Valters: Latvijas klubs BBL neuzvarēs
Leģendārais latviešu basketbolists Valdis Valters šobrīd strādā par "VEF Rīga" galveno treneri. Intervijā portālam eSports.lv viņš stāsta par nupat iesākot sezonu, kluba mērķiem, kā arī citām interesantām lietām basketbola aizkulisēs.
Kā tu vērtē "VEF Rīga" sezonas sākumu?
Esam Latvijas Basketbola līgas (LBL) līderi, nav svarīgi, ar ko ir spēlēts, tāpēc domāju, ka sezonas sākums ir veiksmīgs. Ļoti svarīgi bija iesākt gan LBL, gan SEB Baltijas Basketbola līgu (BBL) ar uzvarām. Ja BBL pretinieks nebija tik spēcīgs, tad Liepāja tomēr bija vairāk favorīts nekā mēs. Abi čempionāti iesākti ar uzvaru un garastāvoklis nav slikts. Čempionāts ir tikai sācies, un redzēs, kā būs tālāk.
Esam jau deklarējuši, ka abos čempionātos – gan LBL, gan BBL cīnīsimies par četrinieku. Ja tur tiksim, tad skatīsimies, kas notiks. Ja netiksim, tad noteikti ar mērķi uz nākošo sezonu stādīsim tādus pašus, ja ne augstākus uzdevumus. Ja jaunajiem basketbolistiem nestādīs mērķus, tad rezultāts arī nebūs.
Vai "VEF Rīga" mērķi un uzdevumu augs ar katru gadu, vai kluba galvenā prioritāte, neatkarīgi no rezultātiem, tomēr paliks spēlētāju audzināšana?
Prioritāte paliks vienmēr. Ja skatāmies pagātnē, tad "broču" laikā, mēs spēlējām visur, bet jaunie talanti nāca. Jautājums ir viens, ka varbūt viņu nebūs ļoti daudz, bet lielākā daļa tādi noteikti būs. Un tā būs vienmēr. Skaidrs, ka var paņemt kādu pieredzējušu ārzemnieku, tomēr es spiedīšu uz to, ka "VEF Rīga" būs latviešu klubs.
Vai šobrīd visas pozīcijas ir pilnībā nokomplektētas vai tomēr gaidāms kāds pastiprinājums. Kurā tieši?
Visas pozīcijas ir tādas pusstabilas, tomēr visnestabilākās ir 1., 2. un 4. numura pozīcijas. Bet skatīsimies – ja kādu spēlētāju dabūsim šajās pozīcijās, tad ņemsim. Protams, atbilstoši mūsu koncepcijai.
Vai bija tādi spēlētāji, kuri vasarā nepievienojās "VEF Rīga", bet kurus ļoti vēlējāties redzēt sastāvā?
Tādu bija ļoti daudz. Ļoti gribējām Mareku Jurēviču (Liepājas "Lauvas" – aut.) un Ingus Bankevicu ("Valmiera" – aut.). Tomēr šeit galvenais noteicošais bija finanses. Kad lielie klubi ķērās viņiem klāt, tad tās cenas uzauga un mēs vairāk nevarējām cīnīties. Šobrīd mūs interesē U-18 izlases līderi – gan Lauris Mizis ("LU/Rīdzene" - aut.), gan Dairis Bertāns ("ASK Rīga" - aut.). Skatīsimies tālāk, tomēr skaidrs ir viens, ka visi jaunie spēlētāji interesē visus.
Kāpēc neizdevās panākt vienošanos ar Kasparu Raiskumu? Viņš taču pagājušajā sezonā bija viens no "ASK/Juniors" līderiem. Vai ir kādas personiskas nesaskaņas?
Nē! Pagājušajā sezonā man bija iedota komanda, ar kuru es strādāju. Raiskums tiešām ir labs spēlētājs, bet viņš negāja iekšā manā modelī. Viņš ir izteikts līderis un Kasparam jāspēlē tur, kur viņš ir viens līderis. "VEF Rīga" tādu ir daudz – gan ārzemnieki, gan latvieši, tāpēc šajā komandas modelī viņam nav vietas. Īsti par 3. numuru Kaspars nevar spēlēt, un arī par 4. numuru viņš ir mazliet par mazu, tāpēc iznāca tā, ka viņš komandā neiederējās.
Kuriem spēlētājiem no "VEF Rīga" sastāva ir visaugstākais potenciāls?
