2008. gads: basketbols ar plusa zīmi

Zelta kronis atkal jaunam karalim

Latvijas Basketbola līgā (LBL) 2008. gads vērtējams ar plusa zīmi. Pirmkārt jau, pavasarī labāko groza bumbas piepratēju šampanietis otro gadu pēc kārtas lija uz Arēnas Rīga grīdas, taču, ja pirms gada tā malkotāji bija Rīgas ASK basketbolisti, tad šoreiz dziru baudīt varēja tradīcijām bagātākā pašmāju vienība "Barons/LMT". Nodrošinājušies ar diezgan staipīgu budžetu, 2008. gadā "baroni" savu spēku parādīja arī Eiropā, uzvarot pēc spēka trešo Eiropas turnīru FIBA Eiropas kausu - līdzīgs panākums pēc neatkarības atgūšanas nebija izdevies nevienam citam Latvijas klubam.

Tikmēr Kurzemes spēcīgākā vienība BK "Ventspils" turpināja lejupslīdi pa panākumu līkni – no 2006. gada pirmās un 2007. gada otrās vietas 2008. gadā nācās samierināties vien ar trešo pozīciju. Vienīgo sezonu Ventspilī nostrādājušajam slovēņu speciālistam Gašperam Okornam gan arī sērijā par trešo vietu nervus nedaudz spēja pakutināt jaunizveidotā/atjaunotā Rīgas VEF vienība. Ar Valda Valtera apņēmību dibinātās un darbojošās komandas spēks jau tās pirmajā sezonā ne reizi vien lika bailēs notrīcēt vairākām iepriekš par otrā ešelona komandām uzskatītajām vienībām - atrāvās gan Valmiera, gan "lauvas", kas mitinās Liepājā.

Jaunajā sezonā ventspilnieki notikuši pie jauna izskata ar vecajām sejām tās vadībā – Galvanovski un Krauliņu, VEF trumpjus pretinieki atkoduši un uz pārsteigumu vairs nepaņemsi, jāsāk rādīt meistarība. Liepājā savācies pulciņš labu basketbolistu, daži izbrāķēti lielajos klubos, daži lielā Austrumu brāļa piespēlēti, bet daži, iespējams, aizvada pēdējās sezonas pilsētā, kur piedzimst vējš, lai pēcāk dotos uz kādu vienību ar lielāku vārdu. Valmierā pašu puikas labi sapratušies ar ārzemju puikām un uzvinnējuši pat "Žalgiri", bet basketbola vējš arvien spēcīgāk sāk pūst arī no Zemgales jeb, konkrētāk, Jelgavas.

Lielie klubi palikuši sev raksturīgi – ASK pēc vasarā piedzīvotā kauna traipa par nesakārtotajām naudas lietām jau no sezonas sākuma nokomplektējuši sastāvu, ar kādu potenciāli iespējams ļoti cienīgi nospēlēt ne tikai pret "Baronu", bet arī Eiropā. Tiesa, pāris spēlētāju piesaistīšana izskatās ne tikai lieliska kluba līdzjutējiem, bet arī dārga kluba kases turētājiem, tāpēc jācer, ka no kļūdām attiecīgie būs mācījušies un vēlreiz nepieļaus. Jo šoreiz jau vairs nebūs, kas glābj. Tikmēr "Barons/LMT" turpina sev ierastā garā – superilgie pārbaudes laiki kādam nav bijuši pa spēkam, kāds vēl joprojām mēģina pielāgoties, bet tikai uz Ziemassvētku pusi pamazām komanda sāk izskatīties pēc komandas, nevis spēlētāju kopuma. Tāpat skaidrs – īstie spēku samēri būs zināmi tikai pavasarī, kad arī īstās cīņas klāt.

Un zvaigzne ir dzimusi

Kārtējo labāko sezonu Nacionālajā Basketbola Asociācijā (NBA) noslēdza Andris Biedriņš. Lai gan šoreiz ar Oklendas "kareivjiem" neizdevās atkārtot pirms gada iespēto un ietikt izslēgšanas spēlēs, komanda aizvadīja sev neraksturīgi labu sezonu, ko tuvākajā laikā atkārtot būs grūti. Ilgi gaidītais līgums vasarā neizpalika, un Andris kļuva par visu laiku apmaksātāko Latvijas sportistu, bez tam vēl ar NBA komandas kapteiņa apsēju ap roku. Tas arī cienīgi ticis attaisnots – ilgākā aktīvā NBA "double-double" sērijas īpašnieka dzimtene ir Latvija, cipari aug un 20 bumbas spēlē vairs ir tikai normāli. Kas vēl vairāk priecē, vasaras darbs pie personīga trenera Nenada nesis augļus, un arī 15 punkti jau kļuvuši vairs tikai par normu.

