Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:275, Did:0, useCase: 0

Ātrslidošanas halle Latvijā - vai tas ir īstenojams?

Ātrslidošanas halle Latvijā - vai tas ir īstenojams?

Haralds Silovs Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.
Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Silovs ātrslidošanā

Phjončhanas olimpiskajās spēlēs vienu no augstākajām vietām Latvijai ieguva ātrslidotājs Haralds Silovs. Pēdējos gados viņš vienpersoniski pārstāvējis Latvijas ātrslidošanu, kurai netrūkst, lai arī senu, tomēr tradīciju. Izlasījis lietotāja Jāņa Deruma komentāru pie raksta "Par kamaniņu sportu, LOV naudu un paškritiku", nolēmu painteresēties par tajā uzdotajiem hipotētiskajiem jautājumiem – kāpēc Latvijā nevarētu attīstīt ātrslidošanu un vai nebūtu iespēju pie mums uzbūvēt ātrslidošanas halli?

Latvijas Slidošanas asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētāja Marika Nugumanova atzīst, ka sen atpakaļ iecere par šādu halli esot bijusi Lucavsalā, taču šis un citi projekti jau labu laiku kā nogrimuši. "Mans viedoklis ir tāds – jo vairāk haļļu, jo labāk. Ar sporta bāzēm situācija nebūt nav laba," uzskata Nugumanova.

Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā starp bijušajiem ātrslidotājiem un ātrslidotājām atrastos cilvēki, kas būtu gatavi apmācīt cilvēkus ātrslidošanas pamatiem. Pavasarī, kad Latvijas slidotāji atzīmēja iestāšanās jubileju Starptautiskajā slidošanas savienībā, esot sapulcējušies kādi 30 bijušie ātrslidotāji, kuru vidū gan nav bijis Lāsmas Kaunistes un Ilondas Lūses, tātad bijušo ātrslidotāju loks ir vēl plašāks. "Bet, kas attiecas uz ātrslidošanas halli, tas noteikti nevarētu būt projekts tikai LSA līmenī, tam nepieciešams valstisks atbalsts."

Haralda Silova tēvs un treneris Edvīns Silovs norāda, ka šobrīd ātrslidošanas halles projekts ir vien iedomu līmenī. "Protams, tas būtu liels ieguvums, taču būtu arī jārēķinās ar lielām uzturēšanas izmaksām, jo hallē ledu, visticamāk, būtu jāuztur arī vasaras mēnešos."

Norvēģijā ātrslidošanas aplis tiek izmantots arī spīdvejam, bet apļa iekšienē izvieto divus vai trīs hokeja laukumus. Tikmēr ātrslidošanas lielvalstī Nīderlandē ir 13 slēgtās ātrslidošanas halles, kuras ir regulāri noslogotas no augusta līdz pat marta beigām. Tas neizbrīna, jo Nīderlandē ir divi miljoni licencētu ātrslidotāju. Jā, daudzi no tiem ir jau cilvēki gados, taču arī viņi kaut pāris reižu nedēļā kāpj uz slidām.

Latvijai tuvākā ir ātrslidošanas arēna Minskā, taču tā dzīvo un pārtiek tikai no valsts dotācijām. Cerības, ka uz Minsku brauks trenēties kaimiņvalstu sportisti, nav piepildījušās. Pēc Silova domām Rīgā vienīgais variants šādai hallei būtu Zaķusalā aiz televīzijas ēkas, jo tas ir pilsētas centrs, apkārt ir cilvēki. Turklāt tādā gadījumā halli varētu izmantot arī igauņi un lietuvieši. Runājot par igauņiem, arī viņiem Phjončhanā bija ceturtā vieta ātrslidošanā – sieviešu masu startā pjedestāla pakājē palika Saskija Alusalu.

Ātrslidošanas halles projektam obligāts nosacījums ir tautas sporta popularizēšana. Silovs uzsver, ka no veselības viedokļa slidot ir krietni veselīgāk nekā skriet, jo locītavām nav jāpiedzīvo regulāri triecieni. Vienlaikus viņš nenoliedz, ka šāds projekts nekad sevi neatpelnītu. "Tie būtu seši septiņi miljoni būvniecībai plus zeme," aptuvenās izmaksas piesviež Silovs, piekrītot šādas arēnas ekonomiskā neizdevīguma salīdzinājumam ar Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka ideja par ātrslidošanas halli Latvijā nekad nav tikusi pat apspriesta. Viņš atgādina, ka vēsturiski Latvijā nekad nav bijis slēgtās ātrslidošanas halles, gan 1939. gada Eiropas čempions Alfons Bērziņš, gan 1969. gada pasaules čempione Lāsma Kauniste izauguši zem klajas debess.

