Sabīne Niedola: ,,Gan jau pienāks arī mans laiks..

Kaislībām, pārdzīvojumiem apvītais Eiropas basketbola čempionāts sievietēm jau aiz muguras.

Taču šā gada pieaugušo valstsvienības spožajai debitantei 18 gadu vecajai liepājniecei Sabīnei Niedolai basketbola sezona nebūt vēl nav beigusies. Priekšā jau nākamais turnīrs – Eiropas U-18 čempionāts, kurā mūsu basketboliste būs galvenais izlases vilcējspēks. Kaut arī Sabīnes dienas režīms ir gana dinamisks, viņa tomēr atrada laiku sarunai ar redakciju.

– Jau tūlīt pēc Eiropas čempionāta pievienojies Latvijas U-18 izlasei. Vai pēc emociju pārbagātības divu nedēļu garumā nebija sakrājies nogurums?
– Emocionāli tas patiešām prasīja daudz spēka, taču fiziski nogurusi noteikti neesmu, tādēļ arī uzreiz atgriezos Liepājā, lai piedalītos Baltijas kausa izcīņā Latvijas U-18 izlases sastāvā. Otro maču ar Krieviju gan noskatījos no tribīnēm, taču dienu vēlāk jau biju gatava doties laukumā. Pašlaik kopā ar pārējām izlases meitenēm esmu treniņnometnē Kandavā, bet jau 1. jūlijā brauksim uz Zviedriju.

– Vai līdz ar garo sezonu nepietrūkst brīvā laika, ko pavadīt kopā ar radiem un draugiem?
– Gribētu jau vairāk brīvā laika, taču, ja vēlies ko sasniegt, tad kaut kas ir jāziedo.

– Droši vien no Eiropas čempionāta spilgtāk atmiņā palikušas tieši spēles Liepājā.
– Pirms čempionāta nevarēju iedomāties, ka arēna būs pārpildīta un līdzjutēju atbalsts tik milzīgs. Arī sportiskajā ziņā Liepāja bija veiksmīga – izcīnījām tikai uzvaras.

– Vai tiesa, ka arī pārējās mūsu izlases basketbolistes pēc pirmā posma pat nevēlējās braukt uz Rīgu?
– Patiesi, no komandas biedrēm dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. Un, ja jāsalīdzina Liepājā un Rīgā pavadītais laiks, tad mūsu pilsēta šķita mājīgāka ne tikai radu un draugu dēļ, bet arī tāpēc, ka komanda bija vienotāka, saliedētāka.

– Neskatoties uz nelielo spēles laiku Eiropas čempionātā, tev tomēr izdevās likt par sevi runāt arī pēc turnīrā. Cik, tavuprāt, veiksmīgs bija šis čempionāts?
– Pāris mēnešu pirms Eiropas čempionāta es pat nevarēju iedomāties, ka spēšu iekļūt sieviešu valstsvienības sastāvā. Un arī tad, kad Ainars Zvirgzdiņš nosauca kandidātes, īsti neticēju, taču ļoti centos. Un sanāca. Vienmēr jau var labāk, tomēr uzskatu, ka atvēlētājās minūtēs laukumā atdevu visus spēkus. Tas ir saprotami, ka tik atbildīgā turnīrā treneris vairāk uzticējās pieredzējušām spēlētājām. Gan jau pienāks arī mans laiks (Sabīne atbild pārliecinoši. – M.K.).

– Kā tev šķiet, vai pēdējā spēlē Liepājā ar Ungārijas izlasi laukumā izgāji tikai tāpēc, ka to pieprasīja līdzjutēji, vai arī treneris šo maiņu jau bija ieplānojis?
– Nemācēšu teikt, tas vairāk jautājums trenerim. Taču jebkurā gadījumā ir patīkami, ka līdzjutēji tevi atbalsta īpaši.

– Kā, tavuprāt, pietrūka, lai Latvijas izlase izcīnītu vismaz piekto vietu un nodrošinātu ceļazīmi uz pasaules čempionātu?
– Mums bija ļoti labas iespējas uzvarēt arī Krieviju un iekļūt pusfinālā, palikām viena precīza metiena attālumā. Tāpat arī maču ar Itālijas izlasi iesākām pārliecinoši. Ja jāsaka, kas pietrūka, tad – galvenokārt veiksmes.

– Vai cīņai par septīto vietu gatavojies īpaši? Jo bija skaidrs, ka treneris dos iespēju sevi apliecināt visām spēlētājām.
– Vadošajām basketbolistēm čempionātā slodze bija ievērojama, un treneris jau pirms mača pateica, ka spēlēs visas. Tad, kad cīņā ar slovākietēm Zvirgzdiņš jau pirmajā ceturtdaļā sūtīja mani sildīties, ar nepacietību gaidīju savu iznācienu. Tobrīd jau nevarēja zināt, kā ievirzīsies spēles tālākā gaita. Tikpat liela varbūtība bija, ka mani atkal nosēdina uz rezervistu soliņa. Tomēr tā nenotika, un arī man bija iespēja pielikt savu roku, lai čempionātu noslēgtu uz pozitīvas nots.

– Kaut arī pirms Eiropas čempionāta Zvirgzdiņš izteicās, ka tu varētu spēlēt trešā numura postenī, tomēr laukumā darbojies kā spēka uzbrucēja.
– Jā, spēlēju kā ceturtais numurs, taču darbojos vairāk pa perimetru un centos izlauzt ceļu līdz grozam. Domāju, ar darbu un cīņassparu spēju kompensēt šos trūkstošos auguma centimetrus.

– Vai var teikt, ka esi kļuvusi vairāk universāla?
– Iekļūšana sieviešu izlasē man ir devusi ievērojamu atspaidu izaugsmē. Daudzko esmu ieguvusi fiziskajā un jo īpaši taktiskajā ziņā, jauniešu izlasēs pavadīto laiku nemaz nevar salīdzināt ar pieaugušo izlasi. Viss bija pavisam citādāk, sākot jau ar spēlētāju attieksmi pret darbu un treneru – pret basketbolistēm.

– Visbeidzot, jau pēc aizvadītās LSBL sezonas ir izskanējis ne mazums runu, ka tu nākamo sezonu varētu uzsākt citā komandā. Cik tās ir patiesas?
– Pašlaik koncentrējos vienīgi startam Eiropas U-18 čempionātā un galīgo lēmumu neesmu pieņēmusi. Domāju, tas tiks izdarīts tuvākā mēneša laikā.

liepajniekiem.lv