Latvijas čempionāti - pievilcīgs TV produkts. Utopija? Kā tam tuvoties?

"Tad, kad mēs dzīves līmenī būsim pietuvojušies Šveicei," smaidīja ilggadējais sporta žurnālists Jānis Matulis. "Tad mūsu puikām vairs nevajadzēs uzreiz braukt spēlēt uz ārzemēm. Tad tādi puiši kā Balcers un Cipulis varētu spēlēt šeit, un būtu interese arī par vietējo čempionātu."

"Skaidrs, ka nedrīkst būt tā, kā izdarīja Liepāja un Daugavpils," turpināja Matulis. "Liepājā 25 gadus bija hokejs ar vietējiem spēlētājiem un vietējo publiku, un tad vienā brīdī viss, vairs komandas nav, tā vietā tagad attīstīsim bērnu hokeju. Bet tas jau ir cits stāsts, protams."

"Go3" sporta programmu direktors Toms Circenis norādīja, ka tic vietējo līgu iespējām pacelties tādā līmenī, lai televīzijas sacenstos par to raidtiesībām, un kā piemēru šajos platuma un garuma grādos nosauca Lietuvas Basketbola līgu (LKL): "Tas ir labākais piemērs Baltijā. Tajā ir lokālpatriotiskā interese par komandām. Protams, līgas panākumiem ir priekšnoteikumi. Tajā ir Kauņas "Žalgiris", kas var braukt izbraukumā uz jebkuru Lietuvas pilsētu, un tur būs interese par to."

"Kam jānotiek, lai šis intereses līmenis celtos? Federāciju darbs, funkcionāru darbs, klubu darbs? Visam kopā, un vēl vairāk," sacīja Circenis. "Tas nozīmē to, ka klubam ir jāizveido interese par sevi. Ja vienkārši atbrauc no Rīgas un uzspēlē citā pilsētā, tad lielas intereses par to nav."

Latvijas komandu spēļu čempionātu tiešraides šobrīd pārsvarā nodrošina Sportacentrs.com un TV4 kanāls. Raidījumā tika uzdots jautājums Sportacentrs.com vadītājam Kristapam Zālītim, aicinot sniegt konkrētu piemēru - vai 2023. gada futbola Virslīgas sezonas tiešraižu nodrošināšana bijusi finansiāli ienesīga vai nē?

"Tik precīzi neesam izrēķinājuši. Ja mēs aprēķinātu savus izdevumus spēles dienā, cik mums izmaksā aizbraukt uz spēli, nofilmēt un pārraidīt to, tad esam plusā," sacīja Zālītis. "Bet ja pieskaitām klāt, ka uzņēmumā ir arī birojs, kurā strādā menedžeris, grāmatvedis, vadība, projvadi utt., tad mēs esam ar mīnusu."

Par vietējo līgu spēju kļūt par ienesīgu TV produktu Zālītis norādīja, ka, pirmkārt, jābūt auditorijas interesei: "Bet vēl viena lieta - šobrīd visas līgas ir uzlikušas sev ambīciju parādīt visas spēles, turklāt parādīt tās vienādā līmenī. Ja mēs paskatītos, piemēram, uz 2008. gadu, tad sestdienas vakarā - vēl šobrīd atceros to - bija viena SEB BBL spēle. Pie šāda modeļa varbūt šo spēli arī varētu notirgot. Vienai spēlei tiešraides izmaksas nav tik augstas, kamēr interese varētu būt lielāka nekā tad, ja blakus pieejamas arī visas pārējās spēles. Tas varētu būt modelis, kura virzienā jāskatās Latvijas hokejam un basketbolam."

"Es pat īsti nemaz nezinu, kādēļ Latvijas līgas vēlas parādīt pilnīgi visas spēles. Tā laikam iegājies," turpināja Zālītis. "Un mums tā kvalitāte ir visnotaļ augsta. Praktiski visas spēles rādām ar vismaz divām kamerām un darām to salīdzinoši ļoti kvalitatīvi. Tas nebūt nav globāls standarts, un to nevajag pieņemt par pašsaprotamu. Piemēram, Zviedrijā mēs filmējam sieviešu futbola čempionātu, kas tur ir tīri nopietna lieta ar 4-5 tūkstošiem skatītāju tribīnēs, un to darījām ar vienas kameras produkciju."

"Varbūt visai Latvijas sporta sabiedrībai šajā jautājumā būtu apvienojas un jāizdomā, kā mēs nedēļas laikā sadalām pieejamo raidlaiku," sacīja Zālītis. "Nezinu, vai tas ir velkams kontekstā ar prioritārajiem sportiem, bet apsēsties pie viena galda un sadalīt, kas tiek rādīts un kas ne, vienoties, kāds ir Latvijas sporta piedāvājums līdzjutējiem sestdienā un svētdienā, nu, tas būtu jāizdara. Mēs to nespējām sadalīt pat vienas pilsētas mērogos. Kad vajag, tad to nevaram sadalīt pat, piemēram, Liepājas robežās, ko tur vēl vairāk runāt."

Konkrētā "(Bez)maksas sports" epizode pilnā garumā pieejama ŠEIT!