Pekina'2008: olimpiskā debija

Noplūca Āzijas ziedu

12 komandas un piecas ceļazīmes uz Pekinu – tāda bija intriga olimpiskajam kvalifikācijas turnīram. Pēc pailgas diskusijas kuluāros FIBA nolēma to sarīkot Madridē, vēl vairāk palielinot Eiropas komandu – arī Latvijas valstsvienības – izredzes.

Turnīra sākums apstiprināja cerības, ka Eiropas ceturtā labākā komanda būs krietni pārāka par Āfrikas vicečempioni Senegālas izlasi. Pirmo grozu spēlē gan guva pretinieces, tomēr nākamos punktus senegālietes iemeta pēc desmit minūtēm. Latvijas komandas aizsardzības uzdotās mīklas pretiniecēm bija pārāk sarežģītas – 94:34.

Kad nākamajā dienā sengālietes tikai ar 69:71 zaudēja Japānas izlasei, latviešu noskaņojums iekrāsojās pavisam rožainos toņos. Treneri gan brīdināja, ka ātrās japānietes savērps bīstamas kombināciju mežģīnes un viņu snaiperes no brīvām pozīcijām var piebērt pilnu grozu ar trīspunktniekiem. „Jāpaspēj atgriezties aizsardzībā, lai pretinieces netiek pie vieglajiem punktiem,” G.Baško teiktais liecināja, ka komanda apzinās spēles vērtību un nekādu paviršību nebūs.

Latvijas komandas spēles plānu pēdējā brīdī koriģēja Zanes Tamanes trauma, kas sašķobīja aizsardzības konstrukciju. Savus pipariņus spēles intrigai piebēra arī pašas spēlētājas. „Norādījums bija tāds, ka no japāņu 8. un 10.numura (attiecīgi Ai Mitano un Rioko Jano) nedrīkst atkāpties ne soli. Diemžēl spēles sākumā ļāvām ieskrieties pirmajai, bet pēc pārtraukuma – otrajai,” A.Zvirgzdiņš nebija apmierināts ar aizsardzības kvalitāti.

Arī uzbrukumā sekmes bija mainīgas, tāpēc līdz pat galotnei jautājums par uzvarētājām bija atklāts. Pirmajā puslaikā Latvijas komanda  lielāko pārsvaru sasniedza 12.minūtē (27:20), pēc pārtraukuma vairākkārt vadībā izrāvās pretinieces. Pēdējo reizi tas notika 32.minūtē (62:64). Un tikai tad Japānas basketbolistu enerģijas resursi bija iztukšoti.

„Veicot tik milzīgu darba apjomu ir ļoti grūti noturēt līmeni visas 40 minūtes. Tāpēc nedrīkstējām atlaist arī brīžos, kad metieni neveicās. Latvijas komandām ir raksturīgi: ja iet, tad iet, ja nē – sākam „peldēt”. Taču šoreiz nekādas „peldēšanas” nebija,” A.Zvirgzdiņš uzsvēra valstsvienības modeļa īpašumu. Līdz ar beigu signālu spēles galvenā varone Ieva Tāre iemeta trīspunktnieku. 83:69 – pēdējās četrarpus minūtēs latvietes bija uzvarējušas ar 12:0.

Ceturtdaļfināla spēle ar Angolas izlasi bija kā viegla pastaiga – 84:26. Olimpiskais sapnis bija kļuvis par īstenību.

2008. gada 11. jūnijs, Madride: Latvija – Japāna 83:69 (41:37)

Latvija: Z.Eglīte (2), A.Jēkabsone-Žogota (18), G.Baško (5), L.Jansone (16), I.Kubliņa (15); I.Tāre (25), A.Putniņa (2), A.Eibele, D.Krūmberga. Nespēlēja Z.Tamane, A.Brumermane un E.Babkina. Treneri A.Zvirgzdiņš, A.Čukste un A.Nerips

Sensācija izslīdēja no rokām

Astoņas nedēļas, kas kvalifikācijas turnīru šķīra no olimpiskajām spēlēm, pagāja vienā elpas vilcienā. Izstrādājot sagatavošanās plānu, galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš sliecās uz Tālajiem Austrumiem doties nedēļu pirms spēļu sākuma, lai pierastu pie klimata un laika starpības. Taču Latvijas sieviešu valstsvienības elegantā spēle tika novērtēta ar uzaicinājumu piedalīties prestižajā FIBA „Diamond Ball” turnīrā Ķīnas pilsētā Haininā, kur pulcējās dažāda kalibra čempiones. Pēc īsa šaubu mirkļa ielūgums tika pieņemts. «Spēlēsim savādāk, nekā Pekinā. Sportiskais rezultāts nebūs galvenais,» solīja treneris, skatīdamies, kā Valsts prezidents Valdis Zatlers komandas pavadīšanas ceremonijā trāpa trešo soda metienu. Lielākie optimisti to traktēja kā mājienu uz Pekinā aizsniedzamo trešo vietu.