Severs norāda, ka vismaz šobrīd citi sporta objekti ir prioritārāki. Vispirms esot jāpabeidz tie, kas jau ir iesākti. Bet, ja Latvijā rastos 5-10 cilvēku grupa ar ātrslidotājiem, kuri gribētu un varētu startēt starptautiskā līmenī, tad finansiāli izdevīgāk būtu apmaksāt šo sportistu treniņus ārzemēs, nevis būvēt halli Latvijā.

  -3 [+] [-]

, 2018-03-10 11:34, pirms 4 mēnešiem
Vienā vārdā sakot, funkcionāriem un lielajiem darboņiem ir izdevīgāk nopelnīt uz populārāku sporta objektu otkatiem.

Valsts finansējums piešķirts arī sporta infrastruktūras objektu attīstībai – šādu objektu rekonstrukcijai, darbībai vai izveidei:
Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgto tenisa kortu būvniecībai
SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" tenisa centra "Lielupe" rekonstrukcijas projekta īstenošanai

lvportals.lv - Infografika: Kāds finansējums...

  +3 [+] [-]

, 2018-03-10 11:49, pirms 4 mēnešiem
"Kāda ātrslidošana, kādas halles?! Mums taču tagad ir Stefan Lambjeļ!": droši vien padomāja LSA darbone, kad viņai sāka uzplīties ar jautājumiem.

Jauki, ka žurnālisti ieklausās līdzjutēju viedoklī (šķiet, ka arī LETA un citu portālu žurnālisti šad tad smeļas idejas un info no SC komentāriem), un uztaisa kādu rakstu. Bet šoreiz pietrūkst jautājuma par slidošanas popularizēšanu. OK, halles mums nav (un tas ir loģiski, ņemot vērā situāciju), bet mums apmēram divus mēnešus gadā ir ledus uz dabiskajām ūdenskrātuvēm. Vienīgais tautas slidojums, ko esmu piefiksējis, ir bijis "Ežu" pirms vairākiem gadiem rīkotais. Pat biatlons ar savu impotento (vai varbūt jāsaka frigido, jo prezidente ir BB?) federāciju cenšas popularizēt savu sporta veidu un panākt pretī masām - ir tāds pasākums "Biatlons visiem" (nezinu gan, vai tur iesaistīta federācija).

  +5 [+] [-]

, 2018-03-10 11:51, pirms 4 mēnešiem
Nav atbilstošas sporta būves daudziem krietni populārākiem sporta veidiem, tāpēc nedomāju ka šādu projektu kāds tuvākā laikā īstenos.

  +6 [+] [-]

, 2018-03-10 11:52, pirms 4 mēnešiem
Tas latviešu pamatīgums brīžiem robežojas ar infantilu idiotismu, jo, kā tikko kāds kaut kur un kaut ko sasniedz vai parāda, tā uzreiz ir "GRIBU! VAJAG HALLI! LAI VISI TAGAD IR ĀTRSLIDOTĀJI!" Un tā katru reizi kā kaut kur ir kādi panākumi.

Ja tieši par ātrslidošanu, tad Latvijā tā vienmēr ir bijusi nevis "tāpēc, ka", bet "par spīti". Vēl padomju laikos šis tas te notika, taču Lūse un Silovs ātrslidošanā ir tikai sevis un savu ambīciju, nevis kaut kādas valsts programmas dēļ. Tādas vienkārši nav! Tāpēc nevajag individuālus panākumus projicēt uz visu valsti.

Tas pats Silovs ir gana spējīgs slidotājs, ko pierādīja arī šorttrekā. Arī viņa avantūra ar diviem sportiem vienās OS parādīja, ka viņam ir iekšā. Taču iekšā ir SILOVAM, nevis Latvijas ātrslidotājiem kopumā.

Uzcelt halli un tad skatīties kā slidotāji, tāpat kā kamaniņnieki skābiem ģīmjiem TV kameru priekšā stāsta sacerējumus "Ko es darīju vasarā un kāpēc ziemā man nekas nesanāk?" Nevajag, nav interesanti un ir ļoti dārgi.

