Ernests Kalve: „No malas spēli vērot ir grūti”
Gīsenes “46ers” komandas avīzei “Gametime” latviešu basketbolists stāsta par spēlēšanu “Benetton”, par dzīvi Gīsenē un saviem nākotnes plāniem. eSports.lv piedāvā intervijas tulkojumu.
Ceru, ka šīs nedēļas beigās varēšu atsākt treniņus kopā ar komandu un jau nākamās nedēļas beigās [11. novembrī] varēšu palīdzēt komandai izbraukuma spēlē pret “Artland Dragons”. Celis gan vēl brīžiem iesāpas, taču tagad ir jau daudz labāk. Arī potītes trauma drīz būs sadziedēta.
Par meniska traumu un no tās izrietošo operāciju izvērtās zināmas diskusijas. Kas un kā īsti notika?
Savainojumu guvu Latvijas valstsvienības pārbaudes spēlē pret Poliju. Sākotnēji ārsti uzskatīja, ka trauma nemaz nav tik nopietna, taču Gīsenes ārsti konstatēja, ka bez ķirurģiskas iejaukšanās neiztikt.
18 gadu vecumā parakstīji līgumu ar Trevīzo „Benetton“. Kā tik augsta līmeņa klubs Tevi pamanīja?
Kluba skauti mani pamanīja 2005. gada Eiropas čempionātā Belgradā U-18 izlasēm. Man piezvanīja kluba pārstāvis, tikāmies ar menedžeri, līdz visbeidzot man piedāvāja līgumu. Pēc neliela pārdomu brīža nolēmu izmantot šo iespēju.
„Benetton“ mani cenšas attīstīt pēc noteiktas pakāpienu sistēmas. Pirmajā gadā mans uzdevums bija trenēties kopā ar augstas klases spēlētājiem un uzlabot savu sniegumu. Tagad, otrajā gadā, mani iznomāja, lai dabūtu spēles laiku un izjustu nepieciešamo cīņas garu. 2007. gada vasarā atgriezīšos Trevīzo. Trešajā gadā mans mērķis ir kļūt par „Benetton“ rezervistu un nodrošināt regulāru spēles laiku.
Raksturo tās izjūtas, kādas pārņem tik jaunu spēlētāju, izejot laukumā A sērijā vai Eirolīgā?
Lai gan uz laukuma pavadīju vien pāris minūtes, tomēr ikreizi pārņēma sensacionāla sajūta. Itālijas basketbola līga, iespējams, ir labākā Eiropā un tādēļ vienmēr laukumā nākas tikties ar augstas klases spēlētājiem.
Kurš bijis Tavs līdz šim stiprākais pretspēlētājs?
A Sērijas spēlē pret Romas „Lottomatica“ man bija jāsedz Dejans Bodiroga. Biju diezgan uztraucies, jo kā nekā viņš taču ir Eiropas basketbola leģenda. Toreiz pats guvu četrus punktus un nemaz tik daudz neielaidu.
Kādēļ savu „mācību gadu“ izvēlējies pavadīt tieši Gīsenē?
Man bija trīs iespējas - vai nu spēlēt Francijā, Latvijā vai Gīsenē. Francijā mani atbaidīja iespējami mazais spēles laiks, savukārt Latvija atkrita salīdzinoši zemāka basketbola līmeņa dēļ. Kas attiecas uz Gīseni, biju drošs, ka spēlēšu daudz un augstā līmenī.
Gīsenieši pagaidām par Tavu spēlētprasmi zina tikai pēc statistikas datiem. Kas ir Tavi plusi un mīnusi?
Man patīk ātrs basketbols, kad tiek gūti viegli punkti pēc pārķertas piespēles. Varu agresīvi darboties arī zem groza un uzskatu, ka man ir arī labs metiens no distances.
Jāpiestrādā man vēl pie visiem spēles aspektiem. Īpaši vēlos uzlabot driblu un soda metienu precizitāti. Turklāt savainojuma dēļ tagad jācenšas atrast pareizo spēles ritmu.
Daži basketbola mēdiji Tevi jau pasludinājuši par iespējamo NBA kandidātu. Vai kādreiz plāno piedalīties draftā?
