Cipruss: "Ceru, ka valdība sapratusi – attālināta sportošana ir kļūda"

Raimonds Vējonis 2020. gada 21. janvārī tika ievēlēts par LBS prezidentu, par ģenerālsekretāru izvēloties savu konkurentu Ciprusu. Divas dienas vēlāk Ķīnas valdība izsludināja Uhaņas blokādi, paātrinot procesus, kuri jau divus gadus nosaka pasaules dienas kārtību.

“Welcome to the jungle!” Citējot “Guns`n`Roses” dziesmas vārdus, LBS ģenerālsekretāram faktiski no pirmās dienas nācās strādāt jaunajā realitātē. Cipruss nesāka no baltas lapas – bijušajam valstsvienības centra spēlētājam un LJBL direktoram talkā nāca profesionāla komanda, kura turpina darbu gandrīz pilnā sastāvā.

Neraugoties uz neplānotajiem šķēršļiem, Ciprusa komandai izdevās saglabāt sieviešu un vīriešu valstsvienību darba standartus. Organizācija, loģistika, aprūpe – šajās sadaļās tika izdarīts, šķiet, maksimāli iespējamais. Skaidrs, ka sportiskie rezultāti iepriekšējā ciklā nebija labi un par komunikāciju var strīdēties vienmēr, taču mājas darbus federācija izpildīja tuvu 100 procentiem.

Cita aina paveras, ja vērtē groza bumbas saimniecību kopumā. “Sieviešu un vīriešu izlašu netikšana uz Eiropas čempionātu parādīja, ka sistēmā viss nav kārtībā. Tas attiecas ne tikai uz federāciju – arī komandām, treneriem un spēlētājiem. Ja gribam kāpt uz augšu, jāstrādā pašiem ar sevi, citādi nekas labs nebūs.”

”Mazajām valstīm kāpumi un kritumi ir lielāki”

Ģenerālsekretārs atgādina, ka mazajām valstīm ir īsāks “rezervistu soliņš” (lasi – pieejamie spēlētāju un finanšu resursi). “Arī lielām valstīm ne vienmēr iet labi – kāpumi un kritumi ir visām, varbūt izņemot Amerikas Savienotās Valstis. Mazajām valstīm līknes mēdz būt stāvākas.”

Gada otrā puse iezīmēja jaunu dinamiku. Vīriešu valstsvienība Pasaules kausa priekškvalifikāciju pabeidza bez zaudējumiem un izcīnīja pirmo uzvaru galvenajā atlasē, bet sieviešu izlase “Women`s EuroBasket 2023” kvalifikāciju sāka ar vērtīgām uzvarām pār Izraēlu un Zviedriju.

“Runājot par 2021. gada otro pusi, valstsvienību treneri savu darbu ir izpildījuši. Iespējams, nedaudz pietrūka veiksme (Serbijā), taču tā mums stāvēja klāt nākamajā spēlē (pret Slovākiju). Arī priekškvalifikācijā izcīnījām četras uzvaras. Baltkrievija nebija ņemama ar pliku roku – novembrī tā sarūpēja pārsteigumu. Beigsim sapņot, ka mums pienākas. Viss pašiem jāizcīna.”

“Vidējā termiņā gaidāms jauns atspēriens – meiteņu sniegums liecina, ka mums ir potenciāls,” teica Cipruss. “ No jaunākajiem piemēriem – U16 izlase ir komanda ar labiem augumiem, ļoti patika Baltijas jūras kausā redzētais. Tā ir mūsu nākotne. Gribētu teikt, ka meiteņu basketbolā “lēnām sākam atkopties.”

Jaunatnes sports – un visa izglītības sistēma – pēdējos divos gados saņēma ļoti smagu triecienu. Sporta laukumu norobežošanai 2020. gada pavasarī sekoja skarba ziema ar aizliegumu jauniešiem trenēties iekštelpās. Latvijas Jaunatnes basketbola līga “apstājās” nevis vienu, bet trīs reizes, jo aizliegumu vilnis atkārtojās 2021. gada oktobra beigās un novembra pirmajā pusē.