  +6 [+] [-]

, 2018-03-10 11:54, pirms 4 mēnešiem
Damokla zobens rakstīja: "Kāda ātrslidošana, kādas halles?! Mums taču tagad ir Stefan Lambjeļ!": droši vien padomāja LSA darbone, kad viņai sāka uzplīties ar jautājumiem.

Jauki, ka žurnālisti ieklausās līdzjutēju viedoklī (šķiet, ka arī LETA un citu portālu žurnālisti šad tad smeļas idejas un info no SC komentāriem), un uztaisa kādu rakstu. Bet šoreiz pietrūkst jautājuma par slidošanas popularizēšanu. OK, halles mums nav (un tas ir loģiski, ņemot vērā situāciju), bet mums apmēram divus mēnešus gadā ir ledus uz dabiskajām ūdenskrātuvēm. Vienīgais tautas slidojums, ko esmu piefiksējis, ir bijis "Ežu" pirms vairākiem gadiem rīkotais. Pat biatlons ar savu impotento (vai varbūt jāsaka frigido, jo prezidente ir BB?) federāciju cenšas popularizēt savu sporta veidu un panākt pretī masām - ir tāds pasākums "Biatlons visiem" (nezinu gan, vai tur iesaistīta federācija).
Ne katru gadu ir tādas ziemas, kad uz dabīgajām ūdenskrātuvēm var laist lielas cilvēku masas. Šogad ir, bet iepriekšējos divos gados daudzās pilsētās pat slidotavas īsti nevarēja atvērt, jo nebija vajadzīgo mīnusu.

  +1 [+] [-]

, 2018-03-10 12:55, pirms 4 mēnešiem
Fullback rakstīja: Ne katru gadu ir tādas ziemas, kad uz dabīgajām ūdenskrātuvēm var laist lielas cilvēku masas. Šogad ir, bet iepriekšējos divos gados daudzās pilsētās pat slidotavas īsti nevarēja atvērt, jo nebija vajadzīgo mīnusu.
Protams, ka atkarīgs no laika apstākļiem.

  +3 [+] [-]

, 2018-03-10 13:16, pirms 4 mēnešiem
Vispirms futbolu, vieglatlētiku, peldēšanu vajag sakārtot, tad var runāt par ātrslidošanas hallēm!

  +6 [+] [-]

, 2018-03-10 13:50, pirms 4 mēnešiem
Viegli atbildams jautājums - neloģiski un nevajadzīga halle.
Tas, ka kāds nopietni apsver būvi apm 10 000 000 priekš dažiem cilvēkiem - vien parāda, ka Latvijā problēmas ar loģisko domāšanu un tāpēc cilvēkus regulāri apjāj..

Ja ir fani - lūdzu par privāto naudu uz priekšu

  +5 [+] [-]

, 2018-03-10 14:25, pirms 4 mēnešiem
Ir jau Severam sava taisnība, bet arguments, ka Alfons Bērziņš un Kauniste trenējās zem klajas debess, gan "iespārda". Nu kur tad lai šie trenētos, ja tajos laikos vispār pasaulē nebija nevienas slēgtās ātrslidošanas halles, kamēr šobrīd, pēc Vikipēdijas datiem, ir 36...

  -1 [+] [-]

, 2018-03-10 15:10, pirms 4 mēnešiem
Daniel rakstīja: Viegli atbildams jautājums - neloģiski un nevajadzīga halle.
Tas, ka kāds nopietni apsver būvi apm 10 000 000 priekš dažiem cilvēkiem - vien parāda, ka Latvijā problēmas ar loģisko domāšanu un tāpēc cilvēkus regulāri apjāj..

Ja ir fani - lūdzu par privāto naudu uz priekšu
Te tak ir rakstīts, ka neapsver. Iemācies lasīt.

  -1 [+] [-]

, 2018-03-10 15:32, pirms 4 mēnešiem
Jā, te viss būs tikai par privāto naudu. Medicīna jau ir. Kam tā valsts vajadzīga? Viss uz vecāku un privāto naudu- normāli??? Kam bērni ir sportā, tie sapratīs.

     [+] [-]

, 2018-03-10 15:34, pirms 4 mēnešiem
Fullback rakstīja: Tas latviešu pamatīgums brīžiem robežojas ar infantilu idiotismu, jo, kā tikko kāds kaut kur un kaut ko sasniedz vai parāda, tā uzreiz ir "GRIBU! VAJAG HALLI! LAI VISI TAGAD IR ĀTRSLIDOTĀJI!" Un tā katru reizi kā kaut kur ir kādi panākumi.

