Twitter2018. gadā Latvijā konstatētas 13 pozitīvas dopinga analīzes
2018. gadā Latvijā konstatētas 13 pozitīvas dopinga analīzes, bet kopā bijušas pat 17 aizliegto vielu lietas, savā atskaitē pavēstījis Latvijas Antidopinga birojs, pagaidām neatklājot konkrētus sportistu vārdus.
Tiek vēstīts, ka pozitīvas dopinga analīzes konstatētas 13 gadījumos, trīs sportisti atteikušies no dopinga kontroles, bet viens sportists 12 mēnešu laikā nav trīs reizes bijis pieejams dopinga kontrolei.
Kā pagājušajā nedēļā sarunā ar Sportacentrs.com pastāstīja Latvijas Antidopinga biroja vadītājs Mārtiņš Dimants, organizācija pašlaik dopinga lietas nepublicē savā mājaslapā, jo līdz šim tā tika uzturēta uz citas valsts servera, bet šomēnes situācija ir labota. "Tuvākajā laikā tur būs papildus informācija. Šis ir nevis kūtruma, bet tīri tehnisks jautājums. Princips, ka jāpublisko dopingu lietojušo sportistu identitātes, norādot uz aizliegumu viņiem piedalīties sacensībās, ir vienots un nekur nav pazudis. Līdz šim izņēmuma apstākļi mums to neļāva darīt. Aizstāvam jebkura tīrā sportista intereses, lai viņš varētu piedalīties godīgā sportā."
Līdz šim publiski izskanējis, ka šorttrekists Roberts Puķītis ir atlēts, kurš trīs reizes nav bijis pieejams dopinga kontrolei, bet, piemēram, regbists Uvis Vasiļenko atteicās no dopinga pārbaudes. Tāpat atkārtota Londonas olimpiskajās spēlēs veikto analīžu pārbaude bija pozitīva Inetai Radevičai, bet viņa šajā Latvijas statistikā neietilpst.
17 pozitīvi dopinga gadījumi Latvijā ir vēsturē lielākais skaits. 2017. gadā šāds gadījums bija tikai viens, bet līdz šim lielākais skaits kopš 1992. gada bija deviņas pozitīvas analīzes 2016. gadā.
Tiesa, salīdzinot ar 2017. gadu, dopinga analīžu skaits ir vairāk nekā dubultojies - aizpērn tika veikta 351 analīze, bet pērn jau 736. No tām 344 analīzes tika veiktas sacensību laikā, bet 391 analīze ārpus sacensībām (šeit gan Antidopinga biroja statistikā ir neliela kļūda, jo šādi iekļautas vien 735 nevis 736 analīzes).
Ja runā par vispārbaudītākajiem sporta veidiem, 109 analīzes veiktas vieglatlētikā, 54 riteņbraukšanā, bet 45 bobslejā. 2017. gadā visvairāk pārbaudīti tika kamaniņu braucēji (45 reizes), bet vieglatlētika ar 20 pārbaudēm bija vien sestajā vietā.
+2 [+] [-]
Jēzus Māte!!!
Šāda statistika reāli iespārda!
Nez, kādas darbības tagad šīs statistikas ietekmē sekos. Ka sekos ...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Kad cilvēks, kura sportiskās ambīcijas beidzas pie, labākajā gadījumā, novada čempionāta, lieto aizliegtās vielas, tad viņu ir jāķer un jāsoda. Vēl trakāk ir, kad tādi, dēļ sporta veida mazās popularitātes, sacenšas ar pusaudžiem vai iesācējiem.
Ja vēl ir tā kā iepriekš jau minēts, ka kāds pirātu ķērājs atbrauc un grib cilāt, nemaz nepievēršot uzmanību uz to, ka viņš ir "uzlādēts", nu tas jau arī ir pārāk "nagla". Pilns čempionātu un federāciju, kur nav dopinga kontroles, lūdzu, ej, startē, bet nē... .
Priekš kam lietot? Lai parādītu, ka tev krāns garāks uz bērnudārznieku fona? Malacis! Pēc tam tikai, kad vajag braukt uz nopietniem startiem, kur dopene noteiki būs, tā Latvijai pēkšņi nav vairs sportistu un startē vien jaunieši un veterāni.
Ja kāds tiešām grib cīnīties ar dopinga lietošanu, tad ir jācīnās pret sistēmu un ieradumiem, nevis pret konkrētiem augstas klases sportistiem, kuri tāpat parasti tiek bieži pārbaudīti starptautiskajos mačos. Jācīnās pret tiem, kuri lieto dopingu bez mērķa un bez sportiskajām ambīcijām. Pret tiem, kas veido vidi, kurā pat parasti iesācēji tiek virzīti uz to, ka agri vai vēlu, bet arī būs jālieto, pat ja tu sporto hobija līmenī un ārpus Latvijas pat negribi nekur startēt.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Es nesaprotu šo nostāju - ja brīvi nopērkams, tad, davai, neķeram!?
Ir WADA aizliegot vielu saraksts, ir antidopinga kodekss, kuru paraksta visu olimpisko un ne tikai olimpisko sporta veidu starptautiskās komitejas, kas ir obligāta prasība, lai sporta veidu un organizāciju atzītu. Tāpat visas nacionālāsa federācijas, kā starptautiskās federācijas biedri, apņemas pildīt visus tos pašus noteikumus.
Aizliegto vielu saraksts nav noslēpums un to var apskatīt jebkurš. Visas aizliegtās vielas ir zināms un spēles noteikumi netiek mainīti. Tad kur problēma tos vienkārši ņemt un ievērot, nevis stāstīt "A es tač nedomāju, ka šitas mūsu mildronātiņš ir dopings! Mī un žē!"
Jā, mēs varam diskutēt par pamatotību kāpēc WADA sarakstos ir tā vai cita viela un to vajag darīt regulāri, jo zinātne attīstās, kas ļauj uz daudziem jautājumiem paskatīties citādāk, taču nevis sākt manipulēt ar to, ka "tas jau tāds mildronāts vien ir, nesodīsim tak par ko tādu".
[+] [-]
-1 [+] [-]
No šāda sportotāja neprasās nekas cits kā tikai nešpricēt aizliegtas vielas, nelietot mildronātu (par ko jau n-tos gadus runā) un kaut nedaudz palasīt to uztura bagātinātāju vai zāļu sastāvus, ko lieto. Tas nav daudz un tur nevajag nekādas ekstra zināšanas. Vienkārši vajag būt atbildīgam pret sevi un darbu (hobiju) ko dari.
+1 [+] [-]