Emīlija Krista Grava: "Ņujorkas ielās vakaros jūtos drošāk nekā Rīgā"

"Brooklyn, Bronx, Queens and Staten
From the Battery to the top of Manhattan
Asian, Middle-Eastern and Latin
Black, White, New York you make it happen"

Tāds ir piedziedājums “Beastie Boys” pilsētas himnai “An open letter to New York City”. Otro gadu savu vēstuli “Lielajam ābolam” raksta arī Emīlija Krista. Līgatnes meitene 2019. gada 14. novembrī sasniedza Latvijas rekordu NCAA pirmajā divīzijā, sametot 45 punktus un gūstot uzvaras grozu pret “Saint Peter`s”.

“Seahawks” rindās Gravai spēle iet no rokas. Debijas sezonā spēka uzbrucēja tika iekļauta “Northeast conference” pirmgadnieku simboliskajā pieciniekā, bet otrajā gadā spēja iekļūt NEC simboliskajā komandā. Emīlijai Kristai pieder labākie rādītāji “Wagner” gūtajos punktos, izcīnītajās atlēkušajās bumbās, iemestajos metienos un precizitātē no spēles. Kā pati pērn atzina, komandā viņa vēl nekad nav jutusies tik mīlēta.

Ņujorkas pilsēta sastāv no pieciem apgabaliem, no kuriem četri atrodas uz salām. Bruklina un Kvīnsa ir daļa no lielās Longailendas salas, Manhetena ir Manhetenas salā, bet Stetena sala atrodas nosacīti projām no pārējās pilsētas. Vai tādas ir personīgās sajūtas?
Negribētu teikt, ka esmu projām no pilsētas. Tikai 35-40 minūtes un esmu Manhetenā. Tas neprasa daudz laika. Ja nav sezonas saspringtākais laiks ar trīs spēlēm septiņās dienās, cenšos divreiz nedēļā aizbraukt uz pilsētu – Manhetenu un Bruklinu. Arī Stetena sala ir daļa no pilsētas.

Noskaidroju, ka “Wagner” atrodas pakalnā, no kura var redzēt gan Bruklinu, gan Manhetenu.
Taisnība. Pirmajā gadā, kad dzīvoju “freshman” – pirmgadnieku – kojās, no desmitā stāva loga redzēju gan “Verrazano bridge”, gan Brīvības statuju. Un panorāmas skatu uz Manhetenu. Kalna galā var redzēt visu. Tāds bija mans pirmgadnieces skats uz “lielajām ugunīm”. Iespaidīgi!

Lasīju, ka divas trešdaļas studentu dzīvo kampusā. Tu arī?
Kampusā dzīvo gandrīz visi studējošie sportisti. Protams, Ņujorkā ir liela autosatiksme un Stetena sala nav izņēmums. Universitāte negarantē paspēšanu uz agrajiem rīta treniņiem, sastrēgumi ir ļoti lieli. Neesmu dzirdējusi par nevienu “Wagner” basketbolistu, kas dzīvotu ārpus kampusa. Izņēmums – ūdenspolo komandas puiši. Viņiem ir pašiem sava māja.

”Wagner” ir maza skola – mazāk nekā 2000 studentu klātienē. Sanāk, ka sportisti veido lielu daļu studentu skaita.
“Wagner” ir privāta skola. Teiktu, ka sportisti ir lielākā daļa no kopējā studentu skaita. Tas ir ļoti liels pluss, jo mēs viens otru saprotam un esam visi līdzīgā situācijā.

Emīlija Krista Grava rekordspēlē pret “Saint Peter`s”. Foto: Wagner

Emīlija Krista Grava

Izbraukuma spēlē pret “Maryland Terrapins”

Ko tu studē?
Biznesa menedžmentu. Divus gadus var mācīties vispārējo programmu bez “major”. Ir obligātie kursi kā, piemēram, kritiskā domāšana, māksla, zinātne. Pirmais gads pagāja vispārīgajās studijās, bet rudens semestrī ķēros klāt biznesa menedžmentam.

Cik daudz vēl jāmācās pavasara semestrī?
Palicis viens mēnesis līdz pēdējiem eksāmeniem. Šobrīd viss notiek attālinātā, “online” režīmā. Divās klasēs nekas nav mainījies. Izmantojam “conference calls” – konferences zvanus. Skola maza, klases mazas, tāpēc mācīties attālinātā režīmā nav sarežģīti – var ērti sazināties ar profesoriem. Klasē, maksimums, 30 studenti.

Latviju no ASV austrumkrasta šķir septiņu stundu starpība. Vari izgulēties un tad pieslēgties mācībām?
Profesori ir ļoti pretīmnākoši. Visu var sarunāt. Man ir divas klases no 18:00 līdz 21:00 vakarā pēc Austrumkrasta laika, kas pēc Latvijas laika ir no 01:00 līdz 04:00 rītā. Vienmēr varu zvanīt un dot ziņu. Kamēr pildu mājas darbus, viss ir kārtībā. Sākumā biju nobažījusies, taču profesori atrada risinājumu.