Ja tieši par ātrslidošanu, tad Latvijā tā vienmēr ir bijusi nevis "tāpēc, ka", bet "par spīti". Vēl padomju laikos šis tas te notika, taču Lūse un Silovs ātrslidošanā ir tikai sevis un savu ambīciju, nevis kaut kādas valsts programmas dēļ. Tādas vienkārši nav! Tāpēc nevajag individuālus panākumus projicēt uz visu valsti.

Tas pats Silovs ir gana spējīgs slidotājs, ko pierādīja arī šorttrekā. Arī viņa avantūra ar diviem sportiem vienās OS parādīja, ka viņam ir iekšā. Taču iekšā ir SILOVAM, nevis Latvijas ātrslidotājiem kopumā.

Uzcelt halli un tad skatīties kā slidotāji, tāpat kā kamaniņnieki skābiem ģīmjiem TV kameru priekšā stāsta sacerējumus "Ko es darīju vasarā un kāpēc ziemā man nekas nesanāk?" Nevajag, nav interesanti un ir ļoti dārgi.
Nepiekritīšu.
Kā var būt ātrslidošanas federācijai mīts, kad lūk būs ap 10 sportistu, kas būs gatavi startēt pasaules līmenī, tad arī sāksim par halli domāt.
Labrīt, iedarbiniet tak savas smadzenes, kur var rasties 10 ātrslidotāji, ja valstī trenēties var tikai 2 mēnešus un tos pašus uz kāda dīķeļa, lūdzoties, lai tas neielūzt.
Es piedāvātu risinājumu, krietni investēt šorttrekā, jo tur vajag tikai hokeja halli un tad šiem piesaistīt kādu mūsu ex ātrslidotāju, kas varētu redzēt un pateikt, ka šim vajag garos gabalus un lielo arēnu, tobiš, ātrslidošanu. Un tad tai pašai grūzīnietei vai armēnietei, kas vada mūsu federāciju atvērt maciņu (lai gan šīs tautas to parasti nedara) un finansiāli atbalstīt konkrētā sportista attīstību ārzemes, jo, jā, šobrīd diemžēl prioritāras noteikti ir citas arēnas.

  +2 [+] [-]

, 2018-03-10 15:42, pirms 4 mēnešiem
flipsider rakstīja: Vispirms futbolu, vieglatlētiku, peldēšanu vajag sakārtot, tad var runāt par ātrslidošanas hallēm!
Kam Tev tas toto sports futbols??? (Tūlīt saņemšu mīnusiņus no super futbola expertiem, bet tas nekas, šis sports pie mums ir KNAB jautājums, diemžēl).
peldēt var kaut visu ziemu, lūk pie triatlona vajag piedomāt, jo tas pus izmiris vai pavisam miris pie mums.
Vajag multi halli basketbolam un hokejam, jo PČ mēs dabūjām vēl uz arēnas Rīga balsta, bet ko tālāk????
Basketbolā varētu pretendēt uz kādu EČ, ja būtu vēl kāda multi halle. Tā atpelnītos ātri, jo koncerti un citi pasākumi arī ienes milzu naudu. Tikai 100 degunurbji par to nemaz neiedomājas, bet tēlo lepnos, ka bērniem pabalstu palielinājuši par 10 EUR.

  -2 [+] [-]

, 2018-03-10 15:42, pirms 4 mēnešiem
Ļoti interesanti un jauniešiem ļoti perspektīvi, taču ir svarīgākas būves.
Mums Rīgā nav Basketbola halles, kur nu vēl kkāda ātrslidošanas halle. Kaut vai tā pati BOBSLEJA trase, kur jāizmaina 1virāža, lai varētu notikt bobsleja PČ posmi arī Siguldā.. Es domāju, ka no pupularitātes viedokļa visi iegūtu...

     [+] [-]

, 2018-03-10 16:05, pirms 4 mēnešiem
Kā reiz vasarā redzēju kā izskatījās Mālpils bmx trase, aizaugusi, nevienam nevajadzīga. 20 tk izmeta

  -1 [+] [-]

, 2018-03-10 16:11, pirms 4 mēnešiem
Straka rakstīja: Kā reiz vasarā redzēju kā izskatījās Mālpils bmx trase, aizaugusi, nevienam nevajadzīga. 20 tk izmeta
Tiešām 20 tūkstošus tikai par trasi? Tā kkā nedaudz nereāli izklausās.

