Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1148, Did:0, useCase: 3

Eiropas čempionāts'2013: ar jauniem spēkiem

Eiropas čempionāts'2013: ar jauniem spēkiem
Sieviešu valstsvienības saspēles vadītāja Kristīne Kārkliņa.
Foto: no grāmatas "Latvijas basketbola valstsvienības: 90 spēles 90 gados"

„Iegāju ģērbtuvē un dažām meitenēm pat nezināju vārdu,” sieviešu valstsvienības kapteines Lienes Jansones vārdi labi raksturoja komandā notikušās pārmaiņas pēc 2011.gada Eiropas čempionāta. Starts nākamajā turnīrā tika gaidīts ar lielu piesardzību, tomēr realitāte pārsteidza pesimistus - komanda ar daudzām debitantēm sastāvā jau piekto reizi pēc kārtas izcīnīja tiesības spēlēt finālturnīrā.

Emociju spārni ceļ augstu

Par aiziešanu no valstsvienības paziņoja Gunta Baško un Ieva Kubliņa. Savainojums neļāva atgriezties Anetei Jēkabsonei, veselības problēmu dēļ nevarēja palīdzēt Elīna Babkina un Aija Brumermane, pēc lieliskas sezonas Eirolīgā spēkus WNBA gribēja izmēģināt Zane Tamane...

„Tik krasi atjauninātā sastāvā izcīnīt ceļazīmi uz finālturnīru nebūs viegli. Zvaigžņu trūkumu centīsimies kompensēt ar komandas darbu gan aizsardzībā, gan uzbrukumā,” Aigars Nerips pēc „mācekļa” gadiem trīs galveno treneru vadībā pats bija nostājies pie valstsvienības stūres. 2012. gada vasarā komandas orientieris bija vismaz otrā vieta Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra grupā.

Zemāk tēmēt nebūtu bijis pieklājīgi, tiesa, visām runām par finālturnīru vijās cauri skepse un neticība. Jaunās latvietes nesenā pagātnē bija izcīnījušas bronzas medaļas Eiropas U20 čempionātos, taču nesteidza pārkāpt plaisu, kas šķīra jaunatnes un pieaugušo basketbolu. Platā talantu straume, kas plūda pāri Atlantijas okeānam, izmetusi loku pa ASV augstskolām, atceļā uz Eiropu zaudēja sparu un izsīka bagāto valstu otrajās līgās. Sieviešu valstsvienības „treknajos gados” jaunajām spēlētājām durvis uz komandu bija pievērtas un brīdī, kad ievajadzējās rezerves, tādas īsti nebija, kur ņemt.

Taču pesimismu pakliedēja jau pirmās pārbaudes spēles. Sīvā cīkstēšanās ar Baltkrievijas izlasi un uzvara pār Lietuvas komandu saliedēja komandu un ļāva noticēt jaunā modeļa dzīvotspējai. Turpinājumā sekoja virkne itin solīdi aizvadītu spēļu, kas beidzās ar minimāliem zaudējumiem. Tas sāpēja, tomēr neiedvesa bezcerības sajūtu. Oficiālo cīņu priekšvakarā labs psiholoģiskais dopings bija Zanes Tamanes atgriešanās – par spīti savainojumam, kas pārtrauca Zanes karjeru Amerikā. „Spraigās spēles komandu padarījušas stiprākas, bet rezultātiem lielu vērību nepievēršam,” A.Nerips uzsvēra, ka jaunajai komandai pieredze ir vērtīgāka par bilanci.

Veco lauru dēļ Latvija grupā bija izlikta kā pirmais numurs, taču bija aizdomas, ka pret galvenajām konkurentēm – Grieķijas un Itālijas izlasēm – mūsējām šoreiz nekāda pārsvara nebūs. Pirmās spēles sākums to apliecināja – neprecīzi bija seši (!) pirmie Latvijas komandas uzbrukumi Itālijas komandas grozam, līdz pieredzējušās partneres iekustināja debitante Ieva Krastiņa. No 4:15 izdevās panākt 17:15 (11.minūtē), un turpinājumā līdz pat 33.minūtei cīņa ritēja punkts punktā. Cerības attaisnoja pieredzējušās līderes – Kristīne Kārkliņa, Liene Jansone un Zane Tamane. Viņām droši līdzi runāja ne tikai valstsvienībā jau vairākus gadus spēlējušās Aija Putniņa un Anda Eibele, bet arī debitantes – Krastiņa, Anete Horelika, Anete Šteinberga.

Tuvojoties spēles beigām piezagās pārbaudes maču galotnēs iesētās šaubas par latviešu psiholoģisko izturību galotnē. Taču šoreiz 2000 skatītāju atbalsts bija kā psiholoģiskais dopings, kas aizskaloja nedrošību. Pēdējās septiņās minūtēs tika uzvarēts ar 22:4, nodrošinot komfortablu pārsvaru spēlēs un pats galvenais, iedvešot ticību sev un atbalstītājiem: varam!