Katra basketbolista sapnis ir spēlēt NBA. Ja šāda iespēja kādreiz gadīsies, es to noteikti izmantošu. Tiesa, šogad galvenais uzsvars būs Gīsenei, savukārt nākamgad “Benetton”. Klubam ir labi kontakti ar NBA un viņi [klubs] man jau apstiprināja, ka palīdzēs šī mērķa īstenošanā, kad būs pienācis īstais brīdis. Pēc diviem, trim gadiem varētu arī draftā piedalīties.
Vai seko līdzi arī NBA televīzijas ekrānos? Vai Tev ir kāds elks vai mīļākais spēlētājs?
Jā, bumbas triecienu dēļ man patīk Vinss Kārters, savukārt Kobe Braients ir lielisks punktu guvējs. Protams, cenšos dažas viņu kustības arī atdarināt.
Tavas dzimtenes Latvijas labākās komandas kopā ar Lietuvas un Igaunijas labākajiem klubiem nodibināja Baltijas basketbola līgu. Cik spēcīga tā ir salīdzinājumā ar Vācijas basketbola līgu?
Tā kā šī līga apvieno visu trīs valstu spēcīgākos klubus, tā ir ļoti spēcīga. Klubi aizvien vairāk investē lielākas naudas summas un spēj piesaistīt labus amerikāņu spēlētājus. Pašreiz Baltijas līgu uzskatu par spēcīgāku nekā Vācijas.
Kā pavadi savu brīvo laiku?
Pašreiz traumas dēļ katru dienu nākas iziet rehabilitācijas kursu, turklāt daudz laika pavadu svaru zālē. Brīvajā laikā labprāt kopā ar savu draudzeni dodos iepirkties. Man patīk Gīsene, tā nav tik liela. Lielpilsētas man pārāk nepatīk.
Droši vien ir grūti spēles noskatīties no malas...
Profesionālam basketbolistam vienmēr būs grūti spēli vērot no malas, turklāt ja vēl komanda zaudē un tu vēlies tai palīdzēt, taču nespēj. Tas tiešām ir grūti.
Ko domā par „46ers“ sezonas mērķiem?
Kad šeit ierados, mans mērķis bija palīdzēt klubam sasniegt augstākus rezultātus nekā 2005/06. gada sezonā. Pašreiz situācija nav tik rožaina, taču abās spēlēs, kurās aizvadījām pagarinājumu, pierādījām, ka spējam cīnīties līdzvērtīgi. Ja turpināsim ieguldīt lielāku darbu, vairāk koncentrēsimies uz trenera teikto, panākumi neizpaliks.
Runājot par treneriem...kā Tu raksturotu Štefana Koha vadības stilu?
Viņš bieži paceļ balsi un bļaustās (smejas). Tomēr tāds ir trenera uzdevums. Viņam jāuztur spēlētāji pie „dzīvības“. Pašreizējā krīzes situācijā treneri tik tiešām nevar apskaust, taču Kohs veic lielisku darbu.
Neliela spēlētāja anketa
Kādas valodas Tu pārvaldi? Latviešu, angļu, krievu, nedaudz arī itāļu un vācu
Kas Tevi visvairāk tracina? Slikti aizvadīta spēle
Kur Tu nākotnē gribētu dzīvot? Losandželosā
Tava mīļākā bērnības grāmata? Žila Verna piecas nedēļas gaisa balonā
Tava mīļākā krāsa? Zaļa
Tavs mīļākais dzēriens? Kokteilis “Sex on the beach”
Mīļākā pilsēta: Rīga
Mīļākais auto: BMW 645
Mīļākais dzīvnieks: suns
Mīļākie aktieri: Denzels Vašingtons, Mārtins Lourenss
Mīļākās filmas: Gladiators, Scareface
Mīļākais mācību priekšmets skolā (izņemot sportu): vēsture
Riebīgākais mācību priekšmets: ķīmija
Par ko vēlies kļūt pēc 20 gadiem? Par kādas basketbola komandas ģenerālmenedžeri
Svarīgākais Tavā dzīvē? Ģimene
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]