”Wagner” ir daudz starptautisko studentu?
Jā, mums izveidojusies cieša draudzība, jo esam līdzīgās situācijās. Visi projām no ģimenes, pavadām svētkus kopā. Teiktu, ka 50-60% manu draugu ir starptautiskie studenti – sportisti. Labi zinām, cik grūti būt studējošam sportistam.

Komandā ir meitenes no Lielbritānijas un Jaunzēlandes.
Pērn bija arī divas meitenes no Austrālijas, taču šogad viņu diemžēl nav. Kopā ar jaunzēlandieti un britieti esam palikušas trijatā. Īpaši labas attiecības izveidojušās ar Jaunzēlandes meiteni, daudz laika pavadām kopā.

Kā pati nonāci “Wagner”?
Tas notika pēdējā brīdī. Vidusskolas pēdējā gadā īsti nezināju, ko gribu darīt tālāk. Divpadsmitās klases otrajā semestrī noliku visus eksāmenus – gan SAT, gan TOEFL, taču nezināju, vai vēlos braukt.

Izšķīros par “Wagner”. Kāpēc nebūt Pilsētā? Un vizuāli tuvāk mājām. Trenere uzrakstīja epastu, tam sekoja video intervijas ar viņu un komandu, ilgi nešaubījos un teicu jā. Tagad esmu Ņujorkā pavadījusi divus gadus. Šķiet, ka piedāvājums atnāca 2018. gada maija beigās. Vizītes vairāk nebija iespējamas – vai nu ņemu, vai ne.

Komanda ar piecām starptautiskajām studentēm – visam jābūt labi! Tiesa, biju vienīgā “angliski nerunājošā”, jo Anglijas, Austrālijas un Jaunzēlandes meitenes nāk no angliski runājošām valstīm. Tiklīdz aizbraucu uz Ņujorku, sapratu, ka viss būs kārtībā.

Kā tev gāja ar angļu valodu?
Pirmais gads bija grūts. Angļu valoda nebija pati spožākā, taču šobrīd tā vairāk nav problēma. Uzrakstīt eseju uz piecām lappusēm – tas ir nieks.

”Wagner” sieviešu basketbola komanda. Foto: Wagner

Hīzere Džeikobsa (Heather Jacobs) ir “Wagner” galvenā trenere no 2016. gada

Pēc Līgatnes vēl mācījies Liepājā?
Man bija trīs skolas. Pēc pamatskolas pabeigšanas vidusskolu iesāku Cēsu valsts ģimnāzijā. Tur pabeidzu desmito klasi, bet tālāk pārgāju uz Liepāju. Pēc desmitās klases nebija īsti, kur spēlēt un nāca piedāvājums no Liepājas. Domāju, ka, pateicoties šim lēmumam, viss nokārtojās arī tālāk.

Desmitajā klasē, kamēr mācījos Cēsīs, spēlēju Jūrmalas komandā – vismaz Eiropas jaunatnes basketbola līgas (EYBL) mačus. Braucām kopā ar Māru Moti. Cēsīs vairāk nebija mana vecuma komandas – tikai divus gadus vecākas meitenes. Izvēles – spēlēt Valmierā, vai doties uz Rīgu vai Liepāju.

Pierunāja treneris Armands Misus?
Manuprāt, Armands Misus runāja ar manu pirmo treneri Inesi Urtiņu (Briedi). Šķiet, ka viņi nolēma, ka tas varētu būt labs variants manai izaugsmei.

Kur mācījies Liepājā?
Pirmajā ģimnāzijā.

Tolaik Liepājā spēlēja Kristīne Silarāja-Gulbe. Viņa savulaik spēlēja “Northeast Conference” komandā no Pitsburgas, “Robert Morris”. Daļēji par Ameriku izlēmi viņas ietekmē?
Kādu ceturto daļu sezonas pie mums nospēlēja arī Zane Jākobsone-Pelse. Viņa arī mācījusies Amerikā (Hjūstonā – Sportacentrs.com). Liepājā bija spēlētājas, kuras izgājušas Amerikas ceļu, taču īpaši par to nerunājām. Zināju, ka Kristīne spēlējusi komandā, kura pēdējos piecus gadus bijusi manas konferences čempione. Mācījos no viņas attieksmi pret treniņiem un visu pārējo. Daļa ietekmes bija Maijai Gertsonei, kura aizbrauca uz Ameriku gadu pirms manis.

”Wagner” treneri bija pārliecinošāki?
Lielu lomu nospēlēja Ņujorka un pirmā divīzija.

