Ieva Pulvere: "Vairāk tā nedarām kā Francijā"

Rīdzinieces iepriekšējās trīs sezonas spēlēja Eiropas kausa grupu turnīrā, katru reizi sasniedzot pozitīvu bilanci (2016. un 2017. gada sezonā 4-2, pērn 6-0), taču janvārī visas trīs kampaņas apstājās. Šogad notika pretējais – TTT, spēlējot augstākā līmenī, Eirolīgas otro apli sāka ar četrām uzvarām sešās spēlēs un savlaicīgi nodrošināja ceļazīmi uz “play-off”.

Ieva nekad nav nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem un turpina ieturēt mērenību arī pēc komandas lielākā sasnieguma 21. gadsimtā. “Vadi ar personīgo piemēru, nevis vārdiem,” tā var raksturot kapteini. Viņas komanda ir atvērusi iespēju vārtus un var kāpt vēl augstāk.

Pēc iekļūšanas Eirolīgā mērķis bija izcīnīt vismaz sesto vietu grupā, lai varētu turpināt Eirokausu sezonu. Vienu kārtu pirms pamaturnīra beigām nodrošināts vismaz Eirolīgas ceturtdaļfināls. Vai tādas cerības bija arī pirms sezonas?
Mērķi kļūst augstāki sezonas gaitā. Sākumā vēlējāmies iekļūt Eirolīgā. Kad iekļuvām pamatturnīrā, mērķējām uz sešinieku. Sezonas laikā pārliecinājāmies, ka esam konkurētspējīgas ar visām komandām – sapratām, ka varam tēmēt vēl augstāk.

Ejam uz priekšu pēc trenera Zībarta shēmas, kuru viņš mūžīgi uzsver – “Soli pa solim”. Pati pirms sezonas īpašas cerības neloloju – spēlēsim un iesim, cik tālu varēsim.

Pirms pamatturnīra sākuma bija bažas vai bailes par konkurences līmeni?
Bažu vai baiļu nebija. Drīzāk palika nospiedums pēc neveiksmīgā Pasaules kausa. Pēc atgriešanās no Tenerifes gribējās pierādīt, ka esam konkurētspējīgas klubu līmenī. Atgūt basketbola mīlestību un prieku spēlēt.

Tas kļuva par vienu no panākuma atslēgām Eirolīgas kvalifikācijā pret Venēcijas “Reyer”. Visas bija kā izslāpušas pēc uzvarām un laba basketbola.

Skatoties no otras puses, vai augustā-septembrī un agrāk ieliktie pamati palīdzēja sagatavoties sezonai?
(Domā) Grūti pateikt, valstsvienība Pasaules kausā un TTT šobrīd ir divas pilnīgi dažādas komandas. Jā, līdzi nākusi fiziskā bāze un iestrādes, bet citādi tās ir atšķirīgas komandas.

Trešdien Stambulā bija pirmā iespēja nodrošināt iekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Vai uz to bija vērsta pirmsspēles koncentrēšanās un uzrunas?
Tāpat kā treneri teikšu, ka pirms spēlēm neko nerēķinājām un nedomājām par turnīra situāciju. Mēs nevaram atļauties to darīt. Ja kādā brīdī pirms izbraukuma spēles Francijā pret “Carolo Basket” padomājām, ka ceturtdaļfināls ir rokā... Dabūjām tā – mīnus divdesmit pieci, ka tas atsēdināja visas cerības. Vairāk tā nedarām – domājam tikai par nākamo spēli un kā uzvarēt tajā.

Šī sezona ir intensīvāka nekā iepriekšējās – vairāk spēļu, vairāk jāceļo. Vai februāra sākumā bija uzkrājies nogurums?
Eirolīga ir augstāka līmeņa turnīrs gan intensitātes, gan ātruma un spēka ziņā. Tā prasa daudz vairāk enerģijas, ceļojumus ieskaitot. Ja iepriekšējos gados sūdzējāmies, ka mīnuss ir vājais vietējais čempionāts, tad šogad tas varētu būt pat pluss. Vietējās spēlēs nav jāpatērē tik daudz enerģijas un varam sakrāt spēkus Eirolīgai.

Pirms 10 dienām jautāju Aijai Brumermanei, vai janvāris kļuva par smagāko ceļošanas mēnesi viņas pieredzē. Kā ir Tev?
Noteikti, ka tas bija smagākais mēnesis. Mājās bijām tikai dažas dienas. Neatlika laika nekam citam – ne ģimenei, ne draugiem. Nekam. Tāds ir basketbols, tāda ir Eirolīga. Daudz jāupurē.

