Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1147, Did:0, useCase: 3
Autors: Kristaps Zālītis

Latvijas vīriešu valstsvienības vēsture

Latvijas vīriešu valstsvienības vēsture
Valstsvienības rekordists Uvis Helmanis: 184 spēles, 6 Eiropas čempionātu finālturnīri.
Foto: mango.lv

Latvijas vīriešu valstsvienība pirmo reizi tika izveidota 1924.gada aprīlī, kad tika uzaicināta uz spēli Tallinā ar Igaunijas komandu. Sastāvā tika iekļauti Latvijas Sporta biedrības (LBS) pārstāvji Vilis Liberts, Nikolajs Mūzis, Kārlis Ploriņš un Alfrēds Ramiņš, kā arī Jaunekļu Kristīgās savienības (JKS jeb YMCA) komandas spēlētāji Valdemārs Baumanis, Jānis Birkmanis, Ādolfs Grasis un Broņislavs Maļinovskis. 29.aprīlī notikušajā spēlē pirmo grozu guva Nikolajs Mūzis un Latvijas komanda uzvarēja ar 20:16. Pirmā spēle Rīgā notika 1925.gada 5.janvārī, un šoreiz Latvija Igaunijai zaudēja ar 23:30.

Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātos

1935. 1.vieta
1937. 6.vieta
1939. 2.vieta
1993. 10.vieta
1995. 20.vieta – 4.vieta kvalifikācijas grupā
1997. 16.vieta
1999. 23.vieta – 5.vieta kvalifikācijas grupā
2001. 8.vieta
2003. 13.vieta
2005. 14.vieta
2007. 13.vieta
2009. 13.vieta
2011. 22.vieta
2013. 11.vieta
2015. 8.vieta

Latvijas valstsvienība olimpiskajās spēlēs

1936. 15.-18.vieta

1934.gadā Latvijas Basketbola savienība pieteica valstsvienību startam pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs. Kandidātu sarakstā tika iekļauti 22 spēlētāji.

1935.gada maijā uz Eiropas čempionātu Ženēvā aizbrauca 10, spēlēs piedalījās septiņi. Turnīrā, kas risinājās pēc divmīnusu sistēmas, pirmajā kārtā Latvija ar 46:12 uzvarēja Ungāriju, pusfinālā ar 28:19 pieveica Šveici, bet finālā 4.maijā ar 24:18 uzveica Spānijas izlasi un kļuva par čempioniem. Komandas sastādītāja un trenera Valdemāra Baumaņa vadībā pamatsastāvā spēlēja Eduards Andersons, Aleksejs Anufrijevs, Mārtiņš Grundmanis, Rūdolfs Jurciņš un Jānis Lidmanis, bet uz maiņu gāja Herberts Gubiņš un Džems Raudziņš (saglabājušās pretrunīgas liecības par Visvalža Meldera līdzdalību spēlēs, bet oficiālajos protokolos viņa vārds nefigurēja).

1936.gada augustā Latvijas valstsvienība piedalījās Berlīnes olimpiskajā turnīrā. Uzvarai pār Urugvajas komandu (20:17) sekoja zaudējumi Kanādai (23:34) un Polijai (23:28).

1937.gada maijā Rīgā, vecā fabrikas korpusā iekārtotajā Sporta namā netālu no Brasas stacijas, notika Eiropas 2.čempionāts. Latvijas komanda grupas turnīrā pieveica Čehoslovākiju (44:11) un Franciju (26:23), bet zaudēja Polijai (25:32) un sliktākas grozu starpības dēļ palika trešajā vietā. Cīņā par 5.vietu tika zaudēts Igaunijai (19:41).
1939.gadā Eiropas trešajā čempionātā Kauņā Latvijas komanda uzvarēja Ungāriju (58:24), Somiju (108:7), Itāliju (38:23), Franciju (45:26)un Poliju (43:20), bet zaudēja Lietuvai (36:37) un pagarinājumā Igaunijai (25:26). Otrā vieta!

1940.gada 17.februārī valstsvienība aizvadīja pēdējo starpvalstu spēli pirmās neatkarības laikā, Tallinā ar 43:48 zaudējot Igaunijai. Jūnijā Latvijas okupācija pārtrauca valstsvienības darbību uz 51 gadu.
Pirmās neatkarības laikā Latvijas galvenā komanda aizvadīja 56 valstssacīkstes, kurās izcīnīja 39 uzvaras, vienu reizi cīnījās neizšķirti un piedzīvoja 16 zaudējumus. Komandā spēlējuši 58 basketbolisti. Visvairāk Visvaldis Melderis – 35 reizes, Maksis Kazāks – 29, Alfrēds Krauklis – 28, Voldemārs Šmits – 28 un Rūdolfs Jurciņš – 23.
No 1940. līdz 1991.gadam periodiski tika izveidota Latvijas (PSR) izlase, kas piedalījās Padomju Savienības sacensībās un dažkārt aizvadīja pārbaudes spēles ar ārzemju komandām. Tomēr šīm cīņām nebija valstssacīkšu statuss. Par Latvijas izlases sasniegumiem no 1940. līdz 1991.gadam skat. sadaļā Goda zāle.

