Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:265, Did:0, useCase: 3

Britu šorttreka treneris Horspūls: "Es nevēlos ar kādu cīnīties, gribu tikai strādāt"

Britu šorttreka treneris Horspūls: "Es nevēlos ar kādu cīnīties, gribu tikai strādāt"
Stjuarts Horspūls
Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Latvijas šorttreka dīķis šajā pavasarī viļņojas kā Baltijas jūra vētras laikā. Roberto Puķīša atklāsmes radīja ķēdes reakciju – runāt sāka gan pārējie sportisti un trenere Evita Krievāne, gan Latvijas Slidošanas asociācijas pārstāvji un neatzītās Latvijas Ātrslidošanas federācijas vadītājs Edvīns Silovs. Publiski nerunāja tikai bieži pieminētās Latvijas šorttreka programmas vadītājs, britu speciālists Stjuarts Horspūls. Viņš no skapjiem nevelk laukā jaunus ģindeņus, bet gan cenšas palūkoties uz notiekošo no malas ar teju 40 gadu pieredzi šorttrekā. Viena no Horspūla pamatdomām – beidziet taču kašķēties, citādi noraksiet patiešām talantīgu sportistu paaudzi.

Cik daudz tev ir zināms par pašlaik notiekošo cīņu par varu pārvaldīt šorttreku Latvijā?
Šo to zinu. Kaut ko man ir pastāstījuši, taču komentāri medijos ir latviešu valodā, tādēļ iedziļināties problēmās es nevaru. Bet, jo ātrāk tās tiks atrisinātas, jo es būšu priecīgāks.

Vai tas nevedina uz domām, ka varbūt labāk palikt Lielbritānijā un pamest darbu Latvijas šorttreka saimniecībā?
Esmu strādājis daudzās valstīs, un šādas lietas notiek bieži. Pirms diviem gadiem šeit ierados olimpiskās solidaritātes programmas ietvaros ar mērķi pārbūvēt Latvijas šorttreku. Sākotnējais plāns bija bāzēties Ventspilī, taču viņi nevēlējās īstenot šo programmu. Evitai Krievānei izdevās panākt vienošanos ar Jelgavas pilsētu, un mēs izveidojām šorttreka centru tur. Programmas galvenā ideja ir visu labāko šorttrekistu centralizācija. Nevienai valstij šorttrekā vēl nav izdevies gūt panākumus, sportistiem trenējoties individuāli. Šorttreks ir slidošana grupā, tādēļ ir svarīgi trenēties ar pēc iespējas labākiem partneriem.
Jau pirmajā gadā izdevās sasniegt labu progresu. Mēs piedalījāmies Eiropas junioru kausa finālā, izcīnījām piecas zelta medaļas, uzvarējām komandu stafetē un kopvērtējumā atpalikām tikai no Nīderlandes. Tas bija izcili, jo sākām no nekā. Tik lielu progresu es nebiju gaidījis. Sākotnēji mūsu plānos nemaz nebija piedalīšanās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, bet puiši tik strauji uzlaboja savu sniegumu, ka izvirzījām par mērķi kaut viena sportista dalību olimpiādē.
Agrāk Latvijai bija pa vienam labam sportistam – Evita Krievāne, Haralds Silovs, Roberto Puķītis. Taču visiem bija jātrenējas ārzemēs. Ir kāds interesants fakts šorttreka vēsturē – kopš šis sporta veids ir olimpiskajās spēlēs tikai divām sievietēm ir izdevies izcīnīt medaļu no valsts, kurai olimpiādē nav savas stafetes komandas. Olimpiskajām spēlēm kvalificējas astoņas stafetes komandas. Ja tev nav stafetes komandas, tad ir praktiski neiespējami izcīnīt godalgu. Tas nozīmē, ka ir jātrenējas kopā un savā valstī. To arī skaidroju Edvīnam Silovam un Krievānei, bet viņi atbildēja – OK, darām to.

