Viedoklis: Kauns...

Kad neilgi pēc spēles beigām saņēmu telefonzvanu no drauga, kurš sacīja, ka Latvijas čempioni Rīgas ASK tomēr zaudējuši Ķēdaiņu ''Nevežis'', tādējādi sagādājot, rupji izsakoties - sūdīgu dāvanu dzimumdienā vienam no dāsnākajiem kluba sponsoriem Valērijam Karginam, mana reakcija bija aptuveni šāda – Vai tas ir joks?! Tik tiešām sākumā jutos tā, it kā kāds mani āzētu - tik ļoti es ticēju tam, ka rīdzinieki spēs vismaz ar viena punkta starpību apspēlēt divas klases zemāku komandu, taču ASK un Ramūns Butauts licis man pamatīgi vilties, turklāt ne tikai šīs spēles, bet visas sezonas kontekstā.

Jau pirms neilga laiciņa basketbola līdzjutējus pāršalca ziņa par BK ''Ventspils'' negaidīti pārliecinošo kapitulāciju Tallinā. Protams, arī ventiņu bālais un nevarīgais sniegums uz igauņu fona liek aizdomāties, taču šoreiz parunāsim par rīdziniekiem un viņu varējumu Lietuvā. (Ja kāds vēlas aprunāties arī par ''Ventspils'' kaunpilno zaudējumu mūsu ziemeļu kaimiņiem, tad uz priekšu! Nesen portālā tika atjaunota iespēja apmainīties ar ziņojumiem!)

Kurš pirms spēles varēja ar pārliecību teikt, ka ASK paklups un zaudēs Ķēdaiņos? Domāju – neviens. Lai arī armijnieku sniegums pēdējā laikā nav tiks labs, kā ierasts, šādi zaudējumi divas klases zemākai komandai netiks piedoti nekad. Nu, bija jāpietiek varēšanai, lai, pat nedemonstrējot savu labāko basketbolu, izbraukumā spētu tikt galā ar lietuviešiem, kuri savas valsts basketbola čempionātā pagaidām atrodas dalītā septītajā/astotajā vietā.

Atkal jau dziedam veco dziesmu – kā sākas izslēgšanas spēles, lietuvieši laukumā sāk rādīt teju brīnumus, kamēr letiņi pat no vislabākajām pozīcijām nespēj to bumbu iedabūt grozā! Kas pie tā vainīgs? Visticamāk jau psiholoģija. Tomēr, ja mani atmiņa neviļ, tad Rīgas ASK galvenais treneris Ramūns Butauts ir izslavēts psihologs un motivēšanas guru. Varbūt arī šoreiz paša trenera galvā iezagās neliels pašpārliecinātības velniņš? Tam gan es ticu vismazāk, jo jau pirms sezonas karavīru ģenerālis pārliecinoši deklarēja, ka sekmīgs starts Baltijas Basketbola līgā (BBL) ir viens no viņa galvenajiem mērķiem šosezon. Tāpat Butautam noteikti ir zināmas Lietuvas basketbola tradīcijas. Šaubos, ka viņš uzskatīja, ka ''Nevežis'' pēc nesekmīgā mača sākuma (0:8) metīs plinti krūmos un necentīsies pat ar grūtību pārvarēšanu tikt pie panākuma. Noteikti jāmin arī sportiskais niknums, kura lietuviešiem ir pārpārēm. Tādā ziņā Latvijas basketbolistiem vēl daudz jāmācās no mūsu kaimiņzemes groza bumbas meistariem. Pēc piedzīvotā zaudējuma, iespējams, pāris ASK spēlētāju nedaudz nolaidīsies uz zemes un sapratīs, ka cīņa par BBL čempiontitulu sākas jau no play-off pirmās, nevis priekšpēdējās kārtas.

Arī sezonas vidū un tās sākumā, neskaitot atsevišķas spēles, ASK neatgādināja to pagājušā gada vienību, kas pēc septiņu gadu pārtraukuma spēja gāzt ventspilniekus no iesildītās čempionu pozīcijas Latvijā, un tam ir arī objektīvi iemesli spēlētāju savainojumu izskatā. Lai arī Ramūns Butauts pēc zaudējumiem visbiežāk nevēlējās tos norakstīt uz spēlētāju veselības likstu rēķina, kas, protams, būtu bijis objektīvs attaisnojums piedzīvotajām neveiksmēm, tas tomēr bija nozīmīgs faktors, kāpēc rīdzinieku sniegums bija tālu no vēlamā. Jo tuvāk nāca sezonas beigas, jo ar vairāk spēlētājiem Butautam bija iespēja variēt spēlēs, taču no uzlabotā snieguma ne čiku, ne grabu. Arī ceturtdienas spēlē Ķēdaiņos ierindā bija visi 12 basketbolisti, kas nozīmē, ka vakantu vietu sastāvā nebija. Pat mājiniekiem spēles pieteikumā bija ierakstīti vien desmit spēlētāju vārdi. No savainojumu ārstēšanas atgriezušies bija Raitis Grafs un Dveins Broilss, jau ilgāku laiku kopā ar komandu bija Arnis Vecvagars. Pietrūka vien Uģa Viļuma, bet viņam jau aizstājējs atrasts Andriusa Mažuta personā. Turklāt, ja paskatāmies komandu sastāvos, nākas secināt, ka ''Nevežis'' komanda veidota tikai no pašmāju spēlētājiem, kamēr pusi Rīgas komandas veido ārzemnieki. Jau pirms spēles bija skaidrs, ka savā starpā tiekas divas atšķirīgas komandas gan sastāvu komplektācijas, gan budžetu ziņā, tomēr arī šīs priekšrocības Latvijas čempioniem neizdevās izmantot.

