Facebook
GoogleViedoklis: Ak, zvaigznes, zvaigznītes
@AndrejsSilins
Februāris ir zvaigžņu mēnesis kā Latvijā, tā Baltijā un tāpat aiz okeāna. Tieši otrajā gada mēnesī parasti visur pasaulē tiek rīkotas tā saucamās "Zvaigžņu spēles", kurās populārākie tiekas vienuviet, lai izklaidētu savus līdzjutējus. Pēdējos gados Latvijā šādas zvaigžņu tikšanās tiek rīkotas arī Jaunatnes līgas spēlētājiem. Tas rosina pārdomas, cik un vai vispār šāds pasākums jaunajiem talantiem ir nepieciešams.
9. februārī pirms Latvijas Basketbola līgas (LBL) Visu zvaigžņu spēles Arēnā Rīga Latvijas basketbola "superzvaigznēm" arēnas dēļus iesildīs Hansabankas Jaunatnes Basketbola līgas (HJBL) Zvaigžņu spēles dalībnieki. Visa pasākuma laikā tiks izspēlēta viena liela spēle, kas sastāvēs no sešām daļām. Vispirms tiksies Austrumu un Rietumu komandu C grupas meitenes, tad zēni, kam sekos B grupas meiteņu spēle, tad zēnu spēle, un visbeidzot A grupas jaunās dāmas un jaunie kungi izspēlēs savas minispēles, pēc kuras saskaitīs visus rezultātus kopā, un kļūs zināma tā debess puse (Austrumu vai Rietumu), kas šogad būs izcīnījusi uzvaru.
Pirmkārt, paskatīsimies uz pašiem dalībniekiem, pareizāk sakot, viņu vecumiem – C grupā spēlē tie, kam ir vai paliks 15 šogad, B grupā 17, A grupā 18, tomēr vairumam līdz februārim vēl nav izdevies sasniegt nupat nosaukto vecumu. Vēlreiz atgādinu, ka nepretendēju uz Ainas Poišas vietu, taču man pašam bijis 14, un man mājās aug jaunietis šādā vecumā. (Ne)iekļūšana šādā pasākumā 14 gadu vecumā var atstāt divējādas sekas. Ja esi Zvaigžņu spēles dalībnieks, tātad zvaigzne. Proti, jaunais basketbolists, iekļūstot dalībnieku sastāvā, sāk pārvērtēt savas spējas un stāvokli, nedod Die's aplīp ar zvaigznīšu slimību jau tik agrā vecumā, kas pavisam noteikti bremzē turpmāko attīstību un progresu. Sajutis slavas (pie tam kādas gan tur slavas) garšu, mazais "bōleris" jūtas arvien piederīgāks arī "lielajiem puikām", vēlreiz jāsaka: nedod Die's, sekojot Latvijas elites basketbolistu pēdās arī ārpus laukuma.
Otrs variants – puika nav izvēlēts zvaigznīšu vidū, bet, iespējams, licis uz to lielas cerības. Iespējams, palēnām zūd motivācija, jo uzmanība, redz', tiek pievērsta vien tiem laimīgajiem, kas nosaukti par zvaigznītēm, rezultātā pazūd talants. 14 gadi ir tā saucamais sarežģītais, spurainas, pusaudžu vai sauc kā gribi vecums, kad cilvēku attīstības stadijas stipri atšķiras. Ne tikai fiziskā attīstība, bet arī psiholoģiskā un mentālā. Ne visi ir vienādi, tāpēc, protams, pastāv arī trešais scenārija attīstības variants – (ne)iekļuvis zvaigznīšu vidū, mazais basketbolists kļūst vēl apņēmīgāks, trenējas vēl vairāk, lai kļūtu vēl labāks.
Skaidrs, ka LBS grib sarīkot svētkus mazajiem basketbolistiem un domā tikai labu, taču neuzskatu, ka šis ir labākais veids. Svētkus svinēsi tad, kad būs, ko svinēt. Vai 14 gadu vecumā tu jau esi izdarījis kaut ko tādu, ko jāsvin un jāatzīmē? Pie tam tieši šajā vecumā parādās arī pirmā interese par "aizliegtajiem augļiem", un tas jau nu nemaz vairs nav lāgā. Jā, tāpat skaidrs, ka agri vai vēlu tas notiks, tāpat skaidrs, ka jau tagad dažādos "kultūras namos" tiek ielaistas personas krietni pirms it kā atļautā vecuma, un iespējas pastāv tik un tā. Tomēr labāk, ka vēlāk nekā agrāk, vai ne?
Daudz lielāka un pareizāka atzinība, drīzāk, ir iekļūšana izlases kandidātu sarakstā pēc sezonas, kad 14 gadīgajiem puikām notiek pirmās izlases sasaukšana. Galu galā izlase (kandidāti) tiek izvēlēti no nozīmēto treneru puses, kas tomēr ir (jābūt) objektīvāka atzinība par visas sezonas garumā paveikto nekā mistiska balsošana. Kas tad balso par šādām zvaigznītēm? Ne jau neitrāli līdzjutēji nāk uz HJBL spēlēm, bet gan vecāki, draugi, tālāki radinieki, iespējams, skolasbiedri. Tā arī ir tā vide, kas veic šo balsošanu (protams, neskaitot pašus mazos basketbolistus/klikšķinātājus). Ļoti ceru, ka ne jau vecāki ir tie, kas katru dienu spieduši pa pogām (pa peli) iepretim sava lolojuma vārdam. Citādi iznāk tas pats, kas šobrīd Latvijas mūzikas pasaulē, kad par populārāko pašmāju dziedātāju kļūst "visiem plaši zināma Elīna ū" (pieņēmums, ne apgalvojums, par to man faktu nav). Draugi, kas lielā vairumā gadījumu ir arī skolasbiedri, balso ne jau par to, kurš labāk pieprot spēli... Pie tam, apmeklējot HJBL spēles (vismaz galvaspilsētā), negribētos teikt, ka šādi draugi tribīnēs būtu ļoti daudz. Protams, ir izņēmumi, tomēr... Sak, tas nu gan ir "foršs/smuks/kruts utt. džekiņš, dāmīte", nobalsošu par viņu.
Vēl viena gandrīz alternatīva arī jau pastāv – Rīgas Domes kausa (RDK) fināls. OK, tajā spēlē tikai divas skolas, bet būsim atklāti – tajās tad arī ir pulcēti visi labākie jaunie basketbolisti (tiesa, tikai Rīgas), pie tam jau mazliet nobriedušākā vecumā. Arī tālmetienu konkurss un "slam dunk" konkurss RDK finālos ir neatņemama sastāvdaļa jau vairākus gadus. Uzreiz gribētos pieminēt, ka, ja runājam par "slam dunk" konkursu, tad, iespējams, tieši RDK finālos tas bijis labākais, salīdzinot ar LBL un Baltijas līgas Zvaigžņu spēlēs redzētajiem, vismaz pāris gadus atpakaļ noteikti. Atgriežoties pie tēmas, RDK finālā spēlētāji jau ir ne tikai nobriedušākā vecumā, bet, iespējams, kādam tā ir pēdējā tāda līmeņa spēle mūžā, tāpēc par cīņassparu nekādā ziņā nevarētu sūdzēties.
Vēl viena lieta – HJBL ir sava Zvaigžņu spēle, bet kāpēc tāda nav Latvijas Sieviešu basketbola līgai (LSBL)? Labi, kāds teiks, sieviešu basketbols nav tik skatāms vai vēl kādas vainas, taču, vai tiešām Latvijas meitenes nebūtu pelnījušas savu šādu pasākumu? Kaut vai, lai būtu interesantāk - Rīgas TTT pret visu pārējo komandu izlasi (labākajām basketbolistēm). Ko teiksit?
Ar šo nebūt neaicinu vecākiem tagad sākt skaidrot, cik nepareiza ir piedalīšanās šādā "fuj" pasākumā, nē. Ar šo drīzāk aicinu vecākus un, protams, trenerus runāt ar saviem lolojumiem/audzēkņiem par šo lietu, pastāstīt, paskaidrot, ka ar to viss vēl nav sasniegts, ka viss vēl patiesībā ir tikai priekšā. Vēlreiz atgādinu, ka apskatīto jauno basketbolistu attīstības ceļi ir tikai iespējamie un nevis patiesie, katrs cilvēks un viņa domāšana attiecīgos vecumos atšķiras. Varbūt kādam tā nav problēma, bet varbūt kādam tā ir? Un varbūt tieši tam, kas ir tas perspektīvākais? Varbūt.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
un veel par to, ka sportisti pazuud 18-22 gados - mana atbilde ir shaada. 18 gadi ir laiks, kad tiek beigta vidusskola, bet 22 kad uz beigaam iet augstskola. tieshi shajos gados viduveejie sportisti, kam nav tik daudz talanta lai kko profesionaali sasniegtu nolemj pieveersties studijaam un darbam, treninjus noliekot treshajaa svariigaakajaa plauktinjaa aiz darba un studijaam, sak, kad buus briivs laiks paskraidiishu un pameetaashu bumbu. pats arii skolas laikaa sportoju, bija pat latvijas liiimenim atbilstosh rezultaats, bet naakot gadiem saaku just, ka daudz augstaak netikshu un jaasaak domaat par naakotni.
tas iisumaa viss.