Izklausās ļoti vienkārši...
Programmas ieviešanā nācies saskarties ar daudzām grūtībām, jo es mācīju, kā attīstīt pasaules līmeņa atlētus, kamēr šie puiši vēl bija tikai juniori. Šosezon pirmoreiz startējām Pasaules kausa posmos, un komandas vidējais vecums bija 17,6 gadi. Medaļu ieguvēju komandu vidējais vecums ir 24 gadi. Būtībā mums bija vēl bērni, bet viņi cītīgi strādāja vasarā un mēs visus pārsteidzām ar savu sniegumu.

Un tika uz olimpiskajām spēlēm.
Olimpiskās kvalifikācijas ieskaitē tika ņemti vērā četru Pasaules kausa posmu rezultāti. Maksimālais vietu skaits katrā distancē ir trīs, tātad kopā var izcīnīt deviņas vietas. Pēc pirmajiem diviem Pasaules kausa posmiem bijām izcīnījuši septiņas vietas. Vienu vietu bija ieguvis Roberto Puķītis, bet pārējās sešas – puiši no Jelgavas. Komandu stafetē Jelgavas puiši bija devītajā vietā – uzreiz aiz olimpisko spēļu svītras. Bijām nokļuvuši sapņu zemē! Līdz nākamajiem diviem ieskaites posmiem Šanhajā un Seulā bija četras nedēļas. Un tad trīs puiši saslima ar meningītu un nonāca slimnīcā. Tā dēļ zaudējām iespēju pacīnīties par kvalificēšanos ar stafetes komandu, kā arī trīs vietas individuāli. Roberto Puķītis saglabāja savu vietu 1000 metru distancē, bet Roberts Zvejnieks un Tomass Bakēvics nosargāja atlikušās trīs vietas. Tātad mums bija četras vietas, kas nozīmēja, ka olimpiskajās spēlēs Latviju var pārstāvēt divi sportisti. Ja paraugāmies divus gadus atpakaļ, kad tikai sākām nopietnus treniņus, izcīnīt divas vietas dalībai olimpiādē bija iespaidīgs sasniegums. Viņi par četriem gadiem apsteidza manu plānu.
Atgriežoties no posmiem Šanhajā un Seulā bija nepieciešama atpūta, jo šie puiši pirmoreiz braukāja uz sacensībām tālās zemēs un sastapās ar laika joslu maiņu. Viņi bija noguruši emocionāli un fiziski. Divas nedēļas atpūtāmies, bet tad atsākām treniņus, kas ritēja visu decembri un janvāri. Trenējāmies arī Eiropas čempionāta laikā, jo dalību olimpiskajās spēlēs jau bijām nodrošinājuši. Tādēļ Roberta Zvejnieka sasniegums Eiropas čempionātā bija tāds, kādu to biju gaidījis – zem sava līmeņa. Sezonas laikā ir posmi, kad ir smagi jātrenējas, tad jāatpūšas un jābūt gatavam startam. Tieši to arī darījām. Roberts Zvejnieks 500 metru distancē izcīnīja desmit vietu, tikai par nieka tiesu zaudējot vietu finālā. Divu gadu laikā aizsniegties līdz olimpisko spēļu desmitniekam ir fenomenāli. 500 metros viņu pārspēja tikai zelta un sudraba medaļu ieguvēji.

Kāds ir tavs skatījums uz kritēriju ieviešanu un to izpildi?
Vasarā pirms olimpiskās sezonas mums bija vairākas sapulces ar Latvijas Slidošanas asociācijas (LSA) piedalīšanos, kuras vadīja Modris Liepiņš. Runājām ar viņu, LSA prezidenti [Mariku Nugumanovu] un šorttreka klubu pārstāvjiem, lai vienotos par kritērijiem. Agrāk no šādiem kritērijiem nebija jēgas, jo bija tikai viens labs sportists, bet es uzstāju, ka tādi ir nepieciešami. Visiem jābūt vienādiem nosacījumiem. Visi tam piekrita, un par to biju gandarīts. Ja gribi, lai par medaļām cīnās vairāki sportisti, tad pret visiem jābūt vienādi godīgai attieksmei. Pat, ja kritēriji ir par sliktu tevis trenētajiem sportistiem. Tāpat bija Lielbritānijā, kur nostrādāju 15 gadus. To laikā mēs izcīnījām 51 medaļu pasaules un Eiropas čempionātos pieaugušajiem un junioriem. Medaļas izcīnīja vairāk nekā 15 dažādi šorttrekisti. Nevar būt viens dominējošs sportists, ja veidojam centralizētu sistēmu. Protams, ja tas ir medaļu pretendents, tad tā var rīkoties, taču tādā gadījumā to ir jāieraksta kritērijos.

