Zvirgzdiņš: "Visas paliek veselākas"

Kā notiek gatavošanās spēlei ar Austrāliju?
Īpašas sistēmas nav jāatstrādā, te nekas nav jāsarežģī. Atkarībā no apstākļiem, svarīgi iespēlēt visu divpadsmitnieku. Meitenēm, kuras mazāk spēlējušas, sacensība ar Austrāliju būs īpaši noderīga pirms Korejas spēles. Korejietes ļoti plaši variē ar sastāvu un mēdz izmantot visas divpadsmit spēlētājas. Strādājam, lai būtu tam gatavi.

Koreja mainījusies, salīdzinot pagājušā gada ierakstus un pirmās Olimpiskās pārbaudes?
Neteiktu, ka būtu lielas izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tomēr pārmaiņas notikušas pēc pirmās spēles ar Brazīliju. Pēdējās divas spēles korejietes nospēlēja ļoti labi, ātri un agresīvi, pat neņemot vērā sagrāvi austrālietēm. Austrālijai bija ļoti labs metienu realizācijas procents, un tas viņas vienkārši iznīcināja. Tai pašā laikā pašatdeve liela, un, zinot, ka mūsu precizitāte nav labākā, būs nervu cīņa. Treniņos strādājam precizitātes uzlabošanai, lai būtu gatavi. Koreja ir mobila, ātri pārvietojas aizsardzībā, piesedz visas zonas, neļauj iespēlēties līderiem, daudz pārvietojas uzbrukumā.

Salīdzinot Koreju un Japānu...
Vienāda līmeņa komandas, mums neparocīgas. Tik ātrs, tik skrejošs basketbols meitenēm nepatīk. Labi, ka pirms ceturtdaļfināliem tā ir pēdējā spēle grupu turnīrā, kurā varēsim atdot visus spēkus un tad skatīties tālāk. Iegūtās emocijas var dot jaunu grūdienu.

Ko teici centriem pēc otrās spēles?
Pievērsu uzmanību, ka nenotiek spiediens uz groza apakšu. Vakar spēlē ar Brazīliju bija daudz pozitīvu izmaiņu, meitenes centās. Bija daudz centrējumu un guvām daudz punktu no groza apakšas. Tas pietrūka pirmajās divās sacensībās, īpaši spēlē ar Baltkrieviju. Meitenes pašas to saprot, noskatoties video. Neizdarot spiedienu uz groza apakšu, tiekam izspiesti ārā uz perimetru, nekas neveidojas. Uzbrukumam jābūt drošam gan no iekšas, gan no āra, tad būs rezultāts.

Ja Anetei neveicās pirmajās divās spēlēs, vakar viņa pierādīja, ka ir līdere, šodien treniņā izskatījās droša, pārliecinoša. Cerīga par rītdienu.

Svarīgi, ka mazumā gājuši savainojumi...
Tas ir labākais, kas šobrīd ir. Visas paliek veselākas. Sliktākais, ka pirmajās dienās bija tik liels stress. Pirmkārt, no vēlmes uzvarēt, tās pārliecības, kas tika iegūta „Dimanta bumbā”. Otrkārt, no fantastiskās atmosfēras, kas valda sporta zālē. Katrā spēlē 11-12 tūkstoši skatītāju, nekad nav nācies spēlēt tik lielas auditorijas priekšā. Tā ir vienreizēja sajūta, ne katrs tam ir gatavs. Treškārt, atklāti parādījās mīnusi, kas neizpaudās Eiropas čempionātā, ne citur – visa sportistu straume ciematā. Apkārtesošās emocijas iedarbojas divējādi, pavisam atbrīvo vai otrādi, sasprindzina. Šādas pieredzes iepriekš nebija, un tam ir sākotnējs iznākums. Ceru, esam tikuši pāri un, neskatoties uz rezultātiem, nākotnē šī Olimpiāde būs kolosāla pieredzes skola. Tas dos meitenēm pārliecību, lai no nekā nebītos.

Atbrīvošanās jau notiek, gribas spēles kvalitātes uzlabošanos. Esam spēlējuši labāk gan Madridē, gan Itālijā, tā kā iespējams pielikt. Jāsaprot stresa ietekme un, tiekot pāri, redzēsim patīkamāku spēli.

Kas vēl darīts, lai sekmētu atbrīvošanos?
Samainījam visu iespējamo, sākot ar treniņplāniem, atpūtas pasākumiem beidzot. Pēc spēles ar Baltkrieviju radās iespēja doties brīvsolī, mainījās gatavošanās un iesildīšanās spēlēm, tāpat darbības mača laikā. Bažas bija, jo vienu treniņu izlaidām pilnībā. Šoreiz veicām ilgāku grozu piešaudi pirms spēles, tas attaisnojās un nesa zināmu rezultātu. Ceturtdienas treniņā bija komanda, kādu esam raduši redzēt iepriekš. Tagad meitenes pieradušas, adaptējušās, zina, ko var, ko nevar, nav par ko sūdzēties.

Kāds ir kopējais iespaids par spēļu organizāciju?
Ļoti labs un ļoti augsts, tā kā tika solīts. Sākot no treniņiem, beidzot ar spēlēm un visu, kas ir ap to. Esmu ļoti iepriecināts. Runājot ar Māri (Bružiku), kurš bijis vairākās Olimpiādēs, viņš apstiprināja, ka tik augsta dzīvošanas kvalitāte Olimpiskajā ciematā nav bijusi. Aura pozitīva un laba. Grūti salīdzināt ar FIBA turnīriem, jo te ir dažādu sporta veidu pārstāvji, liela masa. FIBA turnīros ir kompaktāk, viss profesionāli notiek tieši tavā jomā. Te ir savādāk, visas televīzijas programmas, kas rāda visus sporta veidus, tas priecē. Laba pieredze!

Vai „Dimanta bumbas” dalībnieces uzrāda progresu spēlēs?
Austrālija un ASV izmanto savu potenciālu, tās ir komandas, kam jāspēlē finālā. Jāizceļ lieliskā komplektācija, jo viņām lieliski var spēlēt viss divpadsmitnieks. Jebkura, kas nāk laukumā, pastiprina spēli, kas ir priekšnosacījums iekļūšanai finālā. Savukārt Krievijas izlase, izsprūkot pirmajās trīs spēlēs ar mazajiem rezultātiem, tikai norūdās. Nebūs brīnums, ja ceturtdaļfinālā vai pusfinālā viņas parādīs sevi citā kvalitātē. Zinot Krievijas spēlētājas un viņu ambīcijas, viņām tagad "caur nevaru" jācīnās, un reizēm atnāk vaļā. Mali un Ķīna spēlē savu spēju robežās, ko atļauj pretinieces. Bez šaubām, otra apakšgrupa ir vājāka. Skatoties uz visām komandām, radies priekšstats, ka Mali un Jaunzēlandi noteikti uzvarētu. Ar pārējām, kuras faktiski ir virs mums, sīvi jāspēkojas. Pie labas mūsu spēles varam uzvarēt, vai sliktākā gadījumā cīnīties līdzīgi, turpat esam. Kopumā līmenis šeit ir (ar uzsvaru) ārkārtīgi augsts, to šīs spēles pierāda. „Dimanta bumba” bija nenovērtējama skola. Vai mums pozitīva? Par to varēs spriest pēc visa turnīra.

Latvijas un Austrālijas spēles sākums rīt plkst. 06:15 pēc Latvijas laika. Tiešraide no 06:05 LTV7.