Latvijas valdība nemācījās no pirmajām kļūdām, atzīmē LBS ģenerālsekretārs, norādot uz labākiem piemēriem kaimiņvalstīs. Vairākas jauniešu komandas rudenī devās trenēties uz Igauniju, jo tur līdzīgi ierobežojumi netika noteikti.

“Situācija Igaunijā sportam ir labvēlīgāka nekā Latvijā, kurā sporta sabiedrībai ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt politiķu lēmumus. Basketbols un sports prioritāšu skalā nav augstu, salīdzinot ar daudz svarīgākām sfērām, kuras, diemžēl, mums ir ļoti nesakārtotas. Blakusefekts – liels sitiens visam sportam.”

“Ceru, ka valdība sapratusi mācību – attālināta mācīšanās un attālināta sportošana ir kļūda. Ļoti ceru, ka turpmāk būs labāk un vairāk nepiedzīvosim kritisku vīrusa izplatību. (Šajos divos gados) pārliecinājāmies, ka basketbols un sports ir pakārtoti citām lietām, tai skaitā politiskajām interesēm un situācijai.”

Basketbols ir komandu sporta veids, kuru attālināti spēlēt nav iespējams. Cipruss cer, ka valdība uztvers sportu kā mācību procesa sastāvdaļu. “Izglītības ministrija izcīnīja, ka attālināta mācīšanās nav labākais risinājums. Šobrīd atļauts spēlēt un trenēties, taču nezinām, kā būs februārī.”

LBS prioritātes 2022. gadā

“Tādas ir vairākas. Rīgā joprojām nav komandu sporta spēļu halles, neraugoties uz lielāko pieprasījumu valstī. Cita prioritāte – cīņa par “EuroBasket 2025” rīkošanu. Jā, var piekrist, ka jāsāk no pamatiem, taču vajadzīga arī vilkme. Pēdējo rada skaļi uzvārdi (Porziņģis, Bertāni, Strēlnieks) vai liels pasākums, kurš aizrauj visu nāciju.

“EuroBasket 2015” grupu turnīra rīkošana bija lielisks piemērs – pēc Eiropas čempionāta piedzīvojām gan vecāku, gan bērnu intereses pieaugumu. Iedomājieties, kas var notikt, ja rīkosim finālturnīru ar Eiropas lielāko zvaigžņu līdzdalību – Latvija iegūtu gan reklāmu, gan ažiotāžu. Minimālais uzdevums – iegūt tiesības rīkot vismaz grupas turnīru.

Treškārt, vēlamies, lai Latvijā būtu vairāk nekā seši profesionāli klubi. LBS nevar būt vienīgā iniciatore jaunu klubu izveidē – lai ieceri īstenotu, vajadzīga ieinteresēta pašvaldība, sponsori un viens aktīvs cilvēks ar degsmi. LBS var palīdzēt, taču nekur pasaulē nav tā, ka federācija veido jaunus klubus. Izņemot jaunatnes izlašu bāzes komandas, kuras gatavojas Eiropas čempionātiem.”

”LBS nav ņēmusi aizdevumu”

Cipruss atzīst, ka federācija 2021. gadā sāka plašāk just valdības noteiktos ierobežojumus. “Valsts finansējums sportam nav palielinājies. Kādreiz “kliedza” bāri un restorāni, tagad valsts neļauj strādāt basketbolam, hokejam un futbolam. Nevaram veikt saimniecisko darbību, nevaram piedāvāt klātienes auditoriju sponsoriem un, pats galvenais, nevaram gūt naudu no biļešu ieņēmumiem.”

Valsts finansējums nosedz mazāk nekā 50% valstsvienību izdevumu, teic LBS ģenerālsekretārs. “Ar 500 atļautajiem skatītājiem nopelnīt nav iespējams – tas ir stipri, stipri par maz. Iespējas divas – lielāks valsts atbalsts par negūtajiem ienākumiem vai kritēriju pārskatīšana. Ar valsts piešķirto finansējumu knapi pietiek vienai lielajai izlasei.”

Pagaidām finanšu situācija nav kritiska, taču jādomā par nākotni. “Aizdevumu neņēmām. Pagājušajā gadā no saimnieciskās darbības guvām ienākumus, kuras ļaus valstsvienībām turpināt gatavoties 2021. gada līmenī. No otras puses – nav atļauts palielināt ienākumus.”