Tev ir 51 medaļa starptautiskajās sacensībās, bet tu strādā ar Latvijas šorttreku par spīti tam, ka tev pat nav pilnībā samaksāta alga. Kāpēc?
Esmu strādājis ar lielajām valstīm. Kad biju Latvijā, pie mums brauca trenēties astoņu dažādu valstu sportisti. Viņi trenējās divas trīs nedēļas un tad devās prom. Man tāds plāns nepatīk, bet viņi paši gribēja pamēģināt. Tagad sāksies jauns olimpiskais cikls un daudzas valstis ir izteikušas vēlmi ar mani sadarboties. Bet tas notiktu Latvijā. Šeit ir vairāki labi junioru un pieaugušo vecuma slidotāji. Ceru, ka četru gadu laikā viņi spēs cīnīties par godalgām. Šobrīd esmu tādā savas dzīves posmā, kurā man nekas nevienam nav jāpierāda. Tāpēc man nav nepieciešamības strādāt ar lielvalstīm. Esmu priecīgs vienkārši strādāt ar sportistiem, kas mani klausa. Es cienu Latviju, man tur patīk un tuvāko divu gadu laikā mācīšos latviešu valodu. Taču problēma ir tā, ka visi ar mani runā angliski. (Smejas)

Bet Roberto Puķītis apstrīd tavu vērtību un norāda, ka citas valstis nemaz nevēlas ar tevi sadarboties. Kam ticēt?
Tas ir viņa viedoklis. Bet pietiek aplūkot manu statistiku. Tas ir komiski, bet, kad Roberto pēc pauzes karjerā atsāka trenēties, viņš nāca pie manis pēc padoma. Mēs pārrunājām viņa variantus, viņš apvaicājās par manu treniņu programmu. Evita Krievāne pat palīdzēja viņam ar inventāru. Sākumā attiecības bija draudzīgas. Nezinu, kas notika. Jājautā Roberto – kādēļ viņam ir grūti cienīt mani un puišus no Jelgavas? Mēs visi smagi strādājam un mums nav problēmu ar Roberto. Ja viņš grib trenēties ar mums, tad ir laipni aicināts.

Bet, kas notika Phjončhanā? Evita rakstīja Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) iesniegumu, ka Puķītis tev ir iesitis ar dūri pa muguru. Vai tā ir taisnība?
Olimpisko spēļu vidē ir liels spiediens. Un reizēm tas tevi uzveic. Mēs abi darījām savu darbu. Es strādāju ar saviem sportistiem. Roberto pie viņiem nepieskaitu, bet tā ir cieņa pret viņu un viņa darbu ar Itālijas izlasi. Esmu pārliecināts, ka Roberto bija grūti samierināties ar to, ka Roberts Zvejnieks slidoja tik labi. Bet par to ir jāvaicā pašam Roberto. Man nekādu problēmu nebija. Es izbaudīju olimpiskās spēles. Priecājos par Roberta un arī Evitas sniegumu. Krievānei tās bija pirmās olimpiskās spēles kā trenerei, bet man šīs bija septītās olimpiskās spēles – divas bijušas sportista statusā, bet piecas trenera amatā. Un vienmēr es vai mani sportisti ir iekļuvuši desmitniekā. Man patīk un padodas mans darbs. 1981. gadā notika pirmais pasaules čempionāts šorttrekā un es tajā izcīnīju medaļu. Esmu bijis šajā sporta veidā kopš tā pirmsākumiem līdz pat šodienai.