Džeki iesilda dāmas

1. augustā Arēnā Rīga sākās ģenerālmēģinājums nākamā gada Eiropas čempionātam dāmu basketā – kungu U-20 čempionāts. Saorganizēts tā tīri neko, protams, ar lielām iespējām vēl augt un augt. Vienīgi latviešu sirdis ar mazpazīstamu pašmāju seju basketbolistiem nepiepildīsi, kur nu vēl pa piecīti. Jāvaino gan arī māte daba – ja siltākās dienas iekrīt tieši tad, kad jāspēlē čempionāts, tad tikai saprotama ir tautiešu vēlme dot priekšroku saules un ūdens priekiem, nevis sēdēt karstā un sviedrainā sporta zālē. Mūsējiem gan neveicas tik labi, kā gribētos un pienāktos mājiniekiem (11. vieta), taču uzvara pār Krieviju allaž Latvijai būs īpašā vērtē. Tāpat pamatīga brūce pašapziņā iegriezta arī lecīgajiem (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) francūžiem, bet no Rīgas "Mežezeru" vai "Rīgas Šampanieti" aizved krietni nobriedušākie serbi.

"Trajko sāga" / "Kambo epopeja"

Kamēr U-20 puiši cīnījās Arēnā, pa ārzemēm izbraukājās Latvijas vīru izlase ar jauno serbu vadoni Nenadu priekšgalā. Vasarā cīnījies ar galvassāpēm dažādu iztrūkumu dēļ, beigās Trajkovičs saņēma vien vāju citramonu – izlasei tik un tā nevarēja palīdzēt virkne spēlētāju, kuri potenciāli varētu būs meistarīgāki nekā tie, ar kuriem nācās spēlēt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pārbaudes mačos sisti Eiropas varenie, bet gala rezultāts bijis bēdīgs, šoreiz bija otrādāk – pārbaudes mačos netika parādīts gaidītais sniegums.

Arī mirklī, kad klāt bija Biedriņš un īstās spēles, sniegums joprojām nebija gaidītais, tomēr rezultāts tika panākts un 2009. gada atvasarā brauksim spēlēt basketbolu uz Poliju. Nepatika pret treneri krājās, krājās un tad, kad vairs nebija kur uzkrāties vēl vairāk, izsprāga uz āru. Ne tikai no pašu komandas spēlētāju mutēm, bet arī patriotiski noskaņotiem latviešiem vispār (Elīnas Zīkes vēstule, kas apšaubīja Trajkoviča CV). Pateikts (vai varbūt pat nepateikts - nezinu) paldies un šobrīd jaunais sporta direktors ar valsts darbina pieredzi lūkojas atrast jaunu galveno. Visdrīzāk, atkal ne no pašu apcirkņiem.

Tad vēl pēc sekmīgas dažu meksikāņu izcelsmes amerikāņu resnīšu piekaušanas savai boksera karjerai punktu pielika latviešu milzis Kaspars Kambala. Tinte gan nebija tā labākā, un punkts izplūda, kas latviešu multisportistam lika aizstāvēties gan dažādu raksturu medijos, gan tiesas telpā, kur Kaspars mēģināja pierādīt, ka nav bīstams personāžs saviem bērniem un arī turpmāk viņus vēlas satikt. Latvijā iepriekš nosodītais sportists gan tika uzņemts kā sen neredzēts labākais draugs - izlases direktors jau bija sagatavojis Kambalam kedas, zeķes un kreklu ar trim zvaigznēm virsū, sak, lai trenējas un palīdz mūsējiem tikt čempionātā morāli. Tāpat pie vecā trenera jaunās komandas uzlaida vienu maču. Par to gan izlases direktors atrāvās, jo nebija lasījis FIBA noteikumu rulli, bet pie reāliem sodiem beigu beigās netika neviens. Ak, jā, Kambala šīs sezonas laikā varēs iet un stāstīt bērniem, ka nāsis ir domātas gaisa ieelpošanai un ne kam citam, taču, kas tas par sodu, drīzāk vien turpinājums Kambo PR kampaņai pirms (un pēc) atgriešanās basketbolā, kas, šķiet, sākās jau ar pirmā raunda zvaniem boksa ringā.

Liela brēka, maza vilna

Laikā, kad izlase veiksmīgi cīnījās ar pretiniekiem un sevi, lai iekļūtu čempionāta finālturnīrā, basketbola sabiedrību pārsteidza pašreizējās pozīcijas opozicionāru kaujinieciskā vēlme nomest Savienības prezidentu, sak, par ilgu aizsēdējies savā mīkstajā krēslā. Kehri gan nomest neizdevās, pozīcijas argumenti bija krietni spēcīgāki par opozīcijas, pareizāk, sakot, opozīcijai tādu vispār tā pa nopietno nemaz nebija. Ja jau pašā sākumā būtu zināma piedāvātā alternatīva "zaļā" Ingrīda, tad, jādomā, līdz ārkārtas sēdei vispār nebūtu nonākts, jo dumpinieki vienkārši konkrēti tiktu izsmieti. Izdevās tikt līdz sēdei, līdz balsojumam, bet tajā bez paša Kehra klātbūtnes prezidents saņēma uzticību turpināt darbu. Un tas vērtējams, kā labākais iespējamais variants šajā gadījumā. Pat neskatoties uz nesolīdo deviņu jauno biedru pieaicināšanu pēdējā mirklī pirms vēlēšanu zīmes mest balsošanas urnā.

Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, aiznes mani uz laimīgo zemi

Dzimtenē no laimes vai naudas koka meklējumiem ārpus robežām turpina atgriezties arvien vairāk pašmāju spēlētāju. Iespējams, lielākais iemesls tam ir naudas koka parādīšanās tepat Latvijā, lai gan, ņemot vērā situāciju pasaules ekonomikā, grūti tā apgalvot, nezinot klubu oficiālos ciparus. Jo viens ir tas, ko runā, bet kas pavisam cits – tas, kā ir patiesībā. Lielākā atgriešanās šogad bija LBS antidopinga sejas Jura Umbraško līguma parakstīšana ar Ventspils klubu. Pie veselības tikt Latvijā cenšas Aleksandrs Meļņiks, kurš iepriekš neveiksmīgi mēģināja karjeru uzsākt Grieķijā. Tas arī viss, tomēr jāatceras, ka joprojām bez darba vietām ir bariņš latviešu, no kuriem daļa iepriekš spēlējuši ārzemēs – Porziņģis, Timermanis, Ļaksa, Kambala, Štelmahers...

Pagaidām gan saglabājas pietiekami plaši resursi arī ārvalstīs – bez Biedriņa groza bumbas Mekā pasaules otrajā spēcīgākajā līgā cīnās Jānis Blūms, kamēr par vienu no tās labākajiem saspēlniekiem kļuvis Kristaps Valters. Vienā no n-tajiem Atēnu klubiem spēkus izmēģina Raimonds Gabrāns, itāļu naudas vilinājumam padevies arī Janičenoks. Amerikā augstā cieņā esošajā studentu basketbolā arī pārītis mūsējo, bet daudziem nezināmais un pēkšņais jaunatklājums Jānis Ivanovskis pelnās vienu atzinību pēc otras Britu salās. Dāmas gan noteikti pasaulē par Latviju liek ierunāties krietni biežāk, bet arī te vērojama tendence atgriezties mājās – Ieva Kubliņa nonākusi Rīgas TTT, un arī Dita Krūmberga, sākotnēji spēkus izmēģinājusi pie Krišjāņa Cēsīs, jaunajā sezonā pārstāv Rīgas lielklubu, kurā gan ir viena no retajām latviešu daiļavām.

Pēcvārds
Kopumā aizvadītais gads jāvērtē laikam jau ar plusa zīmi. Lielākais iemesls tam ir konkurences pieaugums pašmāju čempionātā. Tāpat pie plusiem jāmin "Ventspils" kluba jaunā stratēģija jeb iešana VEF pēdās un likmes likšana uz jaunajiem. Pamazām basketbola attīstība pietuvojas tai, kāda būtu ideālā tādā mazā valstī kā Latvija – ne vairāk kā divi patiešām spēcīgi klubi ar nopietniem budžetiem un attiecīgiem mērķiem ("Barons/LMT" un ASK), kā arī vairāki pieklājīga līmeņa klubi jauno talantu attīstīšanai ("Ventspils", VEF, varbūt ne tik augstā līmenī pagaidām, bet arī "Ķeizarmežs"). Pārējie ("Valmiera", "Liepājas Lauvas", "Zemgale", "ASK/Buki") pagaidām neietilptu nevienā no standartiem, bet tendences ir pozitīvas: Sirsniņa "atdzimšana" Valmierā, basketbola "atdzimšana" Liepājā, basketbola "piedzimšana"/"atdzimšana" Jelgavā un savējo atgriešanās Gulbenē (Gabrāns, Rudzītis, Brūniņš), nevis sēdēšana uz beņķa tur, kur īsti līdz galam neiederies.

Vēl jau gan līdz pavasarim šogad izveidotās komandas var krietni pamainīt savu izskatu, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kas zina, varbūt pavasarī jau redzēsim pavisam citādākus sastāvus Latvijas labākajām komandām. Varbūt arī ne. Viens ir skaidrs - būs klubi, kam krīzi izdosies pārdzīvot veiksmīgāk un būs tādi, kam ne tik veiksmīgi. Un ne tikai pirmajā divīzijā. Bet tā kā labām domām ir spēks, tad skatīsimies uz to no gaišās puses - ja arī piepildīsies pesimistiskākās prognozes un sekos straujas sastāvu izmaiņas, tad, visdrīzāk, tā būs jauna un laba iespēja sevi parādīt jaunajiem pašmāju talantiem, no kuriem dažs labs jau šobrīd ir gatavs lielajam basketam.

Nākamais gads tad nu beidzot patiešām paies dāmu basketbola zīmē, vismaz izlašu līmenī, bet arī kungiem ir visas iespējas beidzot parādīt sevi no labākās puses un kaut ko arī sasniegt, nevis tikai uzspēlēt. Jānotiek gan daudzām sakritībām un varbūt nedaudz arī brīnumam, bet galvenais – ar prieku!