Es domāju, ka noteikti Romānam Gumeņukam, Maksimam Šeleketo, Edgaram Jeromanovam un Reinim Strupovičam. Ja fiziskajā sagatavotībā, tieši atlētiskajā, pieliks Māris Gulbis, tad arī viņam būs ļoti augsts potenciāls. Savukārt Artūram Šeļakovam mazliet jāpieliek tehniskajā un arī taktiskajā. Es domāju, ka pie labiem noteikumiem arī Jurijs Aleksejevs varētu pretendēt uz vietu Latvijas izlasē.
Vai ir kāds spēlētājs no "VEF Rīga", kurš nākamgad varētu pārcelties uz augstāka ranga komandu?
Šāda situācija varētu notikt ar ārzemniekiem. Tomēr jāskatās, kur mēs nākošgad spēlēsim. Ja būs pieprasījums, mēs noteikti pārdosim un meklēsim kaut ko citu. Es domāju, ka viss atkarīgs no tā, kā nospēlēsim.
Un ja notiek tāds scenārijs, ka par kādu spēlētāju interesējas spēcīgs klubs, vai "VEF Rīga" ir padomājis par to, lai iegūtu finansiālo kompensāciju, t.i. vai ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar spēlētājiem?
Jā, ar spēlētājiem līgumos ir atrunātas visas kompensācijas. Tomēr ir arī cita lieta – vai grib pats basketbolists. Ja viņš negrib nekur iet, tad mēs viņu nemaz nelaidīsim.
Vai trenējot savu pašreizējo komandu izmanto tādu metodiku, kā, piemēram, NBA spēļu skatīšanos un to analizēšanu?
NBA sekoju ļoti ilgi. Tur ir ļoti daudz labas individuālas sadarbības – gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Principā es izmantoju tieši pirmsspēļu fiziskās sagatavotības metodiku.
Tavuprāt, kurā vietā pēc spēka Eiropā šobrīd ir Baltijas Basketbola līga?
Domāju, ka TOP5 varbūt. Tur spēlē divas Eirolīgas komandas, trīs vai četras ULEB kausa izcīņas komandas. Nezinu, cik spēcīga ir Adrijas līga. Spānija, Itālija, Krievija ir ārpus konkurences. Nezinu, kāds grieķiem ir čempionāts. Bet skaidrs ir viens – mēs esam pacēlušies.
Vai kādam no Latvijas klubiem šogad ir iespējas paņemt pirmo vietu Baltijā?
Pilnīgi neiespējami. Pirmkārt, lietuviešiem līmenis ir krietni augstāks nekā mums. Otrkārt, man nav saprotama trīs Latvijas lielo klubu – "ASK Rīga", "Barons/LMT" un "Ventspils" sastāva komplektēšanas sistēma. Jau šajā ziņā mēs krietni vien atpaliekam no Lietuvas grandiem.
Vai joprojām esi pie tāda viedokļa, ka Kērtiss Miledžs nespēlēs Eirolīgā?
Jā, savu viedokli neesmu mainījis. Viņš ir tīrākais saspēles vadītājs. Nenoliegšu, Kērtiss ir labs spēlētājs un priekš "ASK Rīga" šobrīd ir labākais variants, tieši "uzkurināšanas" ziņā, bet jābūt reālistiem – par to summu, ko viņam maksā var dabūt divus un vēl labākus par viņu spēlētājus, kuri būtu ar NBA potenciālu. Divus noteikti, tieši saspēles vadītājus. Tomēr tā ir katra kluba izvēle, un katrs dara, ko grib.
Pēc cik ilga laika Eirolīgā varētu spēlēt Armands Šķēle?
Ja viņš mainītu attieksmi pret dzīvi, tad varbūt tur arī spēlētu. Ja Armands pret to attieksies tā, kā attiecās līdz šim, tad nekur tālu netiks. Var redzēt, ka ir spēles, kurās Šķēle ir vienkārši lielisks, bet ir arī pavisam neveiksmīgi mači. Zinot to, ka viņš basketbolam pilnībā neatdodas, tad vai nu pašam ir jāmainās, vai nu viņam ir vajadzīgs kāds blakus, kas to palīdzētu darītu. Var arī aizbraukt uz kādu ārzemju klubu, kur sākt visu no jauna. Tad varētu domāt arī par Eirolīgu.
Tavuprāt, kurš varētu būt nākamais Latvijas basketbolists NBA?
Likās, ka Ernests Kalve varētu iekarot NBA, tomēr tas stāvoklis ar ceļgalu arī pavilka tam visam svītru. Pagaidām nevienu neredzu. Varbūt Rihards Kuksiks, bet viņam augums par mazu, un arī atkarīgs no tā, ka viņam tā karjera attīstīsies. Nē, vecuma grupā līdz 16 gadiem nesaskatu nevienu kandidātu.
Kopumā, kā vērtē Latvijas vīriešu izlases startu Eiropas čempionātā Spānijā?
Izejot no tā, kas bija 2005. gada čempionātā, tad ir progress. Tika piesaistīts labs treneru kolektīvs un uzreiz varēja redzēt, ka ir izmaiņas spēlē – gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, gan arī psiholoģijā. Taču beigas atkal bija tādas kā vienmēr – zaudējām potenciāli vājākam pretiniekam man nezināmu iemeslu dēļ. Visu laiku bija tā, ka gatavojās uz to spēli un nevinnēja, tagad vainīgi bija horvāti, kas uzvarēja un "aizsūtīja" mūs mājās. Tomēr progress ir, bet skaidrs, ka tas ir par maz.
Vai tas, ka krievi kļuva par čempioniem tev bija kā pārsteigums vai likumsakarība?
Personīgi man tas bija pārsteigums. Krievija parādīja, ka ir spēlētāju kopums, bet pats galvenais nopelns, protams, trenerim, kurš atnāca un saliedēja komandu. Viennozīmīgi, ka tas bija pārsteigums numur viens.
Kam vajadzētu būt nākamajam Latvijas izlases treneriem? Vietējam vai tomēr ārzemju trenerim?
Mana pozīcija ir tāda, ka šobrīd nav laba trenera, kurš strādātu tieši Latvijā. Varbūt ir iespējas dabūt Igoru Miglinieku, bet viņš atkal ir Kiprā, un īsti nezina, ka te notiek. Tas būtu sīkums. Labi, vienreiz viņš jau mēģināja, taču tagad Igors ir pavisam cits treneris tieši pēc kvalifikācijas. Jautājums ir, kā viņš komplektēs treneru sastāvu. Mana pozīcija tomēr ir tāda, ka Migliniekam tajā treneru štābā ir jābūt, un jābūt arī kaut kādam ārzemju speciālistam. Ir ļoti daudz labi lietuvieši, kuri varētu šeit strādāt. Tas būtu tikai objektīvi.
Un ko Tu saki par sieviešu startu Eiropas čempionātā?
Tā jau ir fantastika. Godīgi sakot, esmu pārsteigts par ļoti daudziem cilvēkiem, kuri uzskata, ka sasniegt varēja vēl vairāk. Vērtēsim situāciju reāli. Domāju, ja komanda būtu izturējusi fiziski un nebūtu tie savainojumi, nav zināms, kur meitenes spēlētu. Skaidrs, ka medaļas viņām noteikti būtu. Ir skaidrs, ka sieviešu izlase ir krietni priekšā vīriešiem, tieši attieksmes pret spēli ziņā. Un mēs visi redzējām, ka arī rezultāts neizpalika.
Vai pieļauj iespēju darboties sieviešu basketbolā?
Ir pietiekami daudz labu sieviešu basketbola speciālistu, tāpēc man tur nav ko darīt. Kā kaut kāds konsultants varbūt, bet nekas vairāk. Godīgi sakot, nesaprotu tos trenerus, kuri strādā gan klubā, gan izlasē. Šādās situācijās tu nevari normāli strādāt. Ja tu strādā izlasē, tad viennozīmīgi cieš klubs.
Par BK "Skonto". Klubs Latvijā ienāca ar ļoti lielām ambīcijām, bet ātri vien bankrotēja...
Jautājums nav pie manis. Nezin kāpēc, to vainu uzveļ man, ka viņš nogrima. Pirmkārt, viņš man nepiederēja. Otrkārt, klubs piederēja Guntim Indriksonam. Iepriekšējais klubs – "Brocēni" – tika atdots pilnīgā Indriksona kontrolē. Skaidrs, ka es pildīju to sportisko pusi. Toreiz "Skonto" bija tāds diezgan nestabils finansiālais stāvoklis, un protams, ka Indriksons viņu noņēma nost. Bet sportiskā puse mums jau bija laba. Ja atceras, kādi spēlētāji šajos trīs gados spēlēja "Skonto" sastāvā, tad vienkārši nav ko runāt, kur viņi spēlē šobrīd. Toreiz budžets bija apmēram tāds, kāds tagad ir "VEF". Spēlētāji vairāk par 2000 ASV dolāru mēnesī nesaņēma. Tomēr basketbolistiem toreiz tas bija tāds posms, ka viņiem bija labas spēles, bija labi treniņi un tā viņi progresēja. Tad aizgāja tālāk. Kā redzams, visi kaut kur spēlē un labos klubos. Ja nebūtu "Skonto", nebūtu Andris Biedriņš...
Un kas notika ar to naudu, kuru par Biedriņu no "Warriors" saņēma klubs? Indriksons savulaik ir izteicies, ka no šīs naudas nav redzējis ne santīma...
Tā nauda kaut kur ir aizgājusi, bet man ar to nav nekāda sakara. Godīgi sakot, tiešām nezinu, kur tā palika. Tika noslēgts sadarbības līgums ar "Warriors" – viņi maksāja, mēs pretī Biedriņu. Taču kur tā nauda aizgāja, es nezinu. Tas ir Indriksona jautājums, bet viņš pareizi saka, ka neko nav redzējis...
Pirms Latvijas vīriešu izlases pārbaudes turnīra Rīgā tika godināti visu laiku izcilākie Latvijas basketbolisti. Kādas bija emocijas atkal satikties ar vecajiem cīņasbiedriem?
Sumināšanas laikā es sapratu, ka tomēr bija vērts pārstāvēt savu valsti, savu pilsētu un komandu. Žēl, ka man nebija tā laime uzspēlēt Latvijas izlasē. Skaidrs, ja arī nākotnē notiks šāda veida sumināšanas, tad tam spēlētājam ir liels gandarījums par to, ko viņš izdarījis.
Kad mēs laukumā atkal redzēsim Tavu dēlu Kristapu?
Novembrī viņš sāks trenēties pie manis individuāli, un domāju, ka decembrī jau sāks izvērtēt kādus piedāvājumus no klubiem. Ar itāļiem jautājums joprojām ir atklāts. Kristaps ir atvērts produktīvām pārrunām ar klubiem, jo jebkurā gadījumā tiks pieņemts labākais finansiālais risinājums. Varbūt spēlēs arī Latvijā, varbūt arī Lietuvā. Laiks rādīs. Tomēr tas nekad nebūs "ASK Rīga", jo Ramūns Butauts ("ASK Rīga" galvenais treneris – aut.) negrib. Un "VEF" arī droši vien, ka nē (smejas). Šobrīd ir grūti spriest, kur Kristaps spēlēs.
Kā Tu vērtē Sanda spēli šobrīd? Bija redzams, ka sezonas sākums klubā sanāca tāds pasmags.
Viņš arī izlasē slikti nospēlēja. Es jau pirms čempionāta Sandi brīdināju, ka pie Kārļa Muižnieka viņš nekad nespēs atrast savu spēli..pagājušajā čempionātā, šogad... Sandis ir tāds emocionāls spēlētājs, kuram vajag speciālu pieeju – jāzina viņš. Pie Butauta kāda spēle var neizdoties, tomēr nākamā vienmēr būs laba. Bet pie Muižnieka..tā krīze ir aizvien dziļāka un dziļāka. Sandis sāk steigties, sāk nervozēt, un tāpēc nekas labs tur nesanāk. Divus čempionātus pēc kārtas viņš izlasē ir nospēlējis ļoti slikti. Pats to apzinās, pārdzīvo, bet es jau viņu brīdināju. Tas pats ir ar Raiti Grafu, kurš izlasē pie Muižnieka nespēj atvērties. Tas tikai pierāda, ka Butauts, vismaz psiholoģiskajā ziņā, ir daudz labāks treneris par Muižnieku. Basketbolisti, kuri izlasē ir kūtri, klubā spēlē ar uzviju.
Basketbolisti Latvijas sportā ir viennozīmīgi līderi publicitātē ārpus laukuma, arī eSporta forumā nereti parādās foto vai informācija par basketbolistu privāto dzīvi. Vērtējot ilgtermiņā, vai tas basketbola attīstībai ir pluss vai tomēr mīnuss?
Tas atkarīgs no tā, ko tur raksta. Ja tās ir muļķības, tad viena lieta. Uzskatu, ja cilvēks ir slavens, tad viņam jāiztur sitiens no visām pusēm un tas jāpārdzīvo. Ja to nevar, tad lai iet strādāt, piemēram, celtniecībā – tad neviens neuztrauksies un nerakstīs. Vai tas kaitē basketbolam – grūti pateikt. Mums Latvijā vispār ir ļoti daudz skaudīgu un negatīvi noskaņotu cilvēku, un to tādos forumos var just. Viņi kaut kādu nepatiku izgāž uz spēlētājiem, treneriem un uz visu sabiedrību kopumā. Tie teksti nav tādi pamācoši, bet kaut kāda "žults". Domāju, ka paies laiks, tas viss nostabilizēsies. Tās ir šādu cilvēku psiholoģiskas problēmas. Ļoti daudzi visu uztver negatīvi, bet tas tikai stiprina pašu cilvēku. Domāju, ka viss būs labi. Tas laiks ir jāpārdzīvo.
Žurnālisti ir kāri uz Tavu intervēšanu, jo bieži izsaki asus komentārus. Kādas ir Tavas attiecības ar basketbola sabiedrību - citiem treneriem, spēlētajiem, funkcionāriem?
Ļoti labas. Pēc neatkarības es to sabiedrību veidoju – gan Valtera basketbola skola, gan Jaunatnes līga. Tie visi cilvēki ir izgājuši caur manīm. Nostrādāju kādu periodu un aizgāju no tā visa prom. Kā viņi skatās uz mani, tas jāprasa viņiem. Ar visiem bijušajiem maniem spēlētājiem man ir ideālas attiecības. Tam pašam Biedriņam jebkurā brīdī varu pateikt, ko domāju un nav ar to problēmu. Visiem savējiem to varu pateikt. Man ir savs redzējums par viņiem un domāju, ka viņi arī mani ciena. Dzīvē ar to nav problēmu un esam lieliskās attiecībās.
Visbeidzot, vai lasi portālu eSports.lv?
Protams. Domāju, ka šobrīd tas ir portāls numur viens. Tur ir dzīvība un kaut kāda sistēma, kura strādā. Ir ziņa, ir cilvēki, kuri izsakās. Es pats esmu par atklātu sabiedrību. Arī ar tiem, kuri ir negatīvi noskaņoti, un kuriem ir kaut kādas pretenzijas pret mani, esmu ar mieru apsēsties zem četrām acīm un runāt. Ja ir jautājumi, lūdzu, jebkurā laikā atbildēšu uz tiem. Citiem ir sagrozīta informācija, citiem atkal ir savādāka informācija, vēl citiem kaut kas nepatīk. Man nav problēmas. "VEF Rīga" mājas lapā ir atvērta sadaļa "Uzdod jautājumu Valdim Valteram", kur man vienmēr var uzdot jautājumu. Vienalga par ko, vēlams, protams, sporta jomā. Un es atbildēšu. No pieciem sporta veidiem par basketbolu zinu vismazāk (smejas). Es par formulu, tenisu, boksu un futbolu zinu vairāk nekā par basketbolu. Teiksim, kas notiek pasaulē. Problēmas jau visur ir vienādas. Arī tas zīmējums – zvaigzne, skatītājs un rezultāts – visur ir vienāds. Es Jums novēlu veiksmi. Ja tā turpināsiet, tad kļūsiet neaizsniedzami.
Foto: Romualds Vambuts, eSports.lv
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
-4 [+] [-]
Vai tā ir kungi.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Valters ir spilgta personiiba, devis daudz labak gan kaa speeleetaajs, gan arii kaa funkcionaars, tomeer arii negatiivaa netruukst...
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Paldies, Valdi par interviju
Lai veicas ar VEF! Lai izdodas galvenais.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Interesanti bija palasiities to intervijas dalju, kur VV izteicaas gan par Muizhnieku Sanda saistiibaa, gan Butautu AAdolfa aistiibaa. Luuk tas viss pietruuka, kad Gjeneraalis bija prom.
Zheel tik ka autors neuzdeva jautaajumu, kas tad iisti notika ar VBS. Kaadeel vairs nav taada basketbola skola ar taadu nosaukumu.
Bet jebkuraa gadiijumaa noveelu lai VV veicas darbaa ar Vefinju. Latvijas basiitim naaktu tikai par labu, veel viens speeciigs klubs.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]