Pieminēji, ka sākotnēji iepazīstināji ar savu programmu Ventspils šorttreka saimniecību. Vai tev kāds paskaidroja, kādēļ tā tika noraidīta?
Viņi izvēlējās iet savu ceļu, man ar to nav problēmu. Taču es ļoti ceru, ka nākotnē spēsim sastrādāties. Ja visu enerģiju un laiku tērē savstarpējām politiskajām cīņām, sportam tas nenāk par labu. Es nevēlos cīnīties, gribu tikai darīt savu darbu. Šobrīd mans darbs ir Jelgavā, un esmu pateicīgs pilsētai par nodrošinātajiem apstākļiem.

Vai tava programma Latvijas šorttrekam ir izstrādāta līdz 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm?
Būšu atklāts – nebiju gaidījis tādu progresu. Seši gadi, sākot no 2016. gada, būtu īstais laika posms, lai radītu konkurentus cīņai par medaļām. Lai izveidotu sešu astoņu slidotāju grupu, kas ikdienā trenētos kopā. Seši līdz desmit gadi šorttrekā ir tas laika posms, kas šķir vienkārši talantu no medaļām. Taču puiši ir smagi strādājuši un parādījuši lielisku attieksmi. Tāpat kā Evita Krievāne, kuru uzskatu par ļoti nenovērtētu treneri. Ne jau pasaules šorttrekā, bet tieši Latvijā. Manuprāt, ir jālūkojas uz rezultātiem. Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas junioru kausa finālā Ventspilī Reinis Bērziņš izcīnīja zelta medaļu. Arī brāļi Krūzbergi būtu bijuši medaļu pretendenti, taču Robertam pirmajā skrējienā tieši virs slidzābaka tika sagriezta potīte, bet Kārlis kļūdas dēļ neizgāja uz savu pirmo startu un sacensības nevarēja turpināja. Tāda līmeņa slidotāji ir Latvijā. Tā ir lieliska iespēja visiem strādāt kopā un attīstīt pasaules līmeņa šorttrekistus.

Joprojām sajūsminos par Roberta Zvejnieka sniegumu olimpiskajās spēlēs. Esmu trenējis daudzus čempionus, viņa sniegums bija lielisks. Turklāt tās bija viņa pirmās olimpiskās spēles. Tieši pieredzes trūkums viņam maksāja vietu finālā 500 metru distancē. Nevis fiziskā sagatavotība vai tehnika. Viņš taču centās turēt līdzi sportistam, kurš laboja pasaules rekordu! (Smejas) Lai gan ir tikai puika, kurš tikai pirms diviem gadiem startēja vien klubu līmenī. Uzskatu, ka cilvēkiem ir jāsaprot, ka esam paveikuši labu darbu. Ceru, ka politiskās spēles norims, izdosies nonākt pie kopsaucēja un varēsim kopīgi virzīties uz priekšu.

Kas tad Latvijas šorttrekā ir jāpaveic, lai 2022. gadā varētu gaidīt labus rezultātus.
Tagad puišiem sešas nedēļas ir jāatpūšas, bet maija vidū atsāksim treniņus. Es tagad esmu Lielbritānijā un ceru, ka atgriezīšos Latvijā maija vidū, kad politiskās kaislības būs rimušās. Mums būs jāpadara programma vēl apjomīgāka un sarežģītāka. Esmu ieinteresēts, lai citu valstu komandas Jelgavā trenētos visas sezonas garumā. Runa ir par Top30 sportistiem, nevis vājiem slidotājiem. Taču ne par pašiem labākajiem, jo progresam ir jābūt pakāpeniskam, negribu nogalināt vietējos sportistus. Maksimālais sportistu skaits programmā ir 16-20, bet mums pašlaik ir seši.
Starp citu, mēs piedāvājām Puķītim slidot stafeti Pasaules kausa pirmajā posmā, taču viņš pateica nē. Otrajā Pasaules kausa posmā apjautājāmies par to caur viņa treneri, taču atkal sekoja noraidoša atbilde. Pēc tam turpinājām startēt stafetē ar treniņos noslīpēto sastāvu. Arī Eiropas čempionātā. Mēs nevienu neizslēdzām, taču jāsaprot, ka stafete ir ļoti sarežģīta lieta. Ir jāsadarbojas ar komandas biedriem. Latvija pirmoreiz Eiropas čempionātā bija pārstāvēta ar stafetes komandu un ieguva septīto vietu. Tas ir apbrīnojami. Parasti pirmajā reizē paliek 12. vietā, nākamajā reizē pakāpjas uz 11. vietu utt.

