Kristīne Vītola: "Uz izbraukuma spēlēm tikai lidojām"

2009. gads basketbolistei izvērtās notikumiem bagāts. Pirmais uzaicinājums un treniņi lielajā izlasē, U-18 Eiropas čempionāts Sēdertēljē, Zviedrijā, augstskolas izvēle ASV un novembrī debija Teksasas Universitātes El Paso „UTEP Miners” starta piecniekā.

Līdz janvāra vidum Kristīne Vītola bija vienīgā no trīs UTEP latvietēm, kura tika pie spēlēšanas, jo Baiba Eglīte dziedēja savainojumu, bet Anetei Šteinbergai par iepriekšēju spēlēšanu ar profesionālām spēlētājām pirmais pusgads bija jāizlaiž.

KRISTĪNE VĪTOLA

• Dzimusi 1991. gada 2. jūnijā Rīgā
• Augums 197cm
• Vecāki – Brigita un Dainis
• BJSS „Jugla”, SK „Rīga”, Latvijas U-20 (#5) un U-18 valstsvienības, UTEP #23
• Treneri: Daiga Jansone (Jugla), Keitha Adams, Ewa Laskowska (UTEP)
• Dalība Eiropas čempionātos - 2007 septītā vieta U16, 2008 sestā vieta U20, 2009 septītā vieta U18

Foto: UTEP

Par pirmo sezonu UTEP

Ar pirmo sezonu esmu apmierināta. Ņemot vērā, ka šosezon bijām jauna komanda, mēs nepadevāmies un bijām gatavas cīnīties līdz galam. Žēl, ka „C-USA” čempionāta ceturtdaļfinālā zaudējām „Houston” komandai un netikām tālāk. Sajūta visu spēli bija, ka mēs tomēr to varam izdarīt. Kā „freshman” noteikti esmu pateicīga trenerei, kura deva man laiku sevi pierādīt un svarīgos brīžos man uzticējās.

Par fiziskās sagatavotības treniņiem

Kad atbraucu, likās, nu, nevar būt, ka ir tik traki, kā visi stāsta. Kad sākas fiziskie treniņi, saproti, par ko iet runa. Un noteikti varu teikt, ka tie man bija līdz šim grūtākie. Fiziskie treniņi ir pirms sezonas (basketbola treniņi sākas oktobra vidū ar t.s. Midnight Madness, regulārā sezona novembrī – Sportacentrs.com), kad iegūsti nepieciešamo kondīciju. Sezonas laikā tik ļoti pie fiziskās sagatavotības nestrādājam, tagad pēc sezonas beigām atkal sāksim vairāk domāt par fizisko.

Par kombinācijām un improvizāciju laukumā

Ja tev ir sadarbība, kas jāizpilda, tad reizēm improvizēt nebija laba doma, jo nekas labs no tā nesanāca. Kombinācijās jāzina sava vieta un darbības, kas jādara. Bet, ja ir brīva spēle un kombinācija neiet cauri, tad improvizācijai nav ne vainas. Zināju savu vietu laukumā un viennozīmīgi varēju spēlēt gan „ārā”, gan „iekšā”, mest trīspunktu metienu, vai iet garām – man neviens neaizliedza.

Par UTEP treneriem

Treneri ir ļoti patīkami un pretimnākoši, ar visiem draudzīgas attiecības un nav problēmu. Iesildīšanās laikā treniņos parasti atdalām centrus no mazajiem un kopā ar treneri Evu Laskovsku (Ewa Laskowska) strādājam pie garo kustībām. Trenere Eva man ļoti sākumā palīdzēja vairāk būt agresīvai un strādāja ar mani individuāli, lai uzlabotu manu spēli.

Par Baibu Eglīti un Aneti Šteinbergu

Bez Anetes un Baibas sākumā viennozīmīgi bija savādāk, bet atbalsts, ko viņas deva no malas, bija ļoti vajadzīgs un palīdzēja. Tagad laukumā savā starpā runājam latviski, lai būitu vieglāk saprasties. Braucot uz Ameriku un zinot, ka ir kāds latvietis, ir ļoti laba sajūta, tev nav tik ļoti par visu jāuztraucas. Baiba sākumā palīdzēja ar visu aprast. Paldies Baibai!