AP žurnālists Dags Feinbergs pagājušajā nedēļā Tviterī rakstīja par nepatīkamiem gadījumiem, ka vairāki NCAA treneri sērgas dēļ centušies atrunāt spēlētājas no spēlēšanas Ņujorkā.
Pati saskāros ar līdzīgiem mēģinājumiem, kad mēģināja atrunāt manu mammu. Kāpēc lai tu laistu meitu uz lielpilsētu? Viena starp astoņiem miljoniem, noziedzība... Tagad, atskatoties – man būtu bailīgāk pastaigāties Rīgas ielās nekā Ņujorkā.

Aizbrauci uz pilsētu augustā un ātri saprati, ka viss būs labi?
Sākām trenēties. Protams, biju dzirdējusi nostāstus, cik brutāli ir pirmssezonas treniņi. Tā visa izrādījās taisnība. Var iziet tam cauri. Mentāli ļoti smagi un grūti, arī fiziski, taču nav neizdarāmi.

Starta pieciniekā izgāji jau debijas spēlē. Cik garo spēlētāju tobrīd bija komandā?
Pirmajā gadā bijām trīs. Vai trīsarpus, jo viena meitene spēlēja kā trešais un ceturtais numurs. Mana priekšrocība bija spēlēšana Eiropas jaunatnes čempionātos – tā parasti ir lielāka pieredze nekā spēlēšana amerikāņu vidusskolā. Eiropā ir plašāks basketbola skatījums. Arī iegūtā pieredze, spēlējot pie dažādiem treneriem. Man bija vieglāk pielāgoties manas treneres basketbola stilam. Izcīnīju vietu starta pieciniekā.

Kurā pozīcijā tev vairāk lika spēlēt?
Mani vienmēr daudz likuši spēlēt kā piekto numuru, taču nekad neesmu īsti bijusi centra spēlētāja. Vairāk kā ceturtais numurs, taču “Wagner” stils ir četras mazās un vienā garā spēlētāja. Biju tā, kura spēlēja kā četri un pieci, bet nesaukšu sevi par centru.

Var teikt, ka komanda spēlēja “small ball”?
Gan pagājušajā gadā, gan šogad mēģinājām iesaistīt garo spēlētāju – lai bumba ceļotu “in and out”, iekšā un ārā. Neteiktu, ka mazie spēlētu tikai viens-pret-vienu. Centāmies kustināt bumbu, cik vien varējām.

Spriežot pēc “highlights”, uz tevi spēlē ļoti daudz.
Trenere Hīzere Džeikobsa (Heather Jacobs) man ļoti uzticas. Dod bumbu un grib, lai tā būtu manās rokās. Tā ir liela atbildība uz maniem pleciem. Ja saņemu bumbu, zinu, ka tā jādabū grozā. Šajā sezonā daudz sadarbību tika veidotas caur mani. Biju “first option” – pirmā izvēle uzbrukumā. Nekad mūžā tā nebiju darījusi, spēlējusi kā līdere. Mācos katrā spēlē.

45 Points for Emilija Krista Grava, including the game winner with 0.4 seconds left! Check out her highlights here! pic.twitter.com/HBEfNwGQ1c

— Wagner Seahawks (@WagnerAthletics) November 14, 2019

2020 MET BASKETBALL HONORS:

Let's start off the week with good news!
Here is the 2019-20 ALL-MET WOMEN'S DIV. I THIRD TEAM!@StJohnsRedStorm @SFBKTerriers @SHUAthletics @WagnerAthletics @GoColumbiaLions @GoJaspers #haggerty2020 @MetBasketballW pic.twitter.com/hYBVbFTsl4

— MetBasketballWriters (@MetBasketballW) April 20, 2020

Pastāsti par galveno treneri – kā atradāt savstarpējo saiti?
Teiktu, ka man ir ļoti labas attiecības ar visu treneru kolektīvu. Viņi uzticas man, es uzticos viņiem. Mūsu sistēma – pilnveidošanās arī ārpus basketbola. Lasām grāmatas, pildām testus, veicam dažādas aktivitātes ārpus basketbola. Trenere grib mūs padarīt ne tikai par labām spēlētājām, bet arī labām personībām. Neesmu dzirdējusi, ka citur tādā ziņā darītu tik daudz. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi.

Trenere iesaka grāmatas?
Tie ir gan viņas, gan asistentu dotie izvilkumi no dažādām grāmatām. Treneres birojā atrodas milzīgs grāmatu plaukts. Ja garlaikojies vai priekšā garāks brauciens autobusā, var aiziet pie viņas un palasīt. Vienmēr laipni!

