Draugiem.lv
Facebook
TwitterĀtrslidošanas halle Latvijā - vai tas ir īstenojams?
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
Phjončhanas olimpiskajās spēlēs vienu no augstākajām vietām Latvijai ieguva ātrslidotājs Haralds Silovs. Pēdējos gados viņš vienpersoniski pārstāvējis Latvijas ātrslidošanu, kurai netrūkst, lai arī senu, tomēr tradīciju. Izlasījis lietotāja Jāņa Deruma komentāru pie raksta "Par kamaniņu sportu, LOV naudu un paškritiku", nolēmu painteresēties par tajā uzdotajiem hipotētiskajiem jautājumiem – kāpēc Latvijā nevarētu attīstīt ātrslidošanu un vai nebūtu iespēju pie mums uzbūvēt ātrslidošanas halli?
Latvijas Slidošanas asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētāja Marika Nugumanova atzīst, ka sen atpakaļ iecere par šādu halli esot bijusi Lucavsalā, taču šis un citi projekti jau labu laiku kā nogrimuši. "Mans viedoklis ir tāds – jo vairāk haļļu, jo labāk. Ar sporta bāzēm situācija nebūt nav laba," uzskata Nugumanova.
Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā starp bijušajiem ātrslidotājiem un ātrslidotājām atrastos cilvēki, kas būtu gatavi apmācīt cilvēkus ātrslidošanas pamatiem. Pavasarī, kad Latvijas slidotāji atzīmēja iestāšanās jubileju Starptautiskajā slidošanas savienībā, esot sapulcējušies kādi 30 bijušie ātrslidotāji, kuru vidū gan nav bijis Lāsmas Kaunistes un Ilondas Lūses, tātad bijušo ātrslidotāju loks ir vēl plašāks. "Bet, kas attiecas uz ātrslidošanas halli, tas noteikti nevarētu būt projekts tikai LSA līmenī, tam nepieciešams valstisks atbalsts."
Haralda Silova tēvs un treneris Edvīns Silovs norāda, ka šobrīd ātrslidošanas halles projekts ir vien iedomu līmenī. "Protams, tas būtu liels ieguvums, taču būtu arī jārēķinās ar lielām uzturēšanas izmaksām, jo hallē ledu, visticamāk, būtu jāuztur arī vasaras mēnešos."
Norvēģijā ātrslidošanas aplis tiek izmantots arī spīdvejam, bet apļa iekšienē izvieto divus vai trīs hokeja laukumus. Tikmēr ātrslidošanas lielvalstī Nīderlandē ir 13 slēgtās ātrslidošanas halles, kuras ir regulāri noslogotas no augusta līdz pat marta beigām. Tas neizbrīna, jo Nīderlandē ir divi miljoni licencētu ātrslidotāju. Jā, daudzi no tiem ir jau cilvēki gados, taču arī viņi kaut pāris reižu nedēļā kāpj uz slidām.
Latvijai tuvākā ir ātrslidošanas arēna Minskā, taču tā dzīvo un pārtiek tikai no valsts dotācijām. Cerības, ka uz Minsku brauks trenēties kaimiņvalstu sportisti, nav piepildījušās. Pēc Silova domām Rīgā vienīgais variants šādai hallei būtu Zaķusalā aiz televīzijas ēkas, jo tas ir pilsētas centrs, apkārt ir cilvēki. Turklāt tādā gadījumā halli varētu izmantot arī igauņi un lietuvieši. Runājot par igauņiem, arī viņiem Phjončhanā bija ceturtā vieta ātrslidošanā – sieviešu masu startā pjedestāla pakājē palika Saskija Alusalu.
Ātrslidošanas halles projektam obligāts nosacījums ir tautas sporta popularizēšana. Silovs uzsver, ka no veselības viedokļa slidot ir krietni veselīgāk nekā skriet, jo locītavām nav jāpiedzīvo regulāri triecieni. Vienlaikus viņš nenoliedz, ka šāds projekts nekad sevi neatpelnītu. "Tie būtu seši septiņi miljoni būvniecībai plus zeme," aptuvenās izmaksas piesviež Silovs, piekrītot šādas arēnas ekonomiskā neizdevīguma salīdzinājumam ar Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka ideja par ātrslidošanas halli Latvijā nekad nav tikusi pat apspriesta. Viņš atgādina, ka vēsturiski Latvijā nekad nav bijis slēgtās ātrslidošanas halles, gan 1939. gada Eiropas čempions Alfons Bērziņš, gan 1969. gada pasaules čempione Lāsma Kauniste izauguši zem klajas debess.
Severs norāda, ka vismaz šobrīd citi sporta objekti ir prioritārāki. Vispirms esot jāpabeidz tie, kas jau ir iesākti. Bet, ja Latvijā rastos 5-10 cilvēku grupa ar ātrslidotājiem, kuri gribētu un varētu startēt starptautiskā līmenī, tad finansiāli izdevīgāk būtu apmaksāt šo sportistu treniņus ārzemēs, nevis būvēt halli Latvijā.
Valsts finansējums piešķirts arī sporta infrastruktūras objektu attīstībai – šādu objektu rekonstrukcijai, darbībai vai izveidei:
Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgto tenisa kortu būvniecībai
SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" tenisa centra "Lielupe" rekonstrukcijas projekta īstenošanai
lvportals.lv - Infografika: Kāds finansējums...
Jauki, ka žurnālisti ieklausās līdzjutēju viedoklī (šķiet, ka arī LETA un citu portālu žurnālisti šad tad smeļas idejas un info no SC komentāriem), un uztaisa kādu rakstu. Bet šoreiz pietrūkst jautājuma par slidošanas popularizēšanu. OK, halles mums nav (un tas ir loģiski, ņemot vērā situāciju), bet mums apmēram divus mēnešus gadā ir ledus uz dabiskajām ūdenskrātuvēm. Vienīgais tautas slidojums, ko esmu piefiksējis, ir bijis "Ežu" pirms vairākiem gadiem rīkotais. Pat biatlons ar savu impotento (vai varbūt jāsaka frigido, jo prezidente ir BB?) federāciju cenšas popularizēt savu sporta veidu un panākt pretī masām - ir tāds pasākums "Biatlons visiem" (nezinu gan, vai tur iesaistīta federācija).
Ja tieši par ātrslidošanu, tad Latvijā tā vienmēr ir bijusi nevis "tāpēc, ka", bet "par spīti". Vēl padomju laikos šis tas te notika, taču Lūse un Silovs ātrslidošanā ir tikai sevis un savu ambīciju, nevis kaut kādas valsts programmas dēļ. Tādas vienkārši nav! Tāpēc nevajag individuālus panākumus projicēt uz visu valsti.
Tas pats Silovs ir gana spējīgs slidotājs, ko pierādīja arī šorttrekā. Arī viņa avantūra ar diviem sportiem vienās OS parādīja, ka viņam ir iekšā. Taču iekšā ir SILOVAM, nevis Latvijas ātrslidotājiem kopumā.
Uzcelt halli un tad skatīties kā slidotāji, tāpat kā kamaniņnieki skābiem ģīmjiem TV kameru priekšā stāsta sacerējumus "Ko es darīju vasarā un kāpēc ziemā man nekas nesanāk?" Nevajag, nav interesanti un ir ļoti dārgi.
Tas, ka kāds nopietni apsver būvi apm 10 000 000 priekš dažiem cilvēkiem - vien parāda, ka Latvijā problēmas ar loģisko domāšanu un tāpēc cilvēkus regulāri apjāj..
Ja ir fani - lūdzu par privāto naudu uz priekšu
Kā var būt ātrslidošanas federācijai mīts, kad lūk būs ap 10 sportistu, kas būs gatavi startēt pasaules līmenī, tad arī sāksim par halli domāt.
Labrīt, iedarbiniet tak savas smadzenes, kur var rasties 10 ātrslidotāji, ja valstī trenēties var tikai 2 mēnešus un tos pašus uz kāda dīķeļa, lūdzoties, lai tas neielūzt.
Es piedāvātu risinājumu, krietni investēt šorttrekā, jo tur vajag tikai hokeja halli un tad šiem piesaistīt kādu mūsu ex ātrslidotāju, kas varētu redzēt un pateikt, ka šim vajag garos gabalus un lielo arēnu, tobiš, ātrslidošanu. Un tad tai pašai grūzīnietei vai armēnietei, kas vada mūsu federāciju atvērt maciņu (lai gan šīs tautas to parasti nedara) un finansiāli atbalstīt konkrētā sportista attīstību ārzemes, jo, jā, šobrīd diemžēl prioritāras noteikti ir citas arēnas.
peldēt var kaut visu ziemu, lūk pie triatlona vajag piedomāt, jo tas pus izmiris vai pavisam miris pie mums.
Vajag multi halli basketbolam un hokejam, jo PČ mēs dabūjām vēl uz arēnas Rīga balsta, bet ko tālāk????
Basketbolā varētu pretendēt uz kādu EČ, ja būtu vēl kāda multi halle. Tā atpelnītos ātri, jo koncerti un citi pasākumi arī ienes milzu naudu. Tikai 100 degunurbji par to nemaz neiedomājas, bet tēlo lepnos, ka bērniem pabalstu palielinājuši par 10 EUR.
Mums Rīgā nav Basketbola halles, kur nu vēl kkāda ātrslidošanas halle. Kaut vai tā pati BOBSLEJA trase, kur jāizmaina 1virāža, lai varētu notikt bobsleja PČ posmi arī Siguldā.. Es domāju, ka no pupularitātes viedokļa visi iegūtu...
Problēma ir tajā, ka Latvijā vajag visu, jo sporta infrastruktūra vēl aizvien ir ārkārtīgi nolaista. Pat parastie pievilkšanās stieņi nav katrā pagalmā (agrāk bija). Savukārt visa infrastruktūras attīstīšana notiek nevis pēc kaut kāda pamatota plāna, bet pēc principa "kur var paķert kādu ES/federācijas naudu". Vajag, nevajag – tas vispār nevienu neinteresē, jo vajag apgūt naudu, vajag projektu. Pats projekts, ne sports vai sporta veids ir prioritārs. Nonāk līdz tādam absurdam, ka reģionos plāno būvēt/uzbūvē objektus, kas vispār ir šķērsām visam tajā vietā tradicionālajam sportam un sporta veidu vajadzībām.
Jau pieminētās BMX trases ir jā izcils piemērs. Pēc Štromberga medaļām daudziem nez kāpēc savajadzējās BMX trases, lai gan reģionā riteņbraukšana (šoseja, MTB, BMX, jebkāda, par treku nerunājot) kā sporta veids vispār nekad nav bijusi un nav ne treneru, ne zināšanu. Toties ir māneklis – projektu nauda.
Ātrslidošanas Latvijā nebija un nav. Parādās tikai atsevišķi indivīdi, kam tas kļūst interesanti un viņi tad nu arī iegulda sevī. Tāpēc visas runas par ātrslidošanas halli ir tikpat pamatotas kā par beisbola stadionu Latvijā.
Un pār visam – mēs runājam te par hallēm un stadioniem, kas jau ir augsto sasniegumu sports, taču visam pamatā ir bērnu un jauniešu, kā arī tautas sports. Jādomā par to un tad augsto sasniegumu sportā arī viss būs labi.
The winners the U16 women slalom........
.......Lettonia portata in trionfo da Germane Dzenifera sapace al primo anno in categoria di far segnare il milion tempo......
ielika 2,73 sec otrai 2,92 sec trešai vietai
Bravo Jenny were all proud yuore a star
Urra pozdravljaju ,bet ne vārda latviski......
Arī šis ir individuāli.bet neviens Latvijas info par to pat ausis nekustina.Delfos jau kuro dienu par Skonto krēsliem nenovāc info ,bet tas info ir ļoti svarīgi sporta attīstībai .
Slidotavu var atlikt ,bet velotreks ir pirmais ko vajadzētu.
https://www.eurovisionsports.tv/isu...
Nu tie "vingrošanas rīki", kurus (laikam) Rīgas dome uzstāda skolās un dažos laukumos, taču ir pilnīga parodija. Ne tur jēga no tiem, turklāt platumi un citi gabarīti ir nepārdomāti.
Ātrsldiošanas halli atšķirībā no beisbola laukuma apmeklētu arī parastā tauta, lai paslidotu. Kurš te bija ierakstījis, ka ledushalles iekšpusē var iebūvēt vēl laukumus. Protams, šī brīža apstākļos tā vairāk ir utopija, nevis projekts ar reālām aprisēm.
Beisbola laukumu, kā multifunkcionālu objektu, izmantot var daudz plašākam pasākumu lokam, jo, beigu beigās, tāds pats zālājs, kā jebkurā futbola laukumā, vien ir.
Sporta infrastruktūru ir jāattīsta! Arī trekss un treneri ir mums bijuši! Vienīgi būtu jākooperējas ar Lietuvu un Igauniju. Igaunijā tramplīni, slēpšanas trases, Latvijā bobsleja trase, arī ātrslidošanas halle vajadzīga. Latvija, starp citu, arī hokejā ar bumiņu ir astoņniekā bijusi.