Dažas dienas vēlāk optimistu skaits strauji pavairojās, jo „Diamond Ball” pirmajā dienā Latvijas valstsvienība pārspēja Eiropas čempiones Krievijas basketbolistes (75:69), bet otrajā sagādāja reālas problēmas olimpiskajām čempionēm amerikānietēm (74:84). Anete Jēkabsone-Žogota laukumā bija spožāka par sāncenšu zvaigznēm (attiecīgi 34 un 24 punkti), pārliecinoši spēlēja arī citas līderes, turklāt treneris nemitējās uzsvērt, ka galvenie taktiskie ieroči pietaupīti.

Noskaņu gan nedaudz sabojāja pēdējais mačs ar Ķīnu (51:63) pēc kura A.Zvirgzdiņš atsauca iepriekš spēlētājām doto atļauju piedalīties spēļu atklāšanas parādē. Treneri atbalstīja arī komandas kapteine Anete Jēkabsone-Žogota: «Sākumā man olimpiskās spēles tiešām asociējās ar iesoļošanu stadionā. Bet tagad, kad uz vietas redzu pretinieces un saprotu, ka pašas varam cīnīties par augstu vietu, sāku skatīties tikai no sportiskās puses. Nebūtu prātīgi karstumā tik ilgi nostāvēt, ja rīt jāspēlē.» Partneres piekrita vai vismaz skaļi neiebilda. 8. augusta vakarā spēļu atklāšanas ceremonijai tika sekots pie TV ekrāniem, bet 9. augustā pēc 72 gadu pārtraukuma Latvijas basketbola valstsvienība izgāja olimpiskajā arēnā. Mērķis? Vispirms grupas turnīrā starp sešām komandām iekļūt pirmajā četriniekā, lai varētu spēlēt ceturtdaļfinālā.

Pirmā spēle ar Krieviju tika sagaidīta patīkamās priekšnojautās. Pirms nedēļas izcīnītā uzvara stiprināja pārliecību par saviem spēkiem. Tai klāt nāca ziņas par nesaskaņām sāncenšu nometnē un A.Zvirgzdiņa prognoze: «Mūsu nesenā uzvara pretiniecēm radījusi papildus stresu. Tas jācenšas palielināt, gan no pirmās minūtes precīzi uzbrūkot, gan aktīvi un gudri spēlējot aizsardzībā.»

Plānu realizēt laukumā devās Zane Eglīte, Anete Jēkabsone-Žogota, Gunta Baško, Ieva Kubliņa un Zane Tamane. Latvijas pirmo uzbrukumu spēles 34. sekundē noslēdza precīzs Baško metiens (3:0), pie pirmās atlēkušās bumbas un soda metieniem tika Jēkabsone. Taču drīz sāka pildīties arī statistikas melnās ailes un trenerim nācās ķerties pie spēlētāju maiņām, lai sameklētu piecnieku, kam ir labākā imunitāte pret olimpisko stresu. Pretinieces nerādīja nekādus brīnumus, tomēr 11. minūtē situācija bija kļuvusi nepatīkama — 7:17.

No šī nokdauna izdevās atgūties. Liene Jansone piemeta pilnu pretinieču grozu, aizvien nepiekāpīgāka kļuva latviešu aizsardzība un otrajā puslaikā iniciatīva jau šķita droši saņemta rokās — 41:32 (26. minūtē) un 48:41 (30.). Taču pēdējām desmit minūtēm pietrūka spēka un precizitātes. 36. minūtē Krievija bija klāt (51:51), brīdi vēlāk jau tika garām un sapnis par sensāciju bija izsapņots — 57:62.

«Pretinieces ļoti labi nosedza Aneti,» galveno neveiksmes iemeslu minēta saspēles vadītāja Anda Eibele. Pati Jēkabsone (tikai 7 punkti, metieni no spēles 1/12) izskatījās satriekta: «Nav nekāda attaisnojuma, bija jāuzvar. Žēl, ka pati tik maz varēju palīdzēt. Neatceros, kad tik slikti sodus būtu metusi. Stress? Nē, tāda man nebija, bet ir tādas spēles, kad nekas neizdodas. Varbūt vajadzēja vairāk spēlēt uz komandu.» Treneris Zvirgzdiņš: «Pārāk lielā vēlme uzvarēt daudzām spēlētājām neļāva parādīt labāko sniegumu...»

