Elīna Babkina: "Viss, kas notiek, notiek uz labu"

Kā tu sāki spēlēt basketbolu?
Mamma tolaik strādāja "VEF" kafejnīcā, un blakus esošajā zālē puiši spēlēja bumbu. Aiz neko darīt arī gāju mētāt. Ar laiku gāju pie puišiem trenēties, un tā viss sākās. Astoņu gadu vecumā, kad gāju otrajā klasītē, mani aizsūtīja pie meiteņu komandas "Rīdzenes" sporta skolā pie treneres Lilitas Bergvaldes. Divas nedēļas biju patrenējusies un braucu uz pirmajām ārzemēm – Igauniju, kur zaudējām ar rezultātu 5:7, un es iemetu divus punktus (smejas).

Vairāk par šo sezonu. Sezona noslēgusies ar "TTT/Rīga" uzvaru Latvijas Sieviešu Basketbola līgā (LSBL). Vai tomēr negaidīji, ka pusfinālos un finālos būs spraigāka cīņa, jo sezonas laikā Rīgas "TTT" neizskatījās galvas tiesu pārākas pār SK "Cēsis" un "Avantis/Turība"?
No "Cēsīm" nebiju gaidījusi tādu sniegumu, kādu viņas parādīja. Mēs bijām ļoti nopietni gatavojušās un nobriedušas uz spraigu cīņu. Pat nezinu, kas notika – varbūt "Cēsis" pārtrenējās, varbūt spraigais spēļu grafiks – gan pārbaudes spēles, gan Baltijas līga – viņas nogurdināja. Iespējams, savu lomu nospēlēja tas, ka "Cēsis" mūs pēdējā savstarpējā spēlē uzvarēja, iespējams, ka pārliecība par vēl vienu uzvaru viņām traucēja. Mēs sagādājām lielāku pretestību, ko spēlētājas nebija gaidījušas un nevarēja neko darīt lietas labā. Par finālu runājot, nebiju gaidījusi, ka pret "Avantis/Turība" mums ies grūti.

Vai lielāks spiediens bija pusfināla vai fināla laikā?
Finālā nebija gandrīz nekāda uztraukuma. Pret "Cēsim" gan es ļoti nervozēju, vēders kutēja, nezināju, ko darīt, lai sevi nomierinātu.

Izdevās?
Jā. Mēs bijām tik ļoti ilgi gatavojušās pusfinālam pret SK "Cēsis", ka nevarējām sagaidīt, kad tad beidzot sāksies spēles. Veselu mēnesi bija nepārtraukts stress.

Kā vērtē LSBL līmeni šosezon, salīdzinot ar pagājušo sezonu?
Man milzīgs prieks, ka basketbola līmenis kopumā ir audzis. "TTT/Rīga" piedalījās FIBA Eiropas kausā, kas noteikti ir pacēlis Latvijas sieviešu basketbola līmeni. Mums nav tādas finanses, lai nopirktu izcilas ārzemju spēlētājas, līdz ar to mūsu pašu meitenēm ir iespēja attīstīties augstā līmenī.

Šosezon pirmoreiz LSBL vēsturē Latvijā spēlēja viesspēlētājas. Kā tev šķiet, vai nebija tā, ka vietējām spēlētājām tas atņēma spēles laiku, kaitējot izlases interesēm?
Izlases pamatsastāva spēlētājas spēlē ārpus Latvijas. Pārējām kandidātēm tas noteikti nāca par labu, ka bija iespēja spēlēt ar vai pret pieredzējušām ārzemniecēm. Jaunajām spēlētājām gan spēles laiks tika atņemts, taču sportā uzvar stiprākais.

Vai nebija grūti pēc savainojuma atgriezties sastāvā un atgūt savu labāko formu?
Nebija tā, ka mani steidzinātu atgriezties sastāvā. Sākumā treneri nedeva tik lielu spēles laiku, lai arī man pašai ļoti gribējās spēlēt. Astoņi mēneši, kuru laikā nedrīkstēju spēlēt, bija ļoti gari. Biju "šausmīgi" noilgojusies pēc basketbola. Atgriezties tajā līmenī, kādā spēlēju pirms tam, joprojām vēl nav izdevies.

Pirms gada par tevi bija interese no Jekaterinburgas "UMMC". Kāpēc šis variants nerealizējās?
Pirmkārt, es dabūju savainojumu, un līdz ar to viss atkrita. Bija liela iespējamība, ka pievienotos šim klubam jau pagājušajā sezonā. Domāju, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Tāpēc laikam tā vajadzēja notikt.