1991.gada augustā Latvija atguva reālo neatkarību, 20.septembrī Latvija tika uzņemta atpakaļ FIBA saimē, 10.decembrī par atjaunotās valstsvienības galveno treneri apstiprināja Armandu Krauliņu.
1992.gada 7.maijā valstsvienība aizvadīja pirmo spēli pēc 52 gadu pārtraukuma, Oslo ar 84:82 pieveicot Zviedrijas vienību. Jūnijā komandas piedalījās Barselonas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Uzvarām pār Poliju (83:80), Albāniju (94:78) un Šveici (100:76) sekoja zaudējumi Izraēlai (69:79), Francijai (83:90) un Itālijai (83:112) – 4.vieta grupā.

1993.gadā Latvija pēc 54 gadu pārtraukuma bija pārstāvēta Eiropas čempionātā, caur papildu kvalifikācijas turnīru izlaužoties līdz finālturnīram Vācijā. Karlsrūē pirmajā mačā ar Grieķiju tika piedzīvots zaudējums ar 62:81, kam sekoja uzvaras pār Itāliju (80:79) un Izraēlu (101:84). Otrajā posmā tika piedzīvotas trīs neveiksmes: pret Krieviju 72:91, pret Spāniju 87:95 un Bosniju 97:102 – 10.vieta.

1997.gadā valstsvienība pēc četru gadu pārtraukuma kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram. Starts Badalonā bija neveiksmīgs: ar Itāliju 75:85, ar Poliju 79:86, ar Dienvidslāviju 89:108, ar Ukrainu 76:84, ar Bosniju 94:96 – pēdējā 16.vieta...

2001.gadā valstsvienība Eiropas čempionātā Ankarā un Stambulā sasniedza labāko rezultātu pēc neatkarības atgūšanas – 8.vietu. Priekšsacīkstēs tika zaudēts Turcijai (82:85) un Spānijai (77:106), toties pagarinājumā uzveikta Slovēnija (99:93). Astotdaļfinālā Latvija uzveica Lietuvas izlasi (94:76), diemžēl turpinājumā sekoja trīs zaudējumi – ar Dienvidslāviju 78:114, ar Krieviju 81:99, ar Horvātiju 91:93.
Nākamajos četros Eiropas čempionātos valstsvienība veiksmīgi pārvarēja kvalifikācijas barjeru, diemžēl finālturnīrā izstājās jau pēc pirmā posma.

2003.gadā Noršēpingā tika zaudēts Lietuvai (91:92 pagarinājumā), Vācijai (86:94) un Izraēlai (75:91).

2005.gadā Novi Sadā nācās atzīt Izraēlas (65:74), Spānijas (109:114 pagarinājumā), kā arī Serbijas un Melnkalnes komandas (67:82) pārākumu.

2007.gadā Seviljā Latvija startēja ar uzvaru pār Horvātiju (85:77), bet turpināja ar zaudējumiem Spānijai (77:93) un Portugālei (67:77).

2009.gadā zaudējumiem Krievijai (68:81) un Francijai (51:60) sekoja uzvara pār Vāciju (68:62), kas tomēr nepavēra ceļu uz nākamo posmu.

2010.gadā valstsvienība krietni atjauninātā sastāvā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā piecu komandu konkurencē ieņēma 4.vietu. Tomēr finālturnīra sistēmas reforma Latvijai dos iespēju sesto reizi pēc kārtas Eiropas čempionāta finālturnīrā būt dalībnieces nevis vērotājas statusā.

2011.gadā Eiropas čempionāta finālturnīrā Šauļos Latvijas komanda piedzīvoja piecus zaudējumus: pret Franciju 78:89, pret Serbiju 77:92, pret Itāliju 62:71, pret Izraēlu88:91, pret Vāciju 80:81.

No 1992. līdz 2012.gadam valstsvienība aizvadījusi 296 spēles, kurās izcīnījusi 148 uzvaras un piedzīvojusi 148 zaudējumus. Tai skaitā oficiālajos FIBA turnīros 132 spēles, kurās izcīnītas 59 uzvaras un piedzīvoti 73 zaudējumi.
Valstsvienībā spēlējuši 94 basketbolisti. Visbiežāk to darījuši Uvis Helmanis (184), Aigars Vītols (151), Roberts Štelmahers (146), Ainars Bagatskis (143) un Raitis Grafs (91). Oficiālajos turnīros visvairāk spēlējuši Uvis Helmanis (84), Ainars Bagatskis (81), Roberts Štelmahers (78), Aigars Vītols (64) un Edmunds Valeiko (48). Visbiežāk komandu vadījis galvenais treneris Armands Krauliņš – 107 spēles, tai skaitā 55 mači FIBA turnīros.


, 2011-02-28 21:22, pirms 14 gadiem
1939.gadā Eiropas trešajā čempionātā Kauņā Latvijas komanda uzvarēja Somiju (108:7)
Tas ir kaut kas!Vai var redzēt kaut kur ierakstus ar pirmskara izlases spēlēm?
, 2011-08-25 16:18, pirms 13 gadiem
somi vnk nezināja ka basketbolā var lekt