Nedēļu vēlāk tikpat pārliecinoši izdevās uzvarēt Grieķijas izlasi (63:46) un pārsvars savstarpējo spēļu summā galu galā nodrošināja kārtoto otro vietu, lai arī tika zaudēts ne tikai Itālijā (57:60)  un Grieķijā (49:63), bet arī Somijā (62:65). „Bija nelieli kritumiņi, taču esamu apmierināts ar komandas sniegumu. Ja būs lielāka konkurence uz vietu sastāvā, varam pretendēt uz labu rezultātu arī finālā,” A.Nerips iezīmēja nākotni.

Ar skatu nākotnē

„Pagājušajā vasarā pēc kvalifikācijas turnīra bija ļoti forša sajūta, jo mums bija lielisks mikroklimats un tieši ar komandas gara palīdzību izcīnījām ceļazīmi uz Franciju. Šogad sākumā tās nebija. Taču arī brīžos, kad klājās grūti, atradām veidu, kā izķepuroties. Pēc pārbaudes turnīra Čehijā jau esam cita komanda. Tāda, kas brauc uz Franciju cīnīties,” sieviešu valstsvienības kapteine Liene Jansone neslēpa, ka gatavošanās posms viņas piektajam Eiropas čempionāta finālturnīram nav bijis vienkāršs.

Pēc gada pārtraukuma komandā bija atgriezusies Elīna Babkina, tomēr, salīdzinot ar kvalifikācijas turnīru, zaudējumu bija vairāk. Ziemā par aiziešanu no valstsvienības paziņoja Zane Tamane. Smags savainojums no ierindas izsita centra spēlētāju Kristīni Vītolu, mācību dēļ Amerikā aizkavējās Liene Priede, īsi pirms treniņnometnes sākuma noskaidrojās, ka sezonu Spānijā labi nospēlējušai Aijai Putniņai nepieciešama pleca operācija, bet pirmajā pārbaudes spēlē ceļgala krusteniskās saites sarāva Sabīne Niedola...

Tomēr tuvojoties čempionātam, noskaņojums pamazām uzlabojās. Aizsargu pozīcijās cita citu papildināja ārzemēs rūdītās Kristīne Kārkliņa un Elīna Babkina, kā arī Latvijas līgas zvaigznes Anda Eibele un Ieva Krastiņa. Zem groziem sparīgi cīnījās Anete Šteinberga un Aija Brumermane, kurām enerģiski palīdzēja partneres. Lietderīgi spēlēja valsts čempionvienības SK „Cēsis” līderes Zane Jākobsone un Dita Liepkalne. Uzvaras pārbaudes mačos ar Lietuvu (67:63) un Lielbritāniju (56:54) izgaisināja panikas priekšnojautas, līdzvērtīgā cīkstēšanās ar Krieviju (63:70) un panākumi pret Čehijas (65:63) un Ķīnas (69:67) izlasēm jau audzēja ambīcijas. Neesam galvenās favorītes, bet varam uzveikt daudzas!

Iespējams, tieši veiksmes vairāku pārbaudes maču galotnēs nospēlēja izšķirošo lomu Latvijas komandas liktenī Eiropas čempionāta finālturnīrā. Atklāšanas mačā pakļuvušas zem nākamo vicečempioņu Francijas izlases „ceļaruļļa” latvietes apjuka, pazaudējot iepriekš atrasto spēles pavedienu un kolektīvo cīņasgaru (39:62). Spēlē ar Lielbritānijas izlasi pēc neveiksmīgā pirmā puslaika (24:32) 25.minūtē izdevās panākt 37:36, tomēr cīņā par atlecošajām bumbām otro vakaru pēc kārtas tika piedzīvota katastrofa (29-50) un uz tāda fona izredžu uzvarēt nebija (56:69).

Lai iekļūtu otrajā posmā latvietēm pēdējā mačā vajadzēja uzvarēt Serbijas izlasi, un cīņa ritēja atbilstoši augstajai likmei — līdz pēdējai sekundei. Latvietes atkal ne visai veiksmīgi sāka — pēc pirmā puslaika rezultāts 24:31, atlēkušās bumbas 14-24. Tomēr pārtraukumā izdevās atgūties. Aizvien ciešāk saslēdzās Latvijas valstsvienības aizsardzība, aktīvāks un mērķtiecīgāks kļuva uzbrukums, enerģija palīdzēja zem groziem kompensēt auguma centimetru trūkumu. Pilnai laimei pietrūka tika vienas būtiskas nianses – trīspunktu metienu precizitātes. Visā spēlē 1/18...

35.minūtē rezultāts bija 50:50, 20 sekundes pirms beigām 56:58 un mērķi nesasniedza turnīra labākās spēlētājas Kristīnes Kārkliņas pustālais, bet mirkli vēlāk pēc pretinieču diviem neprecīziem soda metieniem Latvijas komandas ātro uzbrukumu pārtrauca kļūda piespēlē... Pēc šīs spēles Serbijas izlase, nokratījusi spriedzes pinekļus, aizcīnījās līdz 4. vietai.

Latvijai bija jāskatās nākotnē. „Paaudžu maiņa turpināsies, jaunajam komandas modelim karjeras kulminācija varētu būt pēc četriem gadiem,” galvenais treneris Aigars Nerips uzsvēra iegūtās pieredzes svarīgo nozīmi. Nāks laiks, nāks padoms un jaunas emocijas.

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase