciju, ar ko parasti sākas mūsu uzbrukums. Ja varam individuāli apspēlēt, vai redzam, ka kāda spēlētāja ir brīva vai esam pašas brīvas, tad trenere mums atļauj rīkoties un nobeigt uzbrukumu. Trenere nevienam nav aizliegusi mest, viņa drīzāk kļūst dusmīga un uzbļauj, ja esam kaut uz sekundi brīvas un neesam izmetušas. Uzskatu, ka trenere ļauj improvizēt, ja tas nes kādus rezultātus. Ja tas rada kļūdas, trenere ir dusmīga.

Kā patīk strādāt ar UTEP trenerēm?
Esmu ļoti apmierināta ar mūsu treneru kolektīvu un uzskatu, ka viņas strādā profesionāli. Man pēdējos gados galvenie treneri pārsvarā bijuši vīrieši (TTT Rīga, jauniešu izlases), tagad ir sieviete. Uzskatu, ka tās ir labas pārmaiņas, lai zinātu, kā ir spēlēt augstā līmenī gan pie sievietes, gan vīrieša. Patīk, ka treneres katram pievērš individuālu uzmanību un strādā pie katra spēlētāja individuālajām lietām, ko vajag uzlabot.

UTEP puiši tika C-USA konferences finālā un NCAA čempionātā. Ir prieks par viņiem?
Protams, par puišu komandu ir liels prieks, viņi bija to pelnījuši. Viņiem šogad bija laba komanda. Sezonas gaitā viņi pierādīja, ka var spēlēt NCAA turnīrā.

UTEP ir tālu no pārējām skolām. Kā pārvietojāties uz izbraukuma spēlēm?
Pārsvarā uz visām spēlēm lidojām. Vienīgā reize, kad braucām ar autobusu, bija uz tuvējo „New Mexico State University”, kura ir kādas stundas attālumā. Pārējās skolas ir pārāk tālu, lai brauktu ar autobusu.

Mēdz teikt, ka spēles un notikumi aizmirstas, cilvēki paliek atmiņā. Kādas personības un draugus esi iepazinusi pirmajos divos gados El Paso?
Pirmās jāmin komandas biedrenes. Ar dažām izveidojušās ļoti labas un tuvas attiecības. Ļoti pietrūks meiteņu, kuras šogad pabeidza skolu. Pirmajā gadā viņas ļoti palīdzēja iejusties un iepazīstināja ar lietām. Un vēl ļoti labas attiecības ir izveidojušās ar mūsu komandas mentorēm. Tās ir gados vecākas sievietes, kuras nāk uz mūsu spēlēm, atbalsta mūs, un var teikt, ka ir mūsu lielākās fanes. Reizēm notiek kopīgi pasākumi ar viņām. Pēc spēlēm viņas mums gatavo mājās taisītu ēdienu.

Blakus El Paso ir Meksika.
Nav tā, ka tā ir aizliegtā zona un uz turieni studenti nevarētu braukt. Tiem, kuriem tur nav ģimene, radi vai tur nedzīvo, īsti necenšas braukt, jo pēdējos divos gados tur kļuvis ļoti bīstami uzturēties. Norisinās tāds kā karš starp divām mafijas ģimenēm, ik pa laikam var dzirdēt, ka kādi cilvēki ir nogalināti, norisinās laupīšanas, tiek ierosinātas krimināllietas. Tāpēc īsti nav vēlēšanās uz turieni braukt un riskēt. Pirms dažiem gadiem tā bija ļoti populāra tūrisma vieta. Un meksikāņu studentu te ir ļoti daudz, es pat teiktu, ka lielākā daļa.

Ko Tu izvēlējies studēt Universitātē? Kādas ir akadēmiskās prasības?
Es studēju Organizational Communication. Uzskatu, ka akadēmiskās prasības ir augstas, bet ne neizpildāmas. Ja mācās un apmeklē lekcijas, tad nav ļoti grūti. Arī mūsu treneres pievērš ļoti lielu uzmanību mūsu mācībām. Viņas nāk pārbaudīt, vai esam lekcijās. Mums klasē jāsēž pirmajās trīs rindās, semestra vidū jānes trenerēm mūsu atzīmes. Trenere katru nedēļu saņem informāciju no pasniedzējiem, kā mums katrā stundā iet.

Pastāsti īsumā par savu augstskolu. Ar ko vietējie lepojas?
Vieta, kur atrodas UTEP, daudziem nav zināma, bet pilsēta ir jauka un draudzīga. Pati augstskola var lepoties ar ēku unikālo dizainu, visas skolas uzbūvētas vienā stilā. Patīk skolas teritorija, tā ir diezgan jauka. Visvairāk skola var lepoties ar 1966. gada NCAA čempionkomandu. Mūsu skola ir vienīgā Teksasā, kas ieguvusi šo titulu. Daudzi noteikti dzirdējuši un redzējuši filmu „Glory Road”. Ja nē, iesaku noskatīties. Skola var lepoties ar slaveno basketbola treneri Don Haskins, kurš nomira tieši tajā laikā, kad ierados šeit mācīties. Uzskatu, ka skola var lepoties ar kultūras daudzveidību. Tas ir diezgan interesanti, manuprāt, te varētu satikt cilvēkus no visas pasaules.

Tava labākā Amerikas pieredze?
Sāku dzīvot patstāvīgi. Bija jāiemācās dažādas lietas, jāpielāgojas šejienes kultūrai un, kā viss notiek. Laba pieredze bija vides maiņa, sazināšanās pārsvarā tikai angļu valodā un spēlēšana, kas šeit ir citādāka nekā Eiropā vai Latvijā.