Seši mazi bundzinieki: kurš būs TTT ģenerālmenedžeris?

TTT mūsdienu modeli 2006. gada oktobrī sāka veidot sieviešu valstsvienības toreizējais ģenerālmenedžeris Edgars Buļs. Viņš nolīga pirmās trīs viesspēlētājas, palīdzēja komandai aizvadīt sezonu Eiropas kausā un nākamajā gadā sagatavoja to debijai FIBA Eirolīgā.

Kluba dibinātāji 2008. gada februārī šķīrās no Buļa, menedžera pienākumus uzticot viņa palīgam Egilam Lūsim. Pēdējais komandā nostrādāja vēl 12 gadus – viņa vadībā TTT pabeidza 13 no pēdējām 14 sezonām.

TTT veidojās kā pašvaldības projekts. Klubu dibināja Rīgas dome un “Rīgas satiksme”, kuru piešķīrumi veidoja budžeta lielāko daļu. “Rīgas satiksme” tika dibināta 2003. gada 20. februārī, apvienojot pašvaldības uzņēmumus – autobusu parkus “Imanta” un “Tālava”.

Pēdējo no 1993. gada vadīja Leons Bemhens, kurš apvienotā uzņēmuma vadībā atradās līdz 2018. gada decembrim. Sekoja vairākas maiņas – pašlaik “Rīgas satiksmi” vada valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa un padomes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

Četrpadsmit gadu laikā pilsētas administrācijas vadībā atradās Aivars Aksenoks (2005-2007, “Jaunais laiks”), Jānis Birks (2007-2009, “TB/LNNK”), Nils Ušakovs (2009-2019, “Saskaņa”), Dainis Turlais (2019, “Gods kalpot Rīgai”) un Oļegs Burovs (2019-2020, “Gods kalpot Rīgai”).

Saeima 2020. gada februārī pēc vides attīstības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) iniciatīvas atlaida Rīgas domi. Pilsētas administratora pienākumus no 2020. gada 24. februāra veic VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas plānotas 29. augustā. Pašvaldību paredzēts ievēlēt uz pieciem gadiem – līdz kārtējām vēlēšanām 2025. gadā. TTT nevar gaidīt tik ilgi – lēmumi par kluba nākotni jāpieņem tuvākajās nedēļās, bet praktiskajai darbībai nepieciešams ģenerālmenedžeris.

Sportacentrs.com skatījumā ir seši cilvēki, kuri varētu veikt ģenerālmenedžera pienākumus. Trīs no viņiem strādājuši ar sieviešu klubiem, savukārt trijiem ir pieredze vīriešu basketbolā. Iespējamie kandidāti apskatīti alfabētiskā secībā.

Mārtiņš Bērziņš

Bijušais “Valmiera/Ordo” ģenerālmenedžeris (2009-2017) sasniedza vēsturisku panākumu. Valmieras klubs 2016. gada 31. maijā pirmo reizi triumfēja Latvijas čempionātā, pārtraucot Rīgas un Ventspils komandu dominanci.

Bērziņa pilnvaru laikā BK "Valmiera" septiņas reizes kvalificējās Latvijas basketbola līgas izslēgšanas spēlēm, četras reizes sasniedza pusfinālu (2010, 2013, 2016, 2017) un divas reizes izcīnīja LBL medaļas.

Valmiera kļuva par LBL apmeklējuma rekordisti un, pateicoties “Ordo” atbalstam, ievērojami palielināja budžetu. Klubs piesaistīja tādus speciālistus kā Ainars Zvirgzdiņš un Roberts Štelmahers, tomēr ilgtermiņā “bruņošanās sacensība” pilsētai izrādījās pārāk dārga.

Bērziņš 2017. gada 23. maijā paziņoja par ģenerālmenedžera amata atstāšanu un pievērsās basketbola aģenta darbam. Viņa pazīstamākie klienti spēlē Spānijā – ar Latvijas valstsvienības spēka uzbrucēju Rolandu Šmitu priekšgalā. Sieviešu basketbolā nav strādājis un atgriešanās funkcionāra krēslā šķiet mazticama.