Vai "UMMC" izrāda interesi par tevi arī tagad?
Klubs nopircis Krievijā ļoti slavenas basketbolistes. Bet vispār es negribētu runāt tagad par nākamo sezonu. Maija beigās es būšu izlēmusi, ko tālāk darīt. Šobrīd vēl neesmu pieņēmusi nevienu lēmumu šajā jautājumā, tāpēc labāk neko neteikšu.

Pēc pāris nedēļām pabeigsi 11. klasi. Kādi nākotnes plāni. Varbūt domā par spēlēšanu NCAA?
Nē, uz Ziemeļamerikas universitātēm nevēlos doties, jo uzskatu, kas basketbolā progresēt tur nav iespējams. Basketbola ziņā tur nav iespējams papildināt un pilnveidot sevi, ja nu vienīgi fiziskajā ziņā.

Jaunās basketbolistes nereti pēc Jaunatnes līgas pabeigšanas izvēlas doties pāri okeānam...
Daudzas izvēlas šādu ceļu, bet, paskatoties uz to, kādas viņas ir aizbraukušas un kādas pēc tam atgriezušās, nekādas atšķirības nevar saredzēt. Kādas aizbrauc, tādas arī atgriežas. Tādas ir manas domas šajā jautājumā. Protams, dažām varbūt ir paveicies, bet es esmu pret to. Pie tam man nesimpatizē Amerikā spēkā esošie basketbola noteikumi, kas tomēr manāmi atšķiras no tiem, pēc kādiem spēlē Eiropā.

Tevi interesē labas izglītības iegūšana, vienlaikus spēlējot basketbolu augstā līmenī?
Jā, es labprāt iegūtu izglītību, vienlaikus spēlējot. Tomēr tas noteikti nav viegli. Kad es guvu savainojumu, es apjautu, ko nozīmē izglītība. Kad guvu savainojumu, nebiju vajadzīga nevienam. Tas bija svētīgs laiks, jo varēju saprast, kas tā izglītība īstenībā ir un cik daudz tā dzīvē var noderēt.

Ir jau kāda ideja, ko varētu mācīties pēc vidusskolas?
Nav ne jausmas (smejas). Es vēl esmu maziņa, man vēl ir laiks izdomāt (smejas).

Šovasar Latvijas izlase piedalīsies Eiropas čempionātā. Kā tu vērtē savas izredzes tikt izlases sastāvā?
Viss atkarīgs no tā, kā es sevi parādīšu trenerim. Personīgi domāju, ka man ir izredzes tikt "lielajā izlasē". Konkurentes? Manas konkurentes noteikti būs ārējās līnijas spēlētājas Zane Eglīte, Anda Eibele, bet es tā īsti nemaz nezinu visas kandidātes, tāpēc grūti atbildēt par konkurenci.

Ja iekļūsi sastāvā, kuru vietu čempionātā uzskatīsi par veiksmīgu?
Protams, ka mēs cīnīsimies par pirmo vietu (smejas). Citādi jau nebūtu jēgas braukt, ja mēs nedomātu tikai par pirmo vietu. Ja nopietni - redzēsim, kā būs.

Kā vērtē to, ka izlasei ir jauns galvenais treneris Ainārs Zvirgzdiņš, kas iecelts tik neilgi pirms čempionāta?
Vērtēju diezgan pozitīvi, jo dzirdētas daudz labas atsauksmes par šo treneri. Anete Jēkabsone stāstīja, ka viņš ir ļoti stingrs treneris, kas noteikti palīdzēs Latvijas izlasei. Vienmēr katrai spēlētājai būs savs darbs, būs lietas, kas jāizdara. Ja tu nevari izpildīt, sēdi malā. Tieši trenera stingrība man ļoti simpatizē.

Ko šogad vajadzētu uzlabot Latvijas izlases spēlē – pretinieču izpēti un analīzi, sadarbību noslīpēšanu?
Basketbols sākas no aizsardzības. Domāju, ka tieši šim spēles komponentam jāpievērš lielākā uzmanība. Ne tik daudz individuālā, bet vairāk tieši komandas darbība aizsardzībā. Uzbrucējas jau mums ir ļoti labas – Anete Jēkabsone, Gunta Baško, Ieva Kubliņa, Liene Jansone.

Vai tavs sapnis ir spēlēšana WNBA?
Iespējams. WNBA ir izslavēta līga, taču es uzskatu, ka, piemēram, Krievijā basketbola līmenis ir krietni augstāks. WNBA notiek tikai vasarās un apvienot sezonu Eiropā ar sezonu Amerikā varētu būt "šausmīgi" grūti. Daudzas Krievijas basketbola zvaigznes nespēlē WNBA, jo grib atpūsties pēc aizvadītās sezonas.