Vai bez finansiālo resursu trūkuma un politiskajām cīņām Latvijas šorttrekā saskati vēl kādas problēmas?
Nē. Ja mums ļauj strādāt un ikdienā varam koncentrēties uz savu darbu, tad problēmu nav. Es nevēlos ar kādu cīnīties, gribu tikai strādāt. Ja mums ļaus strādāt, būs arī sasniegumi. Novērtēju šo zvanu, jo šī ir pirmā reize, kad kāds ir pajautājis manu viedokli par notiekošo. Man nav vajadzīga preses uzmanība, Lielbritānijā man tās bija gana, jo šeit tas ir gana liels sporta veids. Lielbritānijā manas programmas vērtība bija 4,3 miljoni angļu mārciņu. Esmu strādājis Starptautiskās slidošanas apvienības (ISU) labā – pēdējos divos gados esmu bijis četrās valstīs, kurās mans uzdevums bija attīstīt šorttreku. Tādēļ man nav saprotams, kādēļ Roberto saka, ka starptautiski netieku novērtēts. Šobrīd Latvijā ir talantīgi sportisti un talantīga trenere. Tāpēc esmu šeit un ticu, ka viņi var izcīnīt medaļas.

 +11 [+] [-]

, 2018-03-29 10:28, pirms 6 gadiem
Te arī slēpjas visa lielā balagāna patiesība!
Neitrāla, profesionāla trenera viedoklis noliek visu pa savām vietām.
Cerams, ka LSA arī ieklausīsies un sapratīs, ka Puķītis ir "vienkārša Usne" šortreka ziedu dārzā.

  +8 [+] [-]

, 2018-03-29 10:54, pirms 6 gadiem
Paldies par zvanu trenerim. Respektabls džeks izklausās. Mocarello lai iet parausta vienroci, moš tur palaimējas

  +7 [+] [-]

, 2018-03-29 11:04, pirms 6 gadiem
Bija iespēja ar šo cilvēku pāris reizes parunāt, un lepnums par šo džeku rezultātiem no viņa burtiski spiedās ārā. Tik detalizēta treniņu programma nezinu vai vispār ir kādā sporta veidā Latvijā, nerunājot par tādu mazuli kā šorttreks. Pacietību un izturību Stjuartam, ar viņa palīdzību medaļas nākamajās OS ir reālas. Par Puķīša jaunskungu gan labāk neizteikšos...

  +1 [+] [-]

, 2018-03-29 12:14, pirms 6 gadiem
domāju ,ka Puķītis ir apvainojies par kaut ko un viss.. Ja ir vadītāja sieviete - tas nav viegli, ticiet man... Lai arī viņa ir augstas klases profesionāle, viņa tomēr kaut ko ar Roberto ir aizšāvusi garām.. Ne tā pateikts vārds, ne tā kādam piezvanīts. daudz jau nevajag

  +5 [+] [-]

, 2018-03-29 12:40, pirms 6 gadiem
Sakarīgs cilvēks, kompetents.

Diemžēl Latvijā nepatīk, ja kāds ir gudrāks par tevi - īpaši rītdienas pilsētā. Noraks.

  +2 [+] [-]

, 2018-03-29 13:11, pirms 6 gadiem
Ļoti labs iespaids par viņu palika pēc šīs intervijas. Es gan neesm pret Puķīti, jo domāju, ka visas nesaprašanās pamatā ir komunikācijas kļūdas no abām pusēm.

