Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:275, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Pārums

Silovs: "Turpināšu startēt ātrslidošanā, ir potenciāls tikt trijniekā"

Silovs: "Turpināšu startēt ātrslidošanā, ir potenciāls tikt trijniekā"
Haralds Silovs
Foto: Latvijas Ātrslidošanas federācija

Latvijas sportists Haralds Silovs, kurš šosezon pilnībā pievērsās ātrslidošanai, nolēmis šajā sporta veidā palikt, savukārt šorttrekā, kurā savulaik viņš kļuva par Eiropas absolūto čempionu, visticamāk, starptautiskā līmenī vairs nestartēs. Par pirmo pilnvērtīgo sezonu ātrslidošanā Haralds pastāstīja arī nelielā intervijā Sportacentrs.com.

-Nesen notikušajā pasaules čempionātā izcīnīji 7. vietu. Tas bija tas, uz ko pirms sacensībām cerēji?
Sezonas sākumā biju uzstādījis sev mērķi tikt labāko divpadsmitniekā. Pēc Eiropas čempionāta (tajā Silovs ieņēma sesto vietu – aut.) kaut ko vairāk biju gaidījis 1500 metros, lai gan kopumā noslidoju labi un septītā vieta summā ir objektīvs rādītājs. Piektā vieta [pirms pēdējās disciplīnas, kad Haralds bija sestais] bija diezgan tālu, bet sesto gan es varēju nosargāt. Principā sezonas beigas bija labākas nekā gaidīts.

-Nesen minēji, ka vajadzētu uzlabot startu. Kā tas ir izdevies un vai bija progress šajā elementā sezonas beigās?
-Ja salīdzina ar sezonas sākumu, tad noteikti. Varbūt ne īpaši jūtams tas bija 500 metros, taču 1000 un 1500 metros gan. Galvenais progress gan ir tehnikā un stabilitātē.

-Kuros elementos vēl vari pielikt, gatavojoties nākamajai sezonai?
-Domāju, ka varu pielikt startā gan fiziski, gan ātrumu, tāpat arī tehniku vēl var izkopt. Tās ir vienas no svarīgākajām lietām sprintā. 1000 metri man padodas labi, bet apmēram pussekundi pazaudēju startā. Ja es startā varētu uzlabot savu laiku par trīs desmitdaļām un kaut ko arī distancē, tad rezultāts būtu ļoti labs. Manuprāt, varētu cīnīties pat par trijnieku.

-Kā jau minēji, pussekunde tiek zaudēta startā. Kāpēc tik daudz?
-Slidu mehānisms startā darbojas pavisam savādāk nekā esmu pieradis, slidojot, piemēram, ar šorttreka slidām. Tehnika jāizkopj smalki, starts ir diezgan sarežģīts. Varu kājas vicināt un būt ātrs, bet nedarot to pareizi, rezultāts izpaliks. Atspēriens startā jāveic īstajā momentā – ja ir nedaudz par ātru vai par vēlu, tad tas nav tik efektīvi. Fiziski man ātrums ir labs, kaut gan arī tur var pielikt, piemēram, pie jaudas, taču tad nedaudz var pazust izturība.

- Kā viņš raksturotu konkurētspējas līmeni ātrslidošanā?
-Eiropas kontinents šeit ir piesātinātāks un salīdzinoši spēcīgāks par pārējiem kontinentiem, turpretī šorttrekā, kur startēju agrāk, eiropiešiem priekšā ir Āzija un Amerika. 5000 un 10000 metros [ātrslidošanā] ir jārēķinās ar vismaz trim holandiešiem, kas ir grūti aizsniedzami. Tad vēl arī pa vienam, diviem kadriem no Norvēģijas, Krievijas, Francijas. Jārēķinās arī ar amerikāņiem un aziātiem, bet rezultāti ir diezgan blīvi. Visās disciplīnās starp labākajiem ir holandieši.

-Kurā distancē tu pats redzi vislielākās attīstības iespējas un potenciālu?
-Skatoties pēc sprinta čempionāta, man ļoti patika 1000 metri. Šogad ļoti labi attīstījās ātrums. Mana pieredze un tehnika šorttrekā ir ļoti parocīga ātrumam pagriezienos, kas varētu būt viena no manām priekšrocībām. Bijušais treneris [šorttrekā Jerūns] Oters ir teicis, ka uz Soču olimpiādi man vajadzētu specializēties 1000 un 1500 metru distancēs, kuras gan nav ar konkurenci piesātinātākās un prestižākās. Varu labi startēt arī daudzcīņā, taču tā nav olimpiskā disciplīna.

Posmos Ziemeļamerikā 1000 metros stabili biju astotniekā, tas arī liecina par stabilitāti. Daudzcīņā, lai konkrētu ar holandiešiem, man krietni jāuzlabo savs sniegums 5000 un 10000 metru distancēs.

-Akcentu uz garajām distancēm tu nedomā likt?
-Iepriekš prātoju, ka 5000 metri varētu būt viena no manām distancēm, taču tagad skatoties, analizējot un konsultējoties ar treneri, saprotu, ka man tuvāki tomēr ir 1000 metri.