Saskaitīju, ka janvārī komanda 14 dienas pavadīja izbraukumos un februāra sākumā vēl devās uz Tallinu. Vai izdevās izgulēties?
Ja lidojums ir septiņos no rīta, skaidrs, ka izgulēšanās nesanāk. Celies puspiecos no rīta. Mēģinām miegu sakasīt pa dienu, pagulēt autobusā. Neesam vienīgās ar tādu slodzi. Visi profesionālie sportisti var pateikt, kā tas ir. Gadu gaidā esam iemācījušās sakārtot režīmu un adaptēties.

Izveidojušies profesionālie ceļošanas joki?
Ja lidojums ir vēlāk nekā septiņos no rīta, jokojam, ka tad jau var izgulēties.

Quarter-Finals bound 🔥. #EuroLeagueWomen pic.twitter.com/o1JUfClxCn

— EuroLeague Women (@EuroLeagueWomen) February 14, 2019

Vai piekrīti, ka “Fenerbahce” abās spēlēs pret TTT neizmantoja savu jaudīgo sastāvu?
Jautājums – viņas neizmantoja vai neprata izmantot, spēlējot pret mūsu aizsardzību? Ja pēc pirmās spēles Rīgā to varēja dēvēt par nejaušību, tad otro reizi...tā ir likumsakarība. Mūsu aizsardzība un spēles stils “Fenerbahce” sagādāja problēmas.

TTT ir vienīgā komanda, kura šosezon uzvarēja “Fenerbahce” viesos ar Anastasiju Veremejenku sastāvā. Viņa nepiedalījās spēlē pret Kurskas “Dynamo”. Vai viņas klātbūtne radīja lielāko izaicinājumu?
“Fenerbahce” komanda visa kopā bija viens liels izaicinājums – spēlēšana pret pasaules līmeņa zvaigznēm. Nav tā, ka viss koncentrējas ap Veremejenku. Protams, viņa ir spēcīga basketboliste, taču attiecīgajā dienā par līderi var kļūt jebkura “Fenerbahce” spēlētāja.

Kā vērtē lidojumu uz Stambulu vakarā pirms spēles?
Viesnīcā ieradāmies pusvienos naktī (pēc Turcijas laika) – nevarētu to nosaukt par ātru iešanu gulēt. Pagulējām arī pēc rīta treniņa. To sauc par pielāgošanos jebkādiem apstākļiem. Nezinu, vai tas bija labāk vai sliktāk. Acīmredzot, pareizi, jo uzvarējām.

Viens no taviem uzdevumiem, mainoties, bija segt Kelsiju Plamu. Kā bija spēlēt pret viņu?
Individuāli ļoti meistarīga spēlētāja. Ja pret citām spēlētājām var atļauties “nošmaukties” un izskriet pa ātro, pret Plamu tā nevar. Viņa ir izcila snaipere un soda par to. Arī pati iekritu.

Vai pirmsspēles sapulcē un puslaika pārtraukumā teici kādus vārdus komandai?
Treneri pateica visu. Kārtīgi izrunājām spēles plānu un man nebija jāsaka motivējošus vārdus komandas biedrēm. Esam profesionālas spēlētājas, zinām, kur esam un ko darām.

Cik svarīgi ir uzvarēt trešdienas spēli pret Šopronu?
Domāju, ka ļoti svarīgi. Negribam palikt ceturtajā vietā grupā. Mums ir iespēja izcīnīt otro vietu, iegūt mājas laukuma priekšrocības Eirolīgas ceturtdaļfinālā un izvairīties no tikšanās ar Jekaterinburgas UGMK. Darīsim visu, lai tā notiktu.

TTT ir Eirolīgas “Top 8” komanda. Ko vari pateikt par komandas biedrēm, treneriem, personālu?
Līdz šai sezonai biju spēlējusi ar visām, izņemot Aiviju (Sloteri). Visas ir lielas profesionāles, katra dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Cenšas un saprot, kādā līmenī spēlējam. Nevaru pateikt par nevienu, ka kāds nedarītu savu darbu. Viss šobrīd ir augstākajā līmenī, tāpēc arī spēlējam augstākajā līmenī. Jo visām spēlētājām, treneriem un personālam ir profesionāla attieksme.