Šorttreka treneris: "Šī brīža ātrumi ļauj cerēt uz augstām vietām jau drīzumā"

Uz Eiropas čempionātu devās juniori Anna Jansone un Reinis Bērziņš, kuram vienīgajam no komandas ziemā bija izdevies tik pie sacensību pieredzes, kā arī pieaugušo grupas debitants Roberts Krūzbergs, taču pēdējā brīdī izrādījās, ka vajadzēs vēl divus šortrekistus. Latvija tika pie iespējas startēt stafetē, tāpēc slidas bija jāauj arī trenerim Jēkabam Saulītim un Endijam Vīgantam, kurš ikdienā strādā ar jaunajiem Jelgavas šorttrekistiem.

Krūzbergam cerīgākā bija 1000 metru distances, kurā ar piedzīvojumiem izdevās iekļūt pusfinālā un pēc tam arī gandrīz sasniegt finālu, taču tiesneši viņa darbībās saskatīja noteikumu pārkāpumu un noņēma jauno sportistu no distances. Noslēgumā Roberts tajā tikai ierindots devītajā vietā, 1500 metros viņš ieņēma 17. vietu, bet 500 metru sprintā diskvalifikācijas dēļ palika bez rezultāta, līdz ar čempionātā ar divām ieskaitītām distancēm šoreiz vien 24. vieta 45 sportistu kopvērtējumā.

“Iespējams, Robertam vairāk pietrūka nevis šīs sezonas startu, bet tieši augstāka līmeņa maču pieredzes. Viņš jutās ļoti labi, pierādīja, ka ir ātrs un spēcīgs, ko atzīmēja arī citu valstu treneri, bet neizvēlējās pareizo taktiku. Arī apdzīšanas manevri nav tā atstrādāti, kā to arī šajos apstākļos varēja darīt lielo šorttreka valstu sportisti. Tomēr, ja Roberts jau sācis sagādāt grūtības olimpiskajiem čempioniem, virziens neapšaubāmi ir pareizais. Zinu, cik daudz spēka un sviedru viņš izlicis, gatavojoties, tāpēc pašam ļoti žēl par šādu iznākumu, bet labi, ka Robis apzinās savas kļūdas, nav sašļucis un gatavs visu labot,” Krūzberga sniegumu čempionātā komentē treneris Saulītis.

Pat divās distancēs diskvalificēts tika Bērzinš, kura labākais sasniegums līdz ar to bija 25 vieta tūkstotī. Saulītis neslēpj, ka tiesnešu darbu ir analizējis, bet secinājis, ka pārmest viņiem nav ko: “Ar tiesnešu darba analīzi parasti neaizraujos, bet šoreiz bija tiesnesis, kurš jau agrāk bija sadevis mums sodus pasaules junioru čempionātā. Šoreiz bija atrasti pat četri pārkāpumi. Papētot situācijas, jāatzīst, ka lēmumi bija pareizi, kas tikai nozīmē, ka jāstrādā pie tā, lai nākotnē skrējienos nenonāktu šādās pozīcijās un neriskētu ar soda saņemšanu.”

Ar pozitīvu atzīmi jāvērtē arī Latvijas kvarteta starts stafetē, kurā izdevās tikt pie B fināla un ieņemt septīto vietu 11 komandu konkurencē. Saulītis atzīst, ka rezultāts bijis pat negaidīti labs: “Ņemot vērā, ka es un Endijs tā īsti slidojām tikai sacensību nedēļā, bet pārējās komandas, arī tās, kuras apdzinām, ir ar ievērojami lielāku personālu, domāju, ir ļoti labi un pat diezgan pārsteidzoši. Pirmajā dienā uzslidojām labāk nekā vācieši finālā un par sekundi labojām Latvijas rekordu. Mēs ar Endiju ātrumu varējām noturēt, bet Roberts ar Reini paātrināt visu un noturēt līdz beigām. Potenciāls liels, bet Robim un Reinim stafete vajadzīga arī kā papildus rīks savai attīstībai, jo tur ir tāds ātrums, ko citādāk ir grūti sajust. Šobrīd jau uzkrāta visai liela pieredze, bet jāturpina strādāt un laikam jau arī man būs vairāk jāatgriežas pie treniņiem.» Viņš arī atzīst, ka šoreiz labi noderējusi Bērziņa Nīderladē iegūta pieredze slidu sagatavošanā, ar ko palīdzēja arī bijusī izlases trenere Evita Krievāne-Moiseičenko, kas Gdaņskā bija ieradusies kopā ar Šveices komandu.

Jaunākā Latvijas komandas dalībniece Anna Jansone savu Eiropas čempionāta programmu – iegūt pieredzi pieredzējušu sportistu konkurencē – izpildīja pilnā apjomā. Bez augstām vietā, bet arī bez diskvalifikācijām, toties ar Latvijas rekordu 1000 metros. Gandarījuma skrējienā viņā finišēja trešā, distancē pavadījusi minūti un 33,903 sekundes, savu personisko rekordu labojot par trim sekundē, bet gandrīz sekundi nometot no Krievānes-Moiseičenko Latvijas rekorda, kas tika fiksēts 2008. gada oktobrī. Ja pirms Eiropas čempionāta tika runāts, ka par vēl vienu kvotu lielajos mačos Latvijai jāpacīnās puišiem, to galu galā paveica tieši Anna, tā kā uz nākamo čempionātu viņai jau varēs būt komandas biedrene.

Sacensību kalendārā joprojām atrodams pasaules čempionāts, kam no 5. līdz 7. martam jānotiek Nīderlandes pilsētā Dordrehtā. «Tagad, protams, redzamas lietas, ko līdz pasaules čempionātam vajag uzlabot un pieslīpēt. Galvenais ir mācīties un nepieļaut jaunas kļūdas, bet nu tāda ir sporta specifika. 1500m Robim bija otrais labākais laiks, tūkstotī tāpat viņš bija ātrs, bet šorttrekā laiks ne vienmēr izšķir visu, galvenais ir vieta finišā. No otras puses, tas ir labs rādītājs, ka sportists progresē un labi izskatās uz citu valstu fona. Protams, to visu gribas apliecināt arī ar darbiem, ne tikai vārdiem, ka varēja būt labāk,» Saulītis ir pārliecināts, ka Krūzbergs jau pasaules čempionātā varētu pierādīt, ka tiešām var sasniegt augstākus rezultātus. Uz čempionātu paredzēts doties Krūzbergam un Bērziņam, bet nav izslēgts, ka tajā varēs piedalīties arī Jansone.