-Kas šobrīd ir tavs treneris?
-Kanādietis Džeremijs Voterspūns, labākais sprinteris ātrslidošanas vēsturē (astoņkārtējs pasaules čempions, septiņu sudraba un četru bronzas medaļu īpašnieks, karjeras laikā sasniedzis 10 pasaules rekordus, joprojām (kopš 2007.gada) pieder rekords 500 metros (34.03) – aut.), kuram šis ir pirmais gads trenera amatā. Viņa asistents ir Tristans Lojs no Francijas, kurš vairāk specializējas uz garajām distancēm. Protams, konsultējos arī ar Oteru, nedrīkstu aizmirst no kurienes es nāku. Uzskatu, ka šorttreks man arī palīdz.

-Cik bieži sezonas laikā sanāk būt kopā ar treneriem?
-Tie, kas ar mani ir slidošanas akadēmijā, brauc līdzi arī uz sacensībām, bet ar Oteru sazinos pa skaipu vai telefoniski. Vienkārši aprunājamies. Nereti Oters man pirms starta atsūta kādu īsziņu, uzmundrina un motivē.

-Sezonu esi nolēmis beigt jau tagad, lai gan vēl priekšā Pasaules kausa fināls un pasaules čempionāts individuālajās distancēs. Kāpēc?
-Man tagad ir citas prioritātes. Jāpabeidz augstskola, tur ir uz ko iespringt, laika nav daudz. Labāk to izdarīt šogad nekā pēc gada vai diviem. Ir pagājis jau diezgan ilgs laiks kopš es studēju un tas notiek gliemeža ātrumā (smejas). Jāpieliek beidzot punkts un jāiegūst Bakalaura grāds vadību zinātnēs. Turklāt šī sezonas izskaņa man devusi pārliecību, ka viss [ātrslidošanā man] ir kārtībā, tāpēc varu sezonu beigt ātrāk.

-Cik var noprast, tad lēmums palikt ātrslidošanā vai atgriezties šorttrekā (to Haralds solīja pieņemt pēc sezonas – aut.) ir par labu pirmajam?
-Jā, šobrīd tā izskatās. Rezultāti apliecina to, ka ir liels potenciāls pakāpties vēl augstāk. Protams, jāizlemj arī uz kurām disciplīnām specializēties – ne tikai, lai varu sev jaunus pārbaudījumus izvirzīt, bet arī zinātu, kā gatavoties Soču olimpiādes gadā (2014.). Domāju gan, ka treniņus šorttrekā pavisam noteikti arī aizvadīšu, kā tas bija pērnajā vasarā, kad divus mēnešus trenējos ar Oteru. Taču šaubos, ka vismaz starptautiskā līmenī kādreiz vēl startēšu šorttrekā, lai gan nesaku - nekad vairs...

-Sezona beigusies, tagad uzsvars tiek likts uz mācībām. Kad uzsāksi gatavošanos nākamajai sezonai?
-Nedomāju, ka tagad īpaši palaidīšos. Tāpat turpināšu trenēties, tikai nedaudz savādākā grafikā, pakārtojot visu mācībām. Treniņi būs vienkārši brīvākā režīmā. Varbūt, lai pilnveidotos, mazliet [treniņos] pievērsīšos arī vieglatlētikai.


, 2012-02-27 11:02, pirms 12 gadiem
Tiek darīts nopietns un mērķtiecīgs darbs. Lai izdodas! Un ceram Sočos uz kādu medaļu!
, 2012-02-27 16:06, pirms 12 gadiem
Nopietns zēns! Mērķtiecīgs!
, 2012-02-27 21:57, pirms 12 gadiem
Lai izdodas! Un pats galvenais - lai veselība turas!
, 2012-02-28 10:12, pirms 12 gadiem
Talants un apbrīnojams cilvēks!
Tādi daudz kā tu neesi!
Veiksmi!!
, 2012-04-15 11:44, pirms 12 gadiem
Simpātisks lēmums. Klasiskā slidošana ir daudz interesantāka skatītājiem. Arī konkurence daudz lielāka un panākumi daudz augstāk vērtējami.
Deniss Vasiļjevs. Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
3

Vasiļjevs pasaules daiļslidošanas čempionātu noslēdz septītajā vietā

LETA. Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs sestdien Monreālā pasaules daiļslidošanas čempionātu noslēdza septītajā pozīcijā.
No reisās: medaļnieces Izabo Levito, Kaori Sakamoto un Kima Čejona. Foto: Eric Bolte/USA Today Sports/Scanpix
3

Japānas daiļslidotāja Sakamoto triumfē trešajās pasaules meistarsacīkstēs pēc kārtas

Japānas daiļslidotāja Kaori Sakamoto piektdien Kanādā izcīnīja zelta medaļu pasaules čempionātā, paliekot nepārspēta trešo gadu pēc kārtas, lai gan pirms izvēles programmas viņa bija ārpus līderu trijnieka.
Deniss Vasiļjevs. Foto: Reuters/Scanpix
3

Vasiļjevs astotajā vietā pēc īsās programmas pasaules čempionātā

LETA. Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs ceturtdien Monreālā ieņēma astoto vietu pasaules daiļslidošanas čempionāta īsajā programmā.