''ASK Rīga'' rindās todien laukumā izgāja seši latvieši, no kuriem pieci vasarā visticamāk tiks aicināti uz izlases treniņnometni (Visu cieņu Dairim Bertānam, tomēr ar laba līmeņa aizsargiem mūsu izlase, par laimi, ir nodrošināta.). Aplūkojot mača protokolu, nākas secināt, ka letiņi no komandas 52 punktiem guvuši vien 14, kas manī izraisa bažas, jo es kā Latvijas patriots vēlos, lai vadošās lomas pašmāju klubos spēlē tieši mūsējie. Protams, runājot arī valsts izlases kontekstā, mums ir izdevīgāk, ja tieši latvieši regulāri nosaki toni savos klubos, taču Ķēdaiņos parādītais sniegums nepārliecina. Sandis Valters realizēja tikai vienu no astoņiem izpildītajiem tālmetieniem un pieļāva sešas kļūdas, tādējādi aizvadot vienu no savām sliktākajām spēlēm šajā sezonā. Un ne jau visos mačos Sandis bijis stabilākais sava kluba spēlētājs. Kā jau minēja Latvijas izlases galvenais treneris Nenads Trajkovičs, no izlases spēlētājiem katrā spēlē jāprasa rezultāts un stabilitāte, kas S. Valteram šosezon manāmi pietrūkusi. Nepatīkami pārsteidza arī Gatis Jahovičs, kurš visas spēles laikā pamanījās izcīnīt tikai vienu atlēkušo bumbu. Raita Grafa nerezultativitāti varētu norakstīt uz to, ka ļoti veiksmīgi spēle aizgāja Bramletam, līdz ar to laukumā vairāk tika turēts amerikānis, un jāatzīmē, ka Grafs vēl nesen ārstēja balss saišu savainojumu, kas varēja radīt nepatīkamu diskomfortu spēles laikā. Sandis Buškevics, Arnis Vecvagars un Dairis Bertāns laukumā pavadīja mazāk par piecām minūtēm, tāpēc viņu devums komandas sniegumā tāpat nevarēja būt nekāds diži lielais. Fakts paliek fakts - četriem no sešiem mūsu valsts basketbolistiem ceturtdienas spēlē lietderības koeficents bija mazāks par nulli, un tikai vienam tas pārsniedza nulles atzīmi [R. Grafs – 5]…

"Ar aizsardzību viss bija kārtībā, nesametām pietiekoši daudz punktus. Šī nebija mūsu diena. Nerealizējām tos metienus, kurus vajadzēja realizēt. No groza apakšas daudz aizmetām garām, arī soda metienus. Vairākkārt bumba vienkārši izgriezās. Taktiskajā ziņā šodien viss bija pareizi, bet bumba grozā negāja," pēc negaidītā zaudējuma secināja Rīgas ASK treneris Raivo Otersons. Varbūt kļūdos, taču, ja spēles laikā ir tāda situācija, ka bumba patiešām teju vai katrā uzbrukumā griežas ārā no stīpas, tad varbūt būtu laiks kaut ko mainīt spēles plānā? Trenerim jāsasauc minūtes apspriede un jāizkārto brīvs metiens kādam no savas komandas, un es neticu, ka visiem (!) ASK spēlētājiem todien bumba spītīgi atteicās klausīt. Priecē fakts, ka pašpārliecinātība rīdzinieku nometnē nav noplakusi, ko apliecina R. Otersona teiktais: ''Sestdien ir jāuzvar! Tas vienkārši ir jāizdara, jo esam labāki.'' Pašpārliecinātība spēlēs ar lietuviešiem nekad nav nākusi par sliktu, tomēr šeit der atcerēties veco labu latviešu tautas parunu – kas par daudz, tas par skādi.

Gan BK ''Ventspils, gan ''ASK Rīga'', zem katras kritikas aizvadot BBL izslēgšanas spēļu pirmos mačus, pierādīja, ka abām vienībām atsevišķās spēlēs trūkst stabilitātes un motivācijas. Protama lieta, ka motivācijas atlikušajās cīņās gan par Latvijas, gan Baltijas zeltu netrūks, taču nestabilitāte kā balts rēgs vajājusi abas komandas visas sezonas garumā. Latvijas basketbola krējums (lasi - ASK, ''Ventspils'' un ''Barons'') nevar atļauties sezonas izskaņā saskābt (lasi - priekšlaicīgi izstāties no cīņas par BBL čempiontitulu), jo tad visi regulārās sezonas sasniegumi būs kaķim zem astes.

Patiešām jācer, ka Raivo Otersona teiktais (''Jāuzvar, jo vienkārši esam labāki'') atbildes spēlē piepildīsies, jo pretējā gadījumā kaunu nāksies piedzīvot ne tikai ''ASK Rīga'' komandai, bet visam Latvijas basketbolam kopumā… Un esmu pārliecināts, ka neviens latvietis nevēlas, lai leišiem būtu vēl viena iespēja pasmīkņāt par latviešu (ne)spējām basketbola laukumos.