Zaudējums atstāja mieles, taču nebija laupījis ticību veiksmīgam startam. «Noskatoties visu pretinieču spēles sapratu, ka mums ir pa spēkam iekļūt ceturtdaļfinālā,» uzsvēra A.Zvirgzdiņš. No Rīgas nāca TTT„Dāmu kluba” vēlējums: «Ja arī turpmāk būs tik laba aizsardzība — viss būs kārtībā!»

2008. gada 9. augusts, Pekina: Latvija – Krievija 57:62 (31:29)

Latvija: Z.Eglīte (5), A.Jēkabsone-Žogota (7), G.Baško (6), I.Kubliņa (6), Z.Tamane (6); L.Jansone (24), I.Tāre (3), D.Krūmberga, A.Eibele. Nespēlēja A.Putniņa, A.Brumermane un E.Babkina. Treneri A.Zvirgzdiņš un A.Nerips

Olimpiskais trilleris ar laimīgām beigām

«Turpinājās spēle ar Krieviju,» tāda bija kopējā atziņa pēc neveiksmes otrās kārtas mačā ar Baltkrievijas izlasi (57:79), kas sarežģīja cīņu par augstu vietu grupā, taču vēl neaiztaisīja durvis uz ceturtdaļfinālu. Tika piesaukta vilšanās sajūta pēc neizmantotās iespējas uzvarēt Krieviju, kas bija traucējusi kā nākas koncentrēties nākamajai spēlei. Bija jūtams, ka komandā pietrūkst iepriekš redzētās kolektīvās apņēmības un saliedētības. Joprojām savu spēli nevarēja atrast Jēkabsone, kuras neveiksmes grāva arī partneru pārliecību.

Brīvdienā pirms mača ar Brazīliju Anete 25.dzimšanas dienā saņēma ar ķīniskiem zemtekstiem veidotu ziedu pušķi, Valsts prezidenta apsveikumus un gardu torti. Svinības palīdzēja atslogot galvas no olimpiskajām domām. Par trešās spēles nozīmi papildus aģitācija nebija vajadzīga. Brazīlietēm zaudējums atņēma pēdējo cerību iekļūt ceturtdaļfinālā, bet latvietēm neveiksmes gadījumā paliktu maz ticamas teorētiskas izredzes sasniegt mērķi.

Cenšoties pievilināt laimi, latvietes samainīja visu, ko vien bija iespējams — dienas plānus, iesildīšanās sistēmu un pamatsastāvu. Jau iepriekš paredzētās brazīliešu starta aktivitātes pavisam apturēt neizdevās, un pirmās ceturtdaļas beigās latviešu fanu balsis mazliet pieklusa (11:23). Taču Latvijas komandas līderu lokam pievienojās ne tikai Ieva Tāre, bet arī jaunā Aija Brumermane, beidzot spēles garšu sajuta Jēkabsone, un 15. minūtē cīņa varēja sākties tikpat kā no gala (27:26).

Otrajā puslaikā abas komandas nodemonstrēja uguņojošu basketbolu, kas aizrāva pat publikas neitrālo daļu, liekot novērtēt abu komandu spēlētāju meistarību un kaujinieciskos raksturus. Visu maču labi no trīspunktu līnijas metušās brazīlietes trešajā ceturtdaļā trāpīja četrus tālmetienus, bet Tāre, Jansone, Baško, Eglīte un Jēkabsone atbildēja ar pieciem. Sāncenses gan saglabāja vadību (36:42, 57:59), tomēr Brazīlijas izlases pieredzējušo spēlētāju pārliecība bija jūtami iedragāta.

Pēdējās desmit minūtēs latvietes vadībā izvirzījās sešas reizes, pretinieces šo prieku izbaudīja četrkārt. Pēdējo reizi – septiņas sekundes pirms mača beigām, kad Karena ar trīspunktnieku latvietes nostādīja bezdibeņa malā (77:78). Minūtes pārtraukumā tika izstrādāti vairāki pēdējā uzbrukuma varianti. Nostrādāja pats galvenais – Anete Jēkabsone saņēma bumbu, ielauzās soda laukumā un pāri pretinieces rokām raidīja bumbu grozā — 79:78!

«Vajadzēja iemest līdz ar beigu signālu, neatstājot pretiniecēm pat divas sekundes pēdējam uzbrukumam,» Anete vēl atrada iespēju sevi pakritizēt, par spīti visā mačā gūtajiem 25 punktiem. «Šodien iekrita trīspunktnieki, bet galvenais, ka mēs nepadevāmies arī tad, kad neveicās,» atšķirību komandas noskaņojumā uzsvēra Liene Jansone. Piebalsoja Gunta Baško: «Kad pretinieces atrāvās, sajūta nebija pati labākā, tomēr ticēju, ka atspēlēsimies.» «Šī spēle pierādīja, ka tomēr esam gatavi olimpiskajam turnīram,» rezumēja A.Zvirgzdiņš.

