Skaidrojam: kā tiek piešķirtas prēmijas sporta izcilniekiem?

2026-04-04 10:23 Matīss Kleinbergs

Skaidrojam: kā tiek piešķirtas prēmijas sporta izcilniekiem? — Ilustratīvs attēls Foto: Eric Prouzet/Unsplash

Pašmāju sporta spīdekļu sasniegumi sabiedrībā allaž rada lielāku vai mazāku rezonansi. Tāpat viedokļu dažādības netrūkst arī brīdī, kad pienāk laiks šos sportistus prēmēt. Šajā publikācijā Sportacentrs.com skaidro, kā nauda no valsts kases nonāk līdz sportistu bankas kontiem.

Latvijas likumdošana paredz, ka sportisti uz valsts prēmijām var kandidēt par sasniegumiem sekojošos sporta forumos:

•Olimpiskās spēles, pasaules spēles (″World Games″), paralimpiskās spēles, nedzirdīgo spēles (″Deaflympics″) un pasaules jaunatnes olimpiskās spēles;

• Pasaules vai Eiropas čempionāti pieaugušajiem;

• Pasaules vai Eiropas čempionāti sportistiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem (bobslejā – līdz 26 gadiem);

• Pasaules kausa (vai Eiropas kausa, ja attiecīgajā sporta veidā pasaules kausa izcīņa nenotiek) izcīņa pieaugušajiem (kopvērtējumā);

• Pasaules karavīru sporta spēles, policijas čempionāts un pasaules universiāde.

Prēmijas par sasniegumiem sacensībās, kas uzskaitītas pirmajā punktā, sportists var saņemt par izcīnītām pozīcijām labāko sešiniekā. Savukārt pārējos punktos minētajos forumos prēmijas pienākas par vietu spēcīgāko trijniekā.

Jāatzīmē, ka naudas balvas nedrīkst pārsniegt 60% no apbalvojuma par iepriekšējo pozīciju. Piemēram, ja olimpiskais zelts nozīmē prēmiju 142 288 eiro apmērā, tad sudraba medaļnieks var pretendēt uz 85,73 tūkstošiem.

Tāpat uz prēmijām var kandidēt arī sporta komandas, kas kvalificējas sekojošām sacensībām:

• Olimpiskās spēlēs vai paralimpiskās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs;

• Pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā;

• Eiropas čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā;

• Pasaules čempionāta sportistiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem finālturnīrā;

• Eiropas čempionāta sportistiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem finālturnīrā.

Savukārt neolimpisko komandu sporta veidu pārstāvji var pretendēt uz prēmijām, kvalificējoties uz pieaugušo un jaunatnes pasaules un Eiropas čempionātiem.

Pērn valsts prēmijām piešķīra 813 tūkstošus eiro. Latvijas likumdošana paredz, ka prēmiju finansējuma pamata avots ir Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) apakšprogramma ″Balvas par izciliem sasniegumiem sportā″, bet pārējais finansējums tiek segts no programmas ″Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem″. Pērn minētajai IZM apakšprogrammai bija atvēlēti 42 tūkstoši eiro, kas praksē pierādījusies kā ļoti maza daļa no kopējās prēmijām piešķirtās summas.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sporta organizācijas līdz konkrētā gada 15. oktobrim IZM drīkst iesniegt pieteikumu prēmijām par sasniegumiem laika periodā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz konkrētā gada 30. septembrim.

Ja iesniegumam pievienota nepieciešamais apliecinājums par izcilo sasniegumu, kā arī tas atbilst augstāk minētajiem kritērijiem, IZM to pārvirza uz Latvijas Nacionālo sporta padomi (LNSP), kuras sastāvs ir sekojošs:

Dalībnieks	Amats	Dalībnieks	Amats
Evika Siliņa	Ministru prezidente; LNS priekšsēdētāja	Gints Kaminskis	Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis
Agita Ābele	Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente	Agra Brūne	Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības prezidente
Hosams Abu Meri	Veselības ministrs	Rihards Kozlovskis	Iekšlietu ministrs
Arvils Ašeradens	Finanšu ministrs	Gints Kuzņecovs	Latvijas veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs
Raimonds Čudars	Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs	Andris Sprūds	Aizsardzības ministrs
Reinis Uzulnieks	Labklājības ministrs	Raimonds Lazdiņš	Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
Dace Melbārde	Izglītības un zinātnes ministre	Edgars Pukinskis	IZM valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos
Daiga Dadzīte	Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente	Viktors Valainis	Ekonomikas ministrs
Ruta Dziļuma	Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidente	Diāna Zaļupe	Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja
Vladimirs Šteinbergs	Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents

LNSP pēc iesniegumu saņemšanas tos izvērtē un tālāk izstrādā priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas piešķiršanu sportistiem. Ņemot vērā, ka LNSP sastāvā jau ir astoņu ministriju vadītāji un arī ministru prezidente, viņi Ministru kabinetā apstiprināšanai saņem praktiski sevis izstrādātu priekšlikumu.

