Zahui zviedru medijiem: "Aizmirstiet par intervijām, ja nerunāsiet par rasu nevienlīdzību"

“Tulsa Shock” 2015. gada WNBA draftā izvēlējās Zahui ar otro numuru. Garā spēlētāja pirmajā sezonā līgā spēlēja vidēji 10 minūtes un guva 3,4 punktus. Nākamā gada maijā viņa nokļuva Ņujorkā, kur piedzīvoja pakāpenisku karjeras izaugsmi.

“Liberty” neformālās līderes Tīna Čārlza, Svina Keša, Taniša Raita un Karolīna Svordsa iesaistīja jaunpienācēju sarunās par rasu jautājumiem, mentālo veselību un sievišķību. Spēlētājas mātei ir Francijas-Spānijas izcelsme, savukārt tēvs nāk no Ziloņkaula krasta.

Zahui atradās pašizolācijā Stokholmā, kad maija beigās uzzināja par Džordža Floida nāvi. Tas notika Mineapolē – tajā pašā pilsētā, kurā viņa divas sezonas aizstāvēja “University of Minnesota” krāsas (2013-2015).

Spēlētāja sākumā vēlējās piedalīties protestos Mineapolē vai Bruklinā, taču atcerējās bijušo komandas biedreņu ieteikumu: tiekties pēc pārmaiņām ārzemēs, ne tikai Savienotajās Valstīs. Zahui nolēma veltīt savas pūles protestiem un boikotiem Zviedrijā, lai zviedri stātos pretī neuzrunātajai rasu nevienlīdzības problēmai.

“Mēs šeit nerunājam par rasu jautājumiem,” Zahui jūnijā teica telefonsarunā no sava dzīvokļa Dālenā, Stokholmas dienvidos. “Mineapole, es gribēju iziet ielās kopā ar ikvienu. Gribēju darīt kopienas labā visu, ko varu. Un tajā pašā Zviedrijā ir tik daudz darāmā. Vispirms jāsāk mājās.”

Zahui uzauga Āfrikas imigrantu apdzīvotā apkaimē – viņas tēvam Aleksam Zahui Bazuku nebija viegli atrast darbu. Pagājušajā gadā Zviedrijas valdība paziņoja, ka valstī dzīvo 231 276 afrozviedri, jeb apmēram 2,3% no valsts iedzīvotāju.

Spēlētājas māte Anna-Sofija piedzima Zviedrijā un palīdzēja atvērt pirmo kurdu grāmatu veikalu Eiropā – “Sara Bokhandel”. Daudzi kurdi runā arābu valodā. Zahui bērnībā lasīja arābiski pārtulkotās bērnu grāmatas, piemēram, Astrīdas Lindgrēnes “Pepiju Garzeķi”.

Pieaugot viņa piedzīvoja daļēju vilšanos, redzot dažādu rasu atspoguļojumu televīzijā. Viens piemērs – seriāls “Svenska Hollywoodfruar” (“zviedru Holivudas sievas”), kurā attēlotas blondas un zilacainas aktrises. Arī Zviedrijas sieviešu valstsvienības spēlēs žurnālisti biežāk nākot pie Zahui nekā pie komandas biedrēm ar tumšāku ādas krāsu.

“Mēs šeit īpaši neizceļam krāsainos (“people of color”) un, ja darām, tad ļoti mēreni,” teica Zahui.

Lundas universitātes tirgvedības profesore Sofija Ulvera piekrīt, ka Zviedrijā reti runā par rasu jautājumiem. Jūnijā viņa piedalījās pētījumā, kura izpētes priekšmets bija rasu un etniskā pārstāvība televīzijas reklāmās.

“Mums pastāv milzīgas problēmas ar integrāciju,” teica Ulvera, norādot, ka pirms Otrā Pasaules kara Zviedrija atklāti popularizējusi atsevišķu rasu pārākuma principu. “Mēs neesam sekmīgi iekļāvuši jaunās un ienākošās multikultūru grupas. Sabiedrība ir ārkārtīgi sašķelta (segregated – vārds, kuru izmantoja, raksturojot tumšādaino un baltādaino nošķirtību ASV).”

Zahui bērnībā saskārās ar faktu, ka “Eiropā tiek uzskatīta par melno, bet Ziloņkaula krastā par balto”. Viņa norādīja, ka pēc pārcelšanās uz jaunu komandu Čārlza izaicinājusi viņu domāt, ko nozīmē būt tumšādainai sievietei modernajā pasaulē. Pēc sarunām ar “Liberty” spēlētājām viņa sāka aktīvāk paust savu viedokli.

“I wanted to march the streets with everyone... But at the same time, we have so much work to do in Sweden. You have to start at home” -@AmandaZahuiB via @nytimes.

Zahui reflects on pushing for change abroad. Visit https://t.co/0wk4D1OluJ for more on this #nytimes article. pic.twitter.com/VByp4vdUTA

— New York Liberty (@nyliberty) July 13, 2020

Zahui sarunas atgādināja par iepriekš piedzīvotajām sajūtām un emocijām – (personāla) sekošanu Stokholmas veikalos un bankās, viņas instinktu braucot turēt stūri ar abām rokām un vienmēr turēt blakus vadītājas apliecību gadījumiem, ja viņa tiktu apturēta.

Jūnijā Zahui ar aģentu un vietējiem aktīvistiem apsprieda “Black lives matter” protesta rīkošanu Stokholmā, beigās pievienojoties jau iepriekš plānotam gājienam. Pēc gājiena Zahui sazinājās ar Zviedrijas lielākajām ziņu stacijām, piedāvājot apspriest rasu jautājumus tiešajā ēterā. Dažas radio stacijas atbildēja, piedāvājot intervijas par basketbolu.

“Teicu nē,” atcerējās Zahui. “Es gribu par runāt par tiešām nozīmīgiem jautājumiem.” Viņa piebilda, ka atturēsies no intervijām vairākām zviedru radiostacijām līdz brīdim, kamēr tās savās programmās mērķtiecīgi neuzrunās rasu jautājumus. Pēc 3. jūnija gājiena viņa sāka instagramā publicēt nefiltrētus video.

Zahui teica, ka viņu neuztrauc, ja šādas sarunas liktu klausītājiem justies neērti – tas nepieciešams progresa vārdā. Piemēram, pēc minētā gājiena spēlētāju kāpņu telpā uzrunājis kaimiņš, apjautājoties, kā viņai klājas. Viņa atbildēja, ka nogurusi no tumšādaino cilvēku neattaisnotas nogalināšanas un pauda, ka, ja viņš negrib par to parunāt, lai turpmāk viņu vispār neuzrunā.

“Esmu tieša un cenšos sēt sēklu cilvēku galvās,” teica Zahui. “Man nav nepieciešama jūsu atvainošanās vai teksti, ka saprotat, kā jūtos. Man vajag, lai jūs sāktu reālas pārmaiņas – ietu mājās un runātu ar savu ģimeni, bērniem. Kad darbā dzirdat kādu izsakāmies nepieņemami, runājiet. Runājiet pat, ja tas sagādā neērtības. Dariet to.”

Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/2020/07/13/...