Tātad Olimpiskās spēles Pekinā tevi vairāk interesētu nekā nokļūšana WNBA?
Protams, nokļūt Olimpiskajās spēlēs ir katra sportista sapnis. Piedalīties olimpiādē ir pats augstākais, ko vispār iespējams sasniegt karjerā.

Vairāki basketbola eksperti ir izteikušies, ka bez darba trenažieru zālē tev WNBA netikt...
Spēcīgākai man noteikti ir jākļūst, taču ne jau svars vai muskuļi ir galvenais, lielāka nozīme ir "krampim". Amerikā nevērtē to, cik tu esi stiprs vai plats, lielākā nozīme ir tavai individuālajai spēlei. Ja Eiropā vairāk ir komandas spēles, tad Amerikā gluži otrādāk.

Kuras uzskati par savām spēcīgākajām pusēm, kuras par vājākajām, pie kā vēl jāstrādā?
Spēcīgākā puse būs manas ātrās kājas, garās rokas (smejas). Trumpis varētu būt tas, ka protu ļoti ātri un negaidīti izmest. Vājā puse man varētu būt tā, ka esmu nepacietīgs aizsargs, kā arī kreisā roka. Man tētis visu laiku aizrāda, ka vairāk jātrenē kreisā roka. Viņam nekad nekas nav labi, bet gan jau kādreiz viņam iepatikšos (smejas). Patiesībā es tētim piekrītu, bet vairāk jājautā trenerim, pie kā man vēl vajadzētu piestrādāt.

Vai treneris Čukste treniņos ar tevi ir strādājis individuāli?
Pēdējais treniņš, kur mēs individuāli darbojāmies, bija pirmdien (14.maijā – aut.). Pēc tā treniņa man sāp visi muskuļi. Eju pa skolu, pa mājām, pa trepēm un jūtu, kā sāp. Kaut arī īpaši neko smagu nedarīju, atstrādāju metienu palēcienā, bet sāpes bija un vēl joprojām ir (smejas). Visu sezonu individuālie treniņi nav, bet treneris mēdz pienākt, pateikt, ko es daru nepareizi un tad es mēģinu laboties.

Kā sanāk apvienot sezonu "TTT" ar sezonu Jaunatnes līgas komandā "Rīdzene"?
Nesen biju tikai uz otro treniņu šosezon pie "Rīdzenes", jo gatavojāmies fināliem. Parasti es nāku tikai uz spēlēm. Mūsu pamatsastāvs "Rīdzenē" – Baiba Eglīte, Liene Neimane un Ieva Jansone – sezonas laikā trenējas "TTT" un Daina Lazdeniece – SK "Cēsis", tāpēc viņu arī bieži neredzam. Līdz ar to nav iespējas saspēlēties, jo kopā sanākam pārsvarā tikai uz spēlēm. Darām, ko mākam, un rezultāts ir 1.vieta. (smejas).

Vai seko tam, ko par tevi, "TTT/Rīga", izlasi un sieviešu basketbolu kopumā raksta medijos?
Avīzēs lasu par sportu, viennozīmīgi "Sporta Avīzi", eSports.lv, tā, ka sekoju gan līdzi tam, kas tiek rakstīts. Domāju, kas tas ir tikai normāli. Es neiespaidojos no citu rakstītā. Man vairāk uztrauc tas, ko man treneris saka, ja es viņam nepatīku vai pati par sevi neesmu apmierināta. Ja raksta pilnīgi nepazīstami cilvēki, man ir vienalga.

Kā vispār vērtē sieviešu basketbola popularitāti Latvijā?
Kā jau var redzēt, uz mūsu spēlēm tribīnes nav nekad aizpildītas (smejas), bet ir sajūta, ka pamazām sāk interesēties par sieviešu basketbolu arvien vairāk. Ir daži "ASK" līdzjutēji, kas nāk arī uz mūsu spēlēm. Ar katru gadu popularitāte aug sieviešu basketbolā. Protams, tas nekad nebūs tik populārs kā vīriešu, jo mēs taču esam garlaicīgas uz laukuma, toties mēs esam skaistas (smejas).

Novēlējums eSports.lv lasītājiem!
Apmeklējiet sieviešu basketbolu (smejas), tas nemaz nav tik garlaicīgs un lēns, jo spēles tiešām ir interesantas. Lai jums veicas!

Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze