Viedoklis: Biedriņa statistiski sliktais sezonas sākums - kāpēc un ko tālāk?

Goldensteitas „Warriors” šo sezonu uzsākuši ar labāko uzvaru bilanci (14-7) kopš tālās 1991./92. gada sezonas, kad visu līgu priecēja „Run-T.M.C.” trio – Kriss Mulinss, Tims Hārdevejs un Mičs Ričmonds. Nu viņu vietā ir nākuši Stefans Karijs, Klejs Tompsons un Deivids Lī, turklāt savainojumu joprojām dziedē teorētiskais „Warriors” līderis Endrū Boguts. Tieši austrāliešu centra spēlētāja Boguta savainojums deva cerības latviešu līdzjutējiem, sak, Goldensteitas trenerim Markam Džeksonam citas izvēles nebūs kā vien ļaut spēlēt Biedriņam. Diemžēl Biedriņa laukumā pavadītais laiks (8.8 minūtes vidēji spēlē) ir mazākais visā viņa NBA karjerā, un tik ilgā (īsā) spēles laikā, protams, lielu pienesumu rezultātā ir grūti sniegt.

Iespējams minēt, ka trenera uzticību Biedriņš zaudēja jau sezonas sagatavošanās posmā, izvēloties netrenēties kopā ar komandu, bet gan ierasties tikai uz oficiālo treniņnometni. Taču nozīmīgāks iemesls Biedriņa mazajam spēles laikam ir Marka Džeksona izvēlētā taktika spēlēt bez izteikta centra – no 1008 šīs sezonas iespējamajām minūtēm „Warriors” laukumā gandrīz trešo daļu (329) minūtes atradušies tikai ceturtie numuri Deivids Lī un Karls Lendrijs, savukārt 62 minūtes tikai viens pats Lī.

Šādu taktiku NBA laukumos var novērot itin bieži, piemēram, pašreizējie čempioni Miami „Heat” kā centram ļauj spēlēt Krisam Bošam. Protams, iespējams iebilst, ka starp „Heat” un „Warriors” ir divas atšķirības kuras saucas Lebrons Džeimss un Dveins Veids, taču statistika rāda, ka savu labāko sniegumu „Warriors” rāda tieši ar vienu ceturto numuru laukumā - 62 minūtēs iegūts 45 punktu pārsvars, savukārt Lī un Lendrija 329 minūtēs plus 49. Tikmēr latviešu centrs Biedriņš kopā ar Lī pavadījis tikai 59 minūtes. Taču NBA visu izšķir uzvaras, un tieši uzvaru „Warriors” šobrīd pietiek, līdz ar to nekāda liela pamata cerēt uz pārmaiņām nav.

Līdz ar to pievērsīsimies paša Biedriņa paveiktajam savās minūtēs laukumā:

Kvantitatīvi Biedriņa šīs sezonas varējums neizskatās pārāk spīdoši (lai neteiktu pretējo), taču atliek vien izdalīt viņa karjerā iespēto ar trīs, kas ir šā brīža nospēlēto minūšu attiecība, un tā pati statistika gandrīz visos rādītājos vien sanāk. Problēma gan ir ar punktu gūšanu, taču par kādiem punktiem gan varam runāt, ja 17 spēlēs izdarīti tikai deviņi metieni pa grozu? Tad nu jārisina jautājums, kādēļ Biedriņš nemet pa grozu.

Šeit varētu minēt viedokli, ka Biedriņš nevēlas uzbrukt grozam, lai izvairītos no iespējas stāties uz soda līnijas. Sava patiesības deva tur varbūt arī ir, taču atkal jāpievērš uzmanība Biedriņa spēles laikam. Goldensteitas līdzjutēji jau būs ievērojuši, ka Andris diezgan tradicionāli laukumā dodas pirmās ceturtdaļās 5-8 minūtē un to pamet otrās ceturtdaļas sākumā, proti, viņš spēlē laikā, kad spēlē iesaistās abi „Warriors” rezultatīvie rezervisti Džareds Džeks un Karls Lendrijs, kuri abi nekautrējas bieži uzbrukt grozam pašam (kopā vidēji 17 metieni spēlē). Goldensteitas sastāvā lielisku sezonu aizvada saspēles vadītājs Stefans Karijs, kurš spēlē vidēji izdara 6,5 rezultatīvas piespēles, taču Biedriņš kopā ar viņu laukumā aizvadījis tikai 61 minūti (3,2 vidēji spēlē), līdz ar to necik lielas priekšrocības no Karija saspēles vadīšanas negūst.

Pats Biedriņš kā centra spēlētājs nav tajā labākajā pozīcijā, lai pats izkārtotu sev metienu, taču zem groza viņš bumbu daudz neprasa, bet, kad prasa, tad nesaņem. Līdz ar to latviešu centram ir viens no zemākajiem tā sauktā izmantošanas koeficentiem līgā (sk. zemāk) un savā karjerā. Spēle caur viņu tiek virzīta tikai 6,1% reižu, kamēr līgas vidējais rādītājs centra spēlētājiem ir 16.3%.

Taču jāatceras, ka starp NBA pamatcentru un rezerves centru ir liela atšķirība, kuru šosezon lieliski nodemonstrējis turks Omers Ašiks. Pagājušajā sezonā Ašiks bija „Bulls” rezervē aiz Džoakima Noā un vidēji spēlē 15 minūtēs guva 3,1 punktu, taču starpsezonā viņam vietu pamatsastāvā piedāvāja Hjūstonas „Rockets”, un nu viņš ir stabils „double-double” spēlētājs, spēlē gūstot 10,7 punktus. Un ne jau tāpēc, ka „Rockets” viņam pēkšņi būtu iemācījuši trāpīt grozā, bet gan vienkārši viņa izmantošanas koeficents pieauga no 12,6 līdz 18,1 %.

NBA no rezerves centra ļoti retos gadījumos tiek sagaidīta rezultatīva spēle. Ja NBA centra spēlētājs ir rezultatīvs no rezervistu soliņa, ir skaidrs, ka drīz viņš vairs nebūs rezervists. Vairumā citu gadījumu no viņa tiek sagaidīta spēle aizsardzībā, atlēkušo bumbu izcīnīšana un kārtības nodrošināšana zem groziem, kamēr punktus spēj gūt rezervisti aizsargi un uzbrucēji, jo šajās pozīcijās labu spēlētāju NBA ir krietni vairāk.

Lai pavērotu kā Andris tiek galā ar augstāk minētajiem rezerves centra uzdevumiem, salīdzināsim latvieša varējumu ar viņa tiešajiem konkurentiem.

Rietumu konferences rezerves centru statistika

(Iekļauti centra spēlētāji, kas laukumā devušies no rezervistu soliņa vismaz pusē no savas komandas spēlēm)

Atšifrējums:
Atl % - izcīnīto atlēkušo bumbu procents no spēles laikā pieejamajām.
USAG (izmantošanas koeficents )- Uzbrukuma pozīciju procents, kurās spēlētājs ir izdarījis metienu vai arī pieļāvis kļūdu, citiem vārdiem – bijis uzbrukuma noslēdzējs.
+/- - komandas gūto un zaudēto punktu attiecība, spēlētājam esot laukumā

Redzams, ka reti kurš no rezerves centriem laukumā pavada tik mazu laiku kā Andris, taču izcīnīto atlēkušo bumbu procents Biedriņam ir otrs augstākais, atpaliekot tikai no Džordana Hila, kurš Po Gazola savainojuma laikā dodas „Lakers” sākumsastāvā. Atliek vien pielīdzināt Biedriņa vidēji deviņas nospēlētās minūtes līgas pārējo rezerves centru 15-20 minūtēm, un iegūstam vienu no labākajiem atlēkušo bumbu rādītājiem. Līdzīga situācija, lai arī ne tik izteikta, arī bloķēto metienu rādītājā.

Biedriņa sliktā soda metienu izpildītāja slava attaisnojas arī šajā sezonā, jo viņš realizējis tikai 38% savu mēģinājumu, kas gan citos skaitļos tik traki nemaz neizklausās – Biedriņš trāpījis trīs no saviem astoņiem soda metieniem. Starp Rietumu konferences centriem tas ir zemākais rādītājs, taču ne bezcerīgs, jo rezerves centru vidējais rādītājs ir ap 60%, bet vairāki metuši zem 50% atzīmes. Turklāt ko gan par šo tematu var teikt līgas superzvaigzne Dvaits Hovards, kurš šajā sezonā garām aizmetis jau 124 soda metienus (48%)?

Konkurence par vietu ’’Warriors” sastāvā

Festuss Ezili, lai arī spēli sāk pamatsastāvā, aizvada rezervistam raksturīgas minūtes, un vienīgā būtiskā atšķirība abu centru statistikā ir viņu izmantošana. Ezili „usage rate” koeficents ir divas reizes augstāks, līdz ar to arī viņa punktu pienesums ir lielāks (3.2 punkti spēlē). Cita atšķirība gan ir tā, ka Ezili ir daudzsološs līgas debitants, bet Biedriņa labākie gadi, visticamāk, jau ir aiz muguras.

Turklāt „Warriors” pacietīgi gaida, kamēr sevi saārstēs Endrū Boguts (vēl gan nav skaidrs kad un vai tas notiks), līdz ar to komandā būs jau trīs centra spēlētāji, lai arī šobrīd jau divi liekas par daudz. Endrū Boguta atgriešanās sastāvā „Warriors” radīs tādas pašas problēmas kā Amares Stadamaiera atgriešanās „Knicks” rindās, proti, tiks izjaukts uzvaras nesošs sastāvs. Jebkurā gadījumā gan vesels Boguts vismaz 20-25 minūtes spēlē aizvadīs, un, ņemot vērā „Warriors” veiksmīgo spēli bez centra laukumā, nebūtu liels brīnums, ja gan Ezili, gan Biedriņš laukumā parādītos tikai epizodiski vai vispār nemaz.

Biedriņa nākotne NBA

Vismaz viens NBA spēlētājs mūsu Latvijai būs vēl vismaz divus gadus. „Warriors” savu vienīgo iespēju amnestēt spēlētāju jau ir izmantojusi, tādēļ nu nāksies izmantot ļoti dārga rezerves centra pakalpojumus. Neskatoties uz līguma summu, treneris Marks Džeksons var būt apmierināts ar Biedriņa lomu komandā – aktīvs, uz aizsardzību orientēts centrs, kurš vismaz pagaidām netaisa publiskus skandālus par savu spēles laiku un vietu komandā un kurš var normāli nospēlēt 8-12 minūtes spēlē. Biedriņš arī nekautrējas tā kārtīgāk uzsist pa rokām, jo, būsim godīgi, visiem jau vienalga, vai rezerves centrs savāc divas vai piecas piezīmes, vairāk par sev noteikto laiku viņš tā arī nespēlēs.

Taču pašu Biedriņu nez vai priecē šāda notikumu attīstība, jo „Warriors” spēles veids neļauj viņam parādīt savas stiprās puses kā komandas otrajam centram, kas varētu palīdzēt noslēgt jaunu līgumu pēc pusotra gada. Arī aizmainīt Biedriņu pašreiz ir praktiski neiespējami, taču nākošā sezona būs pēdējā viņa līgumā, un vairākas komandas varētu būt ieinteresētas šā līguma pārņemšanā, lai gada beigās iegūtu lielu atvieglojumu algu „griestos”. Un tad jau visu izšķirs, cik veiksmīgi Biedriņš spēs iekļauties jaunās komandas sastāvā.

Līdz tam Andrim jāturpina demonstrēt līdzšinējais sniegums, jāizbauda prieks par komandas uzvarām, un brīdī, kad beigsies viņa daudzmiljonu līgums, būs daudzas komandas, kuras par saprātīgu cenu neatteiktos no stabila rezerves centra .

Izmantotie resursi:
Nba.com
Hoopdata.com