Par lidojumiem uz izbraukuma spēlēm

Jā, uz izbraukuma spēlēm tikai lidojām. Ja Latvija ir manas pirmās mājas, Amerika otrās, tad lidosta, varētu teikt, ir trešās mājas :D Tik daudz savu mūžu neesmu lidojusi. Bija viena reize, kad lidojumu atcēla laika apstākļu dēļ. Bija lielas sniega vētras. Īsti neatceros, kur bijām, bet tajā dienā mums bija jālido uz nākamo spēli. Tā vietā pavadījām sešas stundas autobusā. Bija labi atcerēties vecos, labos laikus, kad ar „Juglas” komandu braucām uz Daugavpili vai Liepāju. Galvenais, ka galā nokļuvām sveiki un veseli.

Conference USA komandas

Par izmaiņām savā spēlē

Noteikti esmu kļuvusi agresīvāka, daudz vairāk uzbrūku grozam. ASV basketbols ir fiziskāks nekā Eiropā, to man arī visu sezonu mācīja. Centos ņemt mācīto par labu un izmantot spēlēs. Sākumā nebiju droša, bet sezonas beigās jau sāku justies pārliecinātāka par savām darbībām, tas arī nesa rezultātus.

Par cilvēkiem ASV

Trenere Eva viennozīmīgi ir viens no cilvēkiem, kas paliks atmiņā. Viss, ko viņa dara, lai tev būtu labi, ir nenovērtējami. Ar komandas biedrenēm ir tuvas attiecības, viņas aizmirst būs grūti. Vēl ir mana „mentor”, jauka dāma, kas interesējas par to, vai mums viss ir labi. Nāk uz spēlēm, atbalsta. Vienalga, uzvara vai zaudējums, vienmēr tev pateiks labus vārdus un atbalstīs. Cilvēki šeit ir ļoti draudzīgi un smaidīgi, gribētos, lai Latvijā būtu tāpat. Nāk klāt, prasa, no kurienes esi un labprāt uzzina vairāk par tavu valsti. Augumā garu cilvēku te ir maz, tāpēc uzmanības man netrūkst. Ir ļoti jauki, ka cilvēki saka, ka gribētu būt tik gari. Visus labos vārdus ir patīkami dzirdēt.

UTEP Miners

Par studijām

Esmu ļoti neizlēmīgs cilvēks. Pirms braucu uz ASV, bija grūti izvēlēties koledžu. Tagad, kad jāizvēlas, ko studēt, ir tikpat grūti :) Iespēju ir daudz, bet vairāk sliecos uz biznesa pusi. Manuprāt, akadēmiskās prasības tāpat kā visās koledžās ir stingras. Doma par krāpšanos jau ir slikta, šeit nekas tāds netiek pieļauts, tev viss ir jādara pašam. Bijuši gadījumi, kad cilvēki pieķerti un izmesti no skolas, lietas ir diezgan nopietnas. Ja esi koledžā, tev jābūt savai galvai un gatavam mācīties.

Par UTEP vēsturi

Ja esat redzējuši filmu „Glory Road” (stāsts par treneri Donu Haskinsu un 1966. gada „UTEP Miners” puišu komandu), tad noteikti jau zināt par UTEP. Don Haskins ir ļoti nozīmīgs vīrietis El Paso. Viņš arī ir grāmatas „Glory road” autors. Universitātei ir ļoti specifiskas ēkas, kuras nevar redzēt nekur citur. Tā ir viena no UTEP atpazīšanas zīmēm. Fani nāk atbalstīt spēlēs, viņi cenšas, lai mēs justos labāk. Ir apbrīnojama sajūta, viņi tev vienmēr ticēs līdz pēdējai spēles sekundei. „Go Miners!”

Labākā pieredze ASV

Pirmais gads Amerikā ir man ļoti laba un pozitīva pieredze. Noteikti nenožēloju, ka atbraucu. Spilgtāk atmiņā palicis „C-USA” turnīrs :)