Edgars Buļs

Stokholmas ekonomikas augstskolas absolventam ir 15 gadu darba pieredze profesionālajā sportā. Buļa pārraudzībā TTT debitēja FIBA Eirolīgā, mājas spēlēs Rīgas arēnā pulcējot 2000 cilvēku. Komanda pirmajā aplī finišēja ar bilanci 3-2, tomēr 0-5 sniegums turpinājumā neļāva tikt tālāk.

Pēc aiziešanas no TTT menedžeris palīdzēja sieviešu valstsvienībai pirmo reizi kvalificēties Olimpiskajām spēlēm. Vēlāk Buļs strādāja vīriešu valstsvienībā, bet nākamajā desmitgadē kļuva par sekmīgu elites līmeņa sportistu menedžeri tenisā un pludmales volejbolā.

Buļs ir talantīgs komunikators, kurš teicami izprot mūsdienu sporta industriju. Erudīts, pievērš uzmanību detaļām un apveltīts ar sacensību garu. Viņa klientu lokā ir “French Open” uzvarētāja Aļona Ostapenko (2017), Eiropas čempioni Aleksandrs Samoilovs, Jānis Šmēdiņš (2015), Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka (2019).

Krišjānis Kļaviņš

Kādreizējais “Radio SWH” žurnālists un futbola komentētājs 10 gadus vadīja sporta klubu “Cēsis”. Kļaviņa atbalstītās Cēsu basketbolistes no 2007. līdz 2015. gadam bija sīvākās “TTT Rīga” konkurentes, sarūpējot aizraujošāko dueli Latvijas sieviešu groza bumbas vēsturē.

Cēsis kļuva par pirmo ne-Rīgas komandu, kura uzvarēja Latvijas čempionātā. Vidzemes klubs pirmais pārvarēja Eirokausu regulārās sezonas barjeru, 2009. gada rudenī debitēja Lietuvas sieviešu basketbola līgā un mājās daudzkārt pulcēja pilnas tribīnes.

Kļaviņš pirmajās sezonās ieguldīja klubā mazpilsētas mērogam milzīgus līdzekļus. Turpinājumā viņš kļuva racionālāks, sasniedzot labus rezultātus ar mazāku budžetu. Cēsis trīs reizes triumfēja Latvijas čempionātā (2009, 2012, 2013), padarot turnīru daudz krāsaināku – “Avantis/Turība” un “RSU/Merks” tikai īslaicīgi spēja konkurēt ar TTT.

Uzņēmīgais Priekuļu funkcionārs bija pirmais, kurš aicināja veidot kopīgu Latvijas un Lietuvas līgu. Kļaviņš kritizēja Latvijas un Igaunijas līgu (2012-2018), bet pēc sešām sezonām sagaidīja arī lietuviešu klubu pievienošanos. Pēc 2016. gada aktīvāks bijis futbola frontē.

Egils Lūsis

Ģenerālmenedžera darbības laikā galvaspilsētas klubs 10 reizes uzvarēja Latvijas čempionātā (2008, 2010, 2011, 2014-2020, pēdējā gadījumā ar LBS valdes lēmumu), piecas reizes izcīnīja pirmo vietu Latvijas un Igaunijas līgā (2014-2018), divas reizes triumfēja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas čempionātā, kā arī divreiz uzvarēja Eiropas Sieviešu basketbola līgā (2016, 2019).

“TTT Rīga” minētajā periodā aizvadīja sešas sezonas FIBA Eirolīgā (2007-2011 un 2018-2020), kā arī trīs sezonas Eiropas kausa izcīņā (2015-2018). Lielākais panākums tika gūts pērn, kad Rīgas komanda pēc 34 gadu pārtraukuma iekļuva Eiropas astoņu stiprāko komandu vidū.