2008. gada 13. augusts, Pekina: Latvija – Brazīlija 79:78 (31:46)

Latvija:A.Eibele, A.Jēkabsone-Žogota (25), G.Baško (12), L.Jansone (5), Z.Tamane (3); I.Kubliņa (14), I.Tāre (10), Z.Eglīte (6), A.Brumermane (4). Nespēlēja A.Putniņa, E.Babkina un D.Krūmberga. TreneriA.Zvirgzdiņš un A.Nerips

Nežēlīgais Āzijas taifūns

Pasaules čempionvienība Austrālijas izlases savas iepriekšējās pretinieces parasti bija nomākušas jau pirmajā ceturtdaļā. Latvietes tik viegli nepadevās (16. minūtē – 30:23), tomēr visai spēlei pulvera nepietika. «Uz pasaules labāko komandu fona var redzēt mūsu vājās vietas. Ar emocijām un cīņassparu vienu puslaiku izturējām, tomēr austrālietēm meistarība bija augstāka,» pēc 73:96 rezumēja A.Zvirzgdiņš.

Šis zaudējums gan neietekmēja situāciju tabulā. Pirms pēdējās kārtas izredzes bija skaidras: mača Latvija – Dienvidkoreja uzvarētājas iekļūst ceturtdaļfinālā, un tur spēlē ar ASV izlasi. «Korejietes ļoti ātri pārvietojas un ļoti enerģiski cīnās. Mūsu uzbrukums pagaidām bijis smagnējs un palēns. Tas nozīmē, ka korejietes pagūs izskriet līdzi un būs grūti tikt pie brīviem metieniem. Turklāt aizsardzībā, skrienot līdzi ātrajām sāncensēm, pulss pacelsies tik augstu, ka var pietrūkt spēka uzbrukumam. Arī zem groziem neklāsies viegli, jo pretinieces garu augumu trūkumu kompensē ar veiklību, ātrumu, disciplīnu. Visu to, kā mums reizēm pietrūkst...»

Šie vārdi izrādījās pravietiski. No tālās distances fantastiski precīzi metošās korejietes otrajā ceturtdaļā pārņēma iniciatīvu un diktēja sev izdevīgu spēles ritmu (16. minūtē 28:41; pretiniecēm trīspunktnieki 9/13). Latvijas izlases centieni atspēlēties bija pārāk individuāli, labos nodomus jauca tehniskais brāķis un taktiskās kļūdas.

Neattaisnojās arī cerība, ka otrajā puslaikā korejietes lūzīs. 26. minūtē situācija šķita neglābjama (39:56). Tikai pēc daudzām spēlētāju maiņām izdevās atrast sastāvu, kas spēja apturēt sāncenšu ofensīvu uzbrukumā un spēles gaitā iestājās ilgi gaidītais lūzums. 71 sekundi pirms mača beigām pretinieces bija vairs tikai viena precīza metiena attālumā (66:69), taču mirkli vēlāk Ievai Kubliņai no rokām izslīdēja jau izcīnītā bumba («Uztraukums? Nē, drīzāk veiksmes trūkums...»). 12 sekundes pirms beigām bija 68:70, taču uzvara tovakar nebija pelnīta — 68:72.

«Neizmantojām mūsu augumu pārsvaru, daudz aizmetām garām no groza apakšas, nemācējām nosegt pretinieču ārējo līniju. Korejietēm bumba labi staigāja apkārt, netikām līdzi. Pašas centāmies, bet bumba nekrita grozā. Varbūt pārliecība nebija pietiekami liela. Tikai tad, kad jau bija mīnus 17, sapratām, kā jāspēlē, taču bija mazliet par vēlu,» atzina Ieva Tāre.

Izslēgšanas turnīrs noritēja bez pārsteigumiem, noslēguma tabulā komandas sarindojot iepriekš prognozētā secībā: ASV, Austrālija, Krievija, Ķīna. Labāko kvartetam sekoja četras ceturtdaļfināla neveiksminieces, bet devītajā vietā esošo Latviju varēja mierināt apziņa, ka mūsu meitenes basketbola meistarībā ir tuvāk piektajai, nekā desmitajai vietai. Savukārt visādā citādā ziņā latvietes joprojām ir vislabākās.

2008. gada 17. augusts, Pekina: Latvija – Dienvidkoreja 68:72 (35:42)

Latvija: Z.Eglīte (3), A.Jēkabsone-Žogota (22), G.Baško (2), L.Jansone (3), Z.Tamane (11+11 atl.); I.Kubliņa (18), A.Brumermane (4), A.Eibele, D.Krūmberga, A.Putniņa. Nespēlēja E.Babkina. Treneri A.Zvirgzdiņš un A.Nerips

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase