Dukulis: "Gandrīz visas komandas ir līdzvērtīgas"

Kā aizritēja sagatavošanās posms?
Sākām strādāt nedaudz pēc Jāņiem sākotnēji Ventspilī, bet pēc tam Gulbenē. Uzsvars tika likts uz darbiem fiziskās sagatavotības ziņā. Pēc tam sekoja Baltijas kauss Lietuvā, kur ieguvām otro vietu, piekāpjoties vienīgi mājiniekiem, savukārt līdz šīs nedēļas sākumam divas nedēļas no vietas slīpējām taktiskās nianses un metienus. Fiziskajai bedrei patlaban [intervija notika otrdien – aut.] esam garām, uz piektdienas spēli pret poļiem mums vajadzētu sasniegt optimālo sportisko kondīciju. Arī pats jūtos ļoti labi.

Cik liela informācija ir par gaidāmajiem pretiniekiem apakšgrupā – Poliju, Turciju, Horvātiju?
Poļi nesen Itālijā spēlēja pret Lietuvu, ar šīs spēles ierakstu izdevās iepazīties, tāpat trenera rīcībā ir video ar Turcijas nacionālās U-16 izlases maču. Par horvātiem pagaidām grūtāk spriest, bet skaidrs, ka horvāti un turki būs pārāki tieši fiziskajā ziņā. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā nospēlēsim pirmo maču [Latvija uzvarēja – aut.]. Kaut ko sīkāk prognozēt ir grūti.

Un kā ar galvenajiem favorītiem visā turnīrā?
Šeit jau ir "top" valstis, kurām ir spēcīgas izlases visās vecuma grupās. Favorīti būs tie paši serbi, spāņi, lietuvieši, itāļi. Balkānu valstis ir spēcīgākas tīri fiziskajā ziņā. Katrā ziņā, ja iekļūsim nākamajā kārtā, kur pretī stāsies vēl trīs D apakšgrupas komandas [D grupā spēlē Izraēla, Krievija, Gruzija, Francija – aut.], spēlēt līdzīgi, visticamāk, varēsim ar katru no pretiniekiem.

Jau pagājušogad tiki iekļauts U-16 izlases rindās, bet pats nespēlēji daudz. Vai pie vainas bija atgūšanās no iepriekš veiktās ceļgala operācijas vai arī vienkārši vēl nebiji gatavs tādam turnīram?
Laikam jau abi faktori. Pēc divām operācijām, protams, forma nebija pati labākā un arī nedaudz trūka pārliecības par saviem spēkiem. Šogad ir daudz vieglāk, esmu iejuties. Lai gan gadījumā, ja būtu bez savainojuma, mans spēles laiks, iespējams, arī būtu ilgāks.

Sporta skolā (BS Rīga/1188) esi spēlējis arī pie gadu vecākiem puišiem. Vai tas nācis par labu un kā?
Protams, ka spēlēt ar nedaudz vecākiem puišiem ir pavisam kas cits, nekā ar vienaudžiem. Šādā vecumā tā gadu starpība ir pamanāmāka. Aizvadītajā sezonā jau arī dabūju uzspēlēt Amatieru Basketbola līgā. Katrā ziņā tā bija ļoti vērtīga pieredze, iemācījos daudzus knifiņus, uzlaboju savu sniegumu cīņā par atlēkušajām bumbām, apspēlēšanu, tālmetienu kultūru.

Izlasē ir arī tavs komandas biedrs Kaspars Vecvagars, kurš ir jaunākais komandā. Vai šī viņa vecuma atšķirība ir jūtama?
Kaspars noteikti ir ļoti talantīgs un labs spēlētājs. Gan taktiski, gan spēles ziņā nekādā gadījumā nav jūtams tas, ka viņš kaut kādā veidā atpaliktu no citiem. Varbūt vienīgi fiziskajā ziņā nedaudz atpaliek.

Vai ir kāds 1993. gadā dzimis spēlētājs, kurš vēl reāli varēja kandidēt uz šā gada kadetu izlasi?
Kandidātu sarakstā bija Jānis Viļumons, bet viņu atskaitīja kā pašu pirmo. Viņam pietrūka ne tik daudz fiziskā, cik taktiskā sagatavotība. Bet viņam būs visas iespējas sevi vēl parādīt – nākamgad viņš "ārdīsies" ne pa jokam.

Februārī kopā ar izlases dalībniekiem Sandi Bētu un Kasparu Vecvagaru bijāt "Jordan Brand Classic" nometnē Viļņā. Cik daudz tavai tālākajai attīstībai šajā pusgadā palīdzēja divu dienu nometnē iegūtās zināšanas?
Šī nometne man bija kaut kas pavisam jauns, jauna pieeja basketbolam. Tā spilgti izgaismoja manus trūkumus, pie kuru labošanas esmu šai laika periodā daudz strādājis.