  +1 [+] [-]

, 2018-03-29 13:13, pirms 6 gadiem
.............. rakstīja: domāju ,ka Puķītis ir apvainojies par kaut ko un viss.. Ja ir vadītāja sieviete - tas nav viegli, ticiet man... Lai arī viņa ir augstas klases profesionāle, viņa tomēr kaut ko ar Roberto ir aizšāvusi garām.. Ne tā pateikts vārds, ne tā kādam piezvanīts. daudz jau nevajag
Pārfrāzējot slavenu teicienu - vienmēr vainīga ir sieviete. Cik muļķīgs un aprbežots spriedums.

  +6 [+] [-]

, 2018-03-29 13:15, pirms 6 gadiem
Ceru ka saprāts uzvarēs un bļaustekli izspers ārā, tur uzreiz divi ieguvumi - paši iegūs un ieriebs tiem, kuri viņu panems.
Tur jau startā viss bija skaidrs, be labi ka cilvēki no iekšas adekvāti izskaidro. Nesen skatījos to Valterpučes šovu, kā tas ērms tur taisnojās un locījās, te viņam kaut kas pagātnē, te tagadnē nav bijis labi, lēkāja no tēmas uz tēmu kad ar racionāliem argumentiem tika nolikts pie vietas. Preteklis.

     [+] [-]

, 2018-03-29 14:15, pirms 6 gadiem
janis_berzins_403619666682012 rakstīja: Pārfrāzējot slavenu teicienu - vienmēr vainīga ir sieviete. Cik muļķīgs un aprbežots spriedums.
pārfrāzē, ko gribi... Tas tiešām ir muļķīgs un aprobežots spriedums, Jāni

  -2 [+] [-]

, 2018-03-29 14:34, pirms 6 gadiem
Ja brits ir treneris, tad ko olimpiādē darīja Krievāne?
Laikam atbildēja par atmosfēru komandā, tātad slikti veica savus pienākumus!
Slēpts komentārs: onkols

  -1 [+] [-]

, 2018-03-29 19:17, pirms 6 gadiem
Labs raksts!Paldies žurnālistam par interviju.
Vēl tikai vajadzētu vienoties ar Ventspils varenajiem,un tad lai izlase trenējas tur,kur ir radīti visi apstākļi sportistu vajadzībām.

  +2 [+] [-]

, 2018-03-29 23:46, pirms 6 gadiem
onkols rakstīja: Ir vēl kāds no Krievānes brigādes, kurš nav nointervēts? Tiešām objektīvi parādam situāciju šorttrekā, teicami! Lai arī kāds specs ir šis brits, viņs ir arī melis - visai valstij meloja, ka Puķīti neliaž pie viņiem trenēties un kā nu viņš viņam palīdzēja, lai gan Itālijā viņu iekārtoja ventspilnieki. Tak pietiek katram savas spalvas spodrināt! Par kopīgo situāciju jarunā! Izlasei nav trenera, bet ir trenere, kas domā, ka ir trenere, savienību kūrē daiļslidotāji, ir tikaidivas vietas lv, kur audzina šorttreka nākotni, bet tās nekā nesadarbojas. Tā ir lietas, par kurām jārunā, nevis jācenšas visu laiku pierādīt, cik vieni ir skaisti un kāds viens cits ir lempis!
Sveiks, Roberto!

  -2 [+] [-]

, 2018-03-30 00:56, pirms 6 gadiem
Kur cērt, tur skaidas lec!
Emocijas nozīmē pilnības meklējumu.
Šorttreks izdēs savu zelta oliņu.
Un visi piedzērsies - Krievāne, Puķīts un vecais ogle/anglis.

Nav panikas! Tika tabloīdu maize. Slaukait to zem galda.

  -2 [+] [-]

, 2018-03-30 00:56, pirms 6 gadiem
oxa rakstīja: Sveiks, Roberto!
Sēdies, 2!