Lūsis pieredzēja divas lielas finanšu krīzes – pirmo 2008. gada novembrī, kad sabruka “Parex” banka, un otro 2020. gada sākumā, kad turpinājās pārejas periods Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” vadībā. Liels līdzekļu samazinājums tika piedzīvots arī 2011. gadā – klubs nākamajās četrās sezonās nestartēja Eirokausos.

Menedžeris labi pārzināja kluba darba sportisko pusi, piesaistot komandai labas latviešu spēlētājas un spēcīgas leģionāres. TTT sastāvs vairāku sezonu garumā mainījās minimāli. Tika izveidots kodols, kurš 2015.-2019. gadā treneru Aigara Neripa un Mārtiņa Zībarta vadībā nodrošināja lielāko augšupeju.

Lūsis nebija tik spēcīgs komunikators kā Buļs un pievērsa mazāku uzmanību detaļām, tomēr budžeta un rezultātu attiecība vērtējama kā laba. Viņa laikā TTT tikai divreiz mainīja galvenos trenerus, taču pēc Bemhena un Ušakova aiziešanas samazinājās pilsētas finanšu atbalsts.

Artūrs Štālbergs

Liepājnieks pēc mācībām ASV un spēlētāja karjeras kļuva par treneri. Štālbergs strādāja Latvijā, Ukrainā, Krievijā un Lietuvā, bet spilgtāko panākumu guva 2013. gadā ar U20 izlasi, Tallinā izcīnot sudraba medaļu Eiropas jaunatnes čempionātā. Daudz strādāja kopā ar Agri Galvanovski un Ainaru Bagatski.

Turpinājumā Štālbergs no trenera pakāpeniski kļuva par funkcionāru – 2018. gadā piedalījās biedrības “Liepājas basketbols” dibināšanā, pirmajā sezonā veicot arī komandas stūrmaņa pienākumus. Viņam izdevās izveidot jaunu kluba struktūru, taču vīriešu vienības sportiskie rezultāti bija neapmierinoši. Plānoto četru sezonu vietā klubā tika pavadītas divas.

Štālbergs 2019. gada jūnijā tika apstiprināts par vīriešu valstsvienības ģenerālmenedžeri, sākot gatavoties “EuroBasket 2021” kvalifikācijas kampaņai. Izlasē viņš nostrādāja tikai līdz pirmā sabraukuma beigām. Starplaikā Štālbergs pievienojās Anetes Jēkabsones-Žogotas komandai, 2020. gada janvārī kandidējot uz LBS ģenerālsekretāra amatu.

Andris Vanags

“Barons” kļuva par spilgtāko privāto projektu Latvijas klubu basketbolā. Ģenerālmenedžeris Andris Vanags sadarbībā ar kluba prezidentu Ivo Zonni piesaistīja desmitiem sponsoru, kā arī īslaicīgi tika pie Rīgas pašvaldības atbalsta.

Klubam spožākajos gados bija divi stūrakmeņi. Pirmkārt, “Barona kvartāla” biroju un veikalu kompleksa dalībnieki veltīja daļu līdzekļu basketbola komandai. Otrkārt, “Baronu” atbalstīja Aināra Šlesera izveidotā Latvijas Pirmā partija.

Pasaules finanšu krīze 2008.-2009. gadā pārtrauca “Barona” izplešanos. Piemēram, 2010. gada Latvijas basketbola līgas finālsērija tika aizvadīta mazajā Daugavas sporta namā, bet vēlāk klubs īslaicīgi spēlēja arī otrajā divīzijā.

Vanaga un “Barona” lielākie panākumi bija 2007.-2010. gadā. Šajā laikā klubs divreiz uzvarēja Latvijas čempionātā (2008, 2010), kā arī “Četru finālā” Kiprā izcīnīja FIBA Izaicinājuma kausu. Jāpiebilst, ka ģenerālmenedžeris spēja sasniegt labus rezultātus arī ar ierobežotiem līdzekļiem.