“Novembra sabraukums tika aizvadīts faktiski bez skatītājiem – nemaz nerunājot par “burbuļiem” 2020. gada novembrī un 2021. gada februārī. Ārkārtas situācija pagarināta līdz 2022. gada 28. februārim, tātad atkal nevarēs nākt vairāk par 500 skatītājiem,” norāda Cipruss.

“Katra vīriešu valstsvienības mājas spēle dod ienākumus 50-100 tūkstošu eiro apmērā – šos līdzekļus novirzām izlašu vajadzībām. Šobrīd negūtie ienākumi netiek kompensēti un, ja neviens negrasās palīdzēt, tad būs grūti (segt visus izdevumus). Ļoti ceru, ka kopā ar valdību atradīsim risinājumu, lai nenoraktu populāros sporta veidus.”

”Spēļu pārcelšana mazina iespēju piesaistīt Eirolīgas spēlētājus”

Cīņā par “EuroBasket 2025” šobrīd jādara mājas darbi, nevis jāmeklē sabiedrotie. “Izšķirošās spēles vēlas rīkot Latvija, Krievija, Ukraina un Ungārija (Somija un Kipra pretendē tikai uz grupas turnīra rīkošanu – Sportacentrs.com). Tiesības iegūs viena no tām, bet pārējām trim – labākajā gadījumā – būs iespēja rīkot pa vienam grupu turnīram. Ja kandidātu lokā būtu pārstāvētas Rietumeiropas valstis, iespējams, veidotos koalīcijas, taču šobrīd tas nenotiek.”

“Ja iegūsim tiesības rīkot kādu no “EuroBasket 2025” grupu turnīriem, izvērtēsim komandas, kuras kvalificēsies Eiropas čempionātam – tuvākos kaimiņus, kuri varētu piesaistīt pēc iespējas vairāk sporta tūristu. Igaunija šajā ziņā būtu viena no sportiski un finansiāli izdevīgākajām partnerēm.”

Pašreizējā sistēma paredz, ka Eiropas čempionāta kvalifikācijā spēlē arī rīkotāji. “Tāda iespēja vērtējama pozitīvi – treneri bez stresa var pārbaudīt plašāku spēlētāju loku. Luka Banki jau pierādījis, ka mums ir diezgan plašas rezerves. Tikai pareizi “jārok” un jādod iespējas. Zinām, ka paaudžu maiņa tuvākajā laikā ir neizbēgama, bet pašreizējā FIBA un Eirolīgas “kariņā” turēties tikai uz pašreizējiem līderiem ir pagrūti.”

Eirolīgas spēļu pārcelšana samazina iespējas nākamajā sabraukumā redzēt Eirolīgas spēlētājus, atzīst Cipruss. “Itālijas un Spānijas līgās ir daudz pārceltu spēļu – piemēram, Andreja Gražuļa pārstāvētā Trieste nav spēlējusi trīs nedēļas pēc kārtas. Jāpārplāno viss kalendārs – jebkurai izlasei būs grūti dabūt pat vienu Eirolīgas vai Eirokausa spēlētāju.”

Pozitīvie darbi Ciprusa pirmajos divos gados? Valstsvienību “burbuļu” rīkošana, Latvijas un Igaunijas līgas turpinājums, Latvijas kausa atdzimšana, komandu skaita pieaugums Latvijas Sieviešu basketbola līgā. No reģionālajām aktivitātēm jāmin basketbols Latgalē – Pasaules U19 kausa sarīkošana Daugavpilī, Latvijas kausa spēļu norise Līvānos, Rugājos un Krāslavā.”

Ģenerālsekretārs pats turpina doties laukumā – iepriekšējās sezonās Nacionālās līgas līderkomandā “Jēkabpils” un šobrīd vaļasprieka kārtā. Svētdien Cipruss, spēlējot ar 40. numuru, debitēja Latvijas Maksibasketbola 40+ čempionātā, palīdzot "Garkalnes runčiem" ar 67:51 pieveikt Stopiņu vienību. “Atšķirībā no maniem vienaudžiem, neesmu teicis, ka kāršu botas vadzī. Skriešu, kamēr varēšu skriet, vismaz prieka pēc.”