Neapturamie Ķekari turpina uzvarēt

 Spēlei pret BK Baldoni Ķekari gatavojās diezgan cītīgi, bet daudziem par pārsteigumu izskatījās, ka Baldone padevās jau pirmajā ceturtdaļā. Kā arī kopā tika nopelnītas 3 tehniskās piezīmes.

A.P.: Baldone bija pagājušā gada Pretendentu līgas čempione ar 1 zaudējumu 22 spēlēs. Domāju tas daudz ko izsaka... Tomēr, nevienam nebija noslēpums, ka lielākā daļa pagājušā gada līderu komandu ir atstājuši. Garantijas, ka tad jau nu mēs iesim un viņus paņemsim, nebija. Gatavojāmies tikpat nopietni kā pret citiem pretiniekiem. Vienīgais mūsu mīnus pirms šīs spēles bija iepriekšējās spēles rezultāts, kad ar 74 punktiem bijām uzvarējuši līgas jaunpienācējus NHS, kas varēja būt par iemeslu atslābumam. Tomēr tā nenotika, noskaņojāmies un gājām cīnīties. Iesākām spēli un sapratām, pēc pretinieku uzvedības, ka spēlēt basketbolu nebija primārais viņiem tovakar– lamāšanās, runāšana ar tiesnešiem, pretiniekiem utt. Tad nu darījām, kas mūsu spēkos, lai neatslābtu, novestu šo spēli līdz loģiskām beigām.

I.I.: Nedomāju, ka pret Baldoni gatavojāmies vairāk kā pret citu komandu. Zinājām, ka sastāvs ir būtiski mainījies salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Spēli iesākām kā uzvarētāji, ātri panācām vairāk kā 10 punktu pārsvaru, kas tika izdarīts, galvenokārt tādēļ, ka ar savu agresīvo aizsardzību piespiedām pretinieku komandai daudz kļūdīties, ko ātri pārvērtam vieglos punktos. Spēles turpinājumā lielākās problēmas sagādāja nevis pretinieku komanda, bet gan atrast motivāciju, lai cienīgi aizvadītu spēli līdz galam. Domāju, ka Baldones komandai uz laukuma vairāk vajadzētu spēlēt basketbolu un domāt par savas komandas tēla veidošanu, kas redzēja spēli – sapratīs.

 Ar BK Grifs AG jau tik viegli kā ar Baldoni negāja. Spēles sākums tāds sasteigts. Kas traucēja? Kas beigās palīdzēja uzvarēt?

A.P.: Pret Grifu pierādījām, cik ļoti sabalansēts un saspēlēts ir mūsu sastāvs. Iztrūka viens spēlētājs, galu galā Kapteinis (Jānis Mednis) un visa saspēle pazuda. Bijām aizmirsuši kā jāspēlē basketbols. Pēc rezultātiem gan redzams, ka slikta bijusi tikai 3. ceturtdaļa. Kādam varbūt arī patraucēja nepierastā sporta zāle (RSU sporta kluba zāle ir daudz mazāka par pieņemtajiem standartiem) un karstums tajā. Pirmā spēle pēc ilgāka laika izbraukumā, savās mājās skatītāji tomēr ļoti palīdz. Tomēr savācāmies un spējām uzvarēt. Bijām pelnījuši šo uzvaru, tas gan ir droši. Bijām gan ātrāki, gan precīzāki. Skaidrs jau arī tas, ka katra komanda ielūkojoties turnīra tabulā, redzot Ķekaru bilanci, gatavojas pret mums īpaši pastiprināti. Līderus jau visi grib uzvarēt īpaši. Uz to arī gatavojamies...

I.I.: Es personīgi ceru, ka šī bija sliktākā spēle, kā komandai šajā sezonā, jo abos laukuma galos spēlējām pārāk individuāli, kam sekoja nepamatoti lēmumi. Ja iepriekšējās spēlēs ātri guvām pārsvaru, kas atraisīja visiem rokas uzbrukumā un ar vēsāku galvu varēja spēlēt aizsardzībā, tad šajā spēlē tā nebija, tā, manuprāt, bija vislielākā starpība. Pie līdzīga rezultāta, neatradās līderis, kas komandu spētu savākt, laukumā valdīja haoss visas spēles garumā. Par nožēlu jāatdzīst, ka beigās uzvarēja nevis komanda, bet individuālā meistarība, un tā mūsu komandai, pēc manām domām, bija daudz augstāka. Visas spēles garumā iezīmējas tas, ka mēs paši sev vairāk sarežģījām dzīvi, nekā pretinieks mums neļāva spēlēt. Paldies Krišam, kas beigās parādīja, ka ir iejuties komandā un spēja realizēt metienus!

 No visām trim spēlēm visskatāmākā bija spēle pret AF1. Gandarījums domājams arī, kā nekā Ķekari pārtrauca 14 spēļu bez zaudējuma sēriju AF1.

A.P.: Skatoties uz visu spēļu fona, šai vajadzēja būt pirmajai spēlei, pēc kuras varam redzēt, kas esam un ko mākam. Galu galā, jebkurā sporta spēlē un turnīra, lai nospēlētu 14 spēles nezaudējot, ir jābūt meistarībai. Ieskrējās viņi tieši pagājušās sezonas beigās Pretendentu līgā. Bijām uz iepriekšējām pārspēlēm par tikšanu 3. līgā, kur AF1 spēlēja pret mūsu līgas 6. vietas ieguvēju E. Daniševska biroju. AF1 pārbrauca „Daniševskiem” pāri kā ar ceļa rullī. Komanda spēlēja pārliecinoši, bez kļūdām un precīzi. Zinājām, ka viņu spēlētāji ir daudz masīvāki un spēcīgāki par mums un īpaši koncentrējāmies uz atlecošajām bumbām, kas mums izdevās vairāk kā veiksmīgi. Garie padarīja savu darbu zem groziem. Šo uzvaru izcīnījām vārda vistiešākajā nozīmē. Visi džeki malači, patiešām super malači. Pārliecinošākais sezonas sākums īsajā Ķekaru pastāvēšanas vēsturē. Labs pirmssezonas gan sportiskais, gan menedžmenta darbs. Tagad nedrīkstam atslābt un jāgatavojas atlikušajām nākamajām spēlēm. Jāpierāda, ka sezonas sākums nav tikai sagadīšanās. Un drīzumā būs arī kāds jaunums komandas sakarā. Tas jau šīs nedēļas laikā...

I.I.: Zināmu gandarījumu sniedza pēdējā spēle pret AF1, lai gan uzvara nebija ar lielu punktu pārsvaru, bet man personīgi spēlē neradās šaubas, ka pretinieks mūs var uzvarēt. Vairāk spēlējām, kā komanda, spēle izskatījās saturīgāka. Uzskatu, ka spēle tiktu izšķirta pirmajā puslaikā, ja neklibotu noslēdzošais metiens uzbrukumā, bet tāds ir basketbols. Tāpēc otrajā puslaikā nācās pielikt aizsardzībā, lai “nāktu” vieglie punkti. Gribētos uzslavēt pretinieku komandu, kas spēja realizēt metienus no grūtām situācijām un par pašatdevi laukumā.

Šobrīd Ķekari ieņem pirmo vietu kopvērtējuma tabulā:

Nākamo spēli Ķekari aizvadīs izbraukumā pret E.Daniševska biroju 14. novembrī, kas visiem labi pazīstami ar savu impulsivitāti. Līdzjutēju atbalsts būs nepieciešams, tiekamies 34.vidusskolā plkst.20:15. Bet pēc tam 22.novembrī tiekamies Ķekaru mājas zālē plkst.21:15, kad pretī stāsies Pronets.lv.

Informāciju sagatavoja,
BK Ķekari

Avots:
BK Ķekari