Vai ir kāds treneris, ar kuru strādā vairāk?
Terels Koberns (Terell Coburn). Katrs treneris atbildīgs par kādu meiteni. Daudz skatāmies video (film), ejam laukumā 30 minūtes pirms komandas iesildīšanās. Izdarām papildus metienus, analizējam kustības – ko vajadzētu un nevajadzētu darīt. Viņš ir mans treneris.

Šobrīd ir pauze, kad nav iespējami basketbola treniņi.
Eju skriet krosiņus, nodarbojos ar lēkšanu tālumā. Atsūtīti vingrinājumi, kā strādāt ar ķermeni. Var pildīt dažādus uzdevumus – kardio augstā intensitātē (skriešana, velo, peldēšana). Pašlaik ir pēcsezona – “postseason”, kad pastāv mazāk stingri noteikumi, nav obligāti jāstrādā kopā.

Pirmā “play-off” spēle notika izbraukumā Pitsburgā, kā teici, pret pieckārtējo NEC čempioni “Robert Morris”. Gandrīz vinnējāt! Kāpēc neizdevās uzvarēt pamatlaikā?
Pietrūka...viens punkts. Nedaudz nepaveicās. Varējām spēlēt pret katru komandu, varējām uzvarēt katru pretinieci uzvarēt (pirms Emīlijas ierašanās “Wagner” bilance bija 6-23, pērn un šogad 10-20). Parasti pietrūka pēdējā ceturtdaļā vai galotnē. Spēle Pitsburgā bija apbrīnojami lieliska. Varēja redzēt, kā uztraukušās meitenes, kuru komanda ir pieckārtēja čempione. Viņas gandrīz zaudēja pagarinājumā, pirmajā “play-off” spēlē. Ļoti sāpīgi.

Kurus brīžus vari izcelt šajā sezonā?
Pirmo mājas spēli pret “Saint Peter`s”, kurā iemetu 45 punktus. Tas bija neparasti. “Season opener” savu skatītāju priekšā – uz spēli bija atbraukusi mana māsa. Neticamas emocijas – pēc spēles nevarēju aizmigt.

Tā bija pirmā spēle, uz kuru māsa atbrauca?
Jā! Tajā nedēļā mums bija trīs mājas spēles pēc kārtas un viņa tieši atbrauca. Visi treneri smējās, ka māsai jāpaliek – viņa nevar braukt projām, jo kļuvusi par veiksmes talismanu. Būs klāt nākamajā sezonā!

”Wagner” sastāvā bija arī “Team impact” spēlētāja – desmit gadus veca meitene Emīlija Mičela. Tas notika sociālas programmas ietvaros?
Tā ir programma, kurā komandām piesaista bērnus ar veselības traucējumiem. Mūsu gadījumā – Emīlija. Ļoti jauka meitene, kura brauc uz mūsu spēlēm un piedalās citās aktivitātēs. Apmeklējām viņas apkaimi Bruklinā – staigājām Helovīnā (31. oktobrī) un prasījām saldumus. Viņa spēlēs dažreiz sēž uz soliņa.

Runājot par izbraukumiem, tālākais brauciens, šķiet, bija uz Indianapoli. Visur citur – autobuss?
Uz Indianu – spēli pret “Butler” – lidojām, jo ar autobusu būtu padsmit stundu brauciens. Tālākais brauciens konferencē – uz Pitsburgu – aizņem septiņas stundas vienā virzienā. Parasti izbraucam vienu vai divas dienas pirms spēles. Ja iebraucam vakarā, ejam pamētāt, tāpat nākamajā rītā. Protams, pārbraucieni ir grūti.

Esi satikusi Ņujorkas latviešus?
Man latviešu netrūkst – ir gan latviešu omīte, gan tētis un draudzene, latviešu amerikāniete. Zinu vēl daudzus latviešus Ņujorkā – gandrīz visi dzimuši Amerikā, ar ASV pilsonību. No iebraucējiem zinu meiteni, kura mācās “Manhattan college” un pārstāv vieglatlētikas komandu. Mans “latviešu tētis” braukā uz mājas spēlēm. “Omīte” arī brauc uz spēlēm un es braucu pie viņas – uz vakariņām, satikties. Apkārt latviešu valoda, latviešu ēdieni un latviešu gars (smejas).

Un divreiz nedēļā uz Manhetenu!
Ja vēlos parunāties latviešu valodā – nav nekādu problēmu. Varu arī aizbraukt ar meitenēm vienkārši pastaigāties un izbaudīt labu laiku. Pasēdēt Centrālparkā, pastaigāties pa Brodveju. Tas vienmēr ir labi pavadīts laiks.

Sportacentrs.com Ņujorkā

Bruklinas "Nets". Kas slēpjas aiz priekškara?
Rodions Kurucs. Treniņi blakus Brīvības statujai
Karmelo mantojums
Porziņģis soda metienos uzvar Entoniju
Māja, kurā spēlē Porziņģis