Pieteikumu par prēmijām parasti ir krietni vairāk nekā prēmijām pieejamo līdzekļu. LNSP ir tiesības atteikt finansējuma iesniegumu, pamatojoties uz saviem kritērijiem. Likumā norādīts, ka LNSP jāizvērtē sacensību nozīmīgums, sacensību dalībnieku un pārstāvēto valstu skaits, taču likumā nav norādīti specifiski kritēriji.

Šajā jautājumā pērn sabiedrības uzmanību izpelnījās lēmums prēmijas nepiešķirt parasportistiem Aigaram Apinim un Rihardam Snikum par viņu augstvērtīgajiem sasniegumiem pasaules čempionātā, kas noveda arī pie valsts prezidenta iesaistīšanās diskusijā, Edgaram Rinkēvičam aicinot pārskatīt prēmiju piešķiršanas sistēmu.

Konkrētajā gadījumā parasportistu atstāšana bez prēmijām tika publiski pamatota ar nepietiekamu konkurentu dalībvalstu skaitu. Lai gan likumā tas nav atrakstīts, LNSP lēmumu pieņemšanas procesā pamatojas uz principu, ka konkrētajās sacensībās jābūt konkurentiem no vismaz 10 valstīm.

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte intervijā Sportacentrs.com norādīja, ka parasportā šāds konkurences apmērs bieži vien nav iespējams.

″Likums ir likums, bet varēja uztaisīt atsevišķu nolikumu. Tad viss būtu godīgi. Tikko bija ziemas paralimpiskās spēles ar ratiņkērlingu, kur startēja astoņas komandas. Tās ir labākās pasaulē un vairāk to arī nebūs. Kopā ir 32 valstu komandas, bet uz paraspēlēm tiek astoņas. Tas ir četru gadu darbs,″ sacīja Dadzīte. Tāpat viņa norādīja uz to augstajiem normatīviem paravieglatlētikā, proti, tie esot tik augsti, ka, piemēram, pasaules čempionātā paravieglatlētikā konkurences nevis nav, bet gan tikai maza daļa konkurentu kvalificējoties šīm sacensībām.

Sportacentrs.com uzrunāja vienu no LNSP pārstāvjiem, LSFP prezidentu Vladimiru Šteinbergu, kurš pastāstīja, ka izvērtēšanas process patiesībā ir gana vienkāršs.

″Nevienam nav noslēpums, ka prēmijas tiek piešķirtas no budžeta programmas ″Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem″. Jebkurš lēmums, kas attiecas uz šiem līdzekļiem, faktiski ir politisks. Situācija ir ļoti vienkārša. Gada beigās no Finanšu ministrijas atnāk ziņa par pieejamās naudas apjomu, ar ko jārēķinās prēmiju piešķiršanas procesā. Visus dokumentus Nacionālajai sporta padomei sagatavo IZM, kas pilda sekretariāta pienākumus.

IZM saņem summu, ar ko tā var rēķināties. Neatkarīgi no [prēmiju] pieteikumu apjoma, tev ir naudas summa, ar ko jārēķinās prēmiju izvērtēšanas procesā. Tāpēc pēdējo gadu laikā netiek piešķirtas naudas balvas neolimpiskajiem sporta veidiem. Kopumā viss ir ļoti vienkārši – tev atnāk summa ″X″, ar ko rēķinoties, jāizdomā, kā apmierināt pēc iespējas vairāk pieteikumu.

Ir viena nianse – nevar piešķirt naudu vienam neolimpiskajam sporta veidam, bet citam – nē. Tas paaugstina tiesvedības iespējamību. Atnāk ″Excel″ fails ar pieteikumiem, kuros ir olimpiskie, neolimpiskie sporta veidi, jaunatnes sports. Šajā failā ir vairāki bloki. Tad nu skatāmies, cik blokiem pietiek naudas.

Ja pietiek olimpiskajiem sporta veidiem, bet nepietiek U21, atteikumu saņems U21. Vai arī, ja nepietiek neolimpiskajiem sporta veidiem, atteikumu saņem tie. Tas nav pareizi, bet šobrīd, kad nauda nāk no ″neparedzētajiem gadījumiem″, tā ir realitāte,″ sacīja Šteinbergs.

Kad lēmumi par Šteinberga minētā ″Excel″ faila saturu ir pieņemti, līdzekļi tiek virzīti konkrēto sporta veidu federācijām, kas tad naudu izmaksā sportistiem, treneriem un apkalpojošajam personālam.

Raidījuma ″(Bez)maksas sports″ marta mēneša tēma ir ″Valsts prēmijas - cik godīgi sadalītas?″. Šo tematu pie sarunu galda kopā ar Sportacentrs.com žurnālistiem Rolandu Eliņu un Jāni Celmiņu apsprieda ″VEF Rīga″ dibinātājs Edgars Jaunups, Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Uldis Strautmanis un bijušais Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis.

Epizodes audio versija pieejama visās populārākajās audio straumēšanas platformās, bet video formātā ar diskusiju iespējams iepazīties zemāk.