  +2 [+] [-]

, 2018-03-10 16:36, pirms 4 mēnešiem
Ar sporta būvēm vienmēr būs tā, ka kādam liksies, ka vajag, citam – nevajag nemaz utt. Tāpēc ir tāda lieta kā stratēģiskā plānošana. Kā izskatīsies mūsu sports pēc 10-20-30-50 gadiem? Kāds no komentētājiem vispār var uzburt ainiņu kāds sports būs Latvijā pēc 30 gadiem?

Problēma ir tajā, ka Latvijā vajag visu, jo sporta infrastruktūra vēl aizvien ir ārkārtīgi nolaista. Pat parastie pievilkšanās stieņi nav katrā pagalmā (agrāk bija). Savukārt visa infrastruktūras attīstīšana notiek nevis pēc kaut kāda pamatota plāna, bet pēc principa "kur var paķert kādu ES/federācijas naudu". Vajag, nevajag – tas vispār nevienu neinteresē, jo vajag apgūt naudu, vajag projektu. Pats projekts, ne sports vai sporta veids ir prioritārs. Nonāk līdz tādam absurdam, ka reģionos plāno būvēt/uzbūvē objektus, kas vispār ir šķērsām visam tajā vietā tradicionālajam sportam un sporta veidu vajadzībām.

Jau pieminētās BMX trases ir jā izcils piemērs. Pēc Štromberga medaļām daudziem nez kāpēc savajadzējās BMX trases, lai gan reģionā riteņbraukšana (šoseja, MTB, BMX, jebkāda, par treku nerunājot) kā sporta veids vispār nekad nav bijusi un nav ne treneru, ne zināšanu. Toties ir māneklis – projektu nauda.

Ātrslidošanas Latvijā nebija un nav. Parādās tikai atsevišķi indivīdi, kam tas kļūst interesanti un viņi tad nu arī iegulda sevī. Tāpēc visas runas par ātrslidošanas halli ir tikpat pamatotas kā par beisbola stadionu Latvijā.

Un pār visam – mēs runājam te par hallēm un stadioniem, kas jau ir augsto sasniegumu sports, taču visam pamatā ir bērnu un jauniešu, kā arī tautas sports. Jādomā par to un tad augsto sasniegumu sportā arī viss būs labi.

     [+] [-]

, 2018-03-10 17:07, pirms 4 mēnešiem
Juris Miņins rakstīja: Ar sporta būvēm vienmēr būs tā, ka kādam liksies, ka vajag, citam – nevajag nemaz utt. Tāpēc ir tāda lieta kā stratēģiskā plānošana. Kā izskatīsies mūsu sports pēc 10-20-30-50 gadiem? Kāds no komentētājiem vispār var uzburt ainiņu kāds sports būs Latvijā pēc 30 gadiem?

Problēma ir tajā, ka Latvijā vajag visu, jo sporta infrastruktūra vēl aizvien ir ārkārtīgi nolaista. Pat parastie pievilkšanās stieņi nav katrā pagalmā (agrāk bija). Savukārt visa infrastruktūras attīstīšana notiek nevis pēc kaut kāda pamatota plāna, bet pēc principa "kur var paķert kādu ES/federācijas naudu". Vajag, nevajag – tas vispār nevienu neinteresē, jo vajag apgūt naudu, vajag projektu. Pats projekts, ne sports vai sporta veids ir prioritārs. Nonāk līdz tādam absurdam, ka reģionos plāno būvēt/uzbūvē objektus, kas vispār ir šķērsām visam tajā vietā tradicionālajam sportam un sporta veidu vajadzībām.

Jau pieminētās BMX trases ir jā izcils piemērs. Pēc Štromberga medaļām daudziem nez kāpēc savajadzējās BMX trases, lai gan reģionā riteņbraukšana (šoseja, MTB, BMX, jebkāda, par treku nerunājot) kā sporta veids vispār nekad nav bijusi un nav ne treneru, ne zināšanu. Toties ir māneklis – projektu nauda.

Ātrslidošanas Latvijā nebija un nav. Parādās tikai atsevišķi indivīdi, kam tas kļūst interesanti un viņi tad nu arī iegulda sevī. Tāpēc visas runas par ātrslidošanas halli ir tikpat pamatotas kā par beisbola stadionu Latvijā.

Un pār visam – mēs runājam te par hallēm un stadioniem, kas jau ir augsto sasniegumu sports, taču visam pamatā ir bērnu un jauniešu, kā arī tautas sports. Jādomā par to un tad augsto sasniegumu sportā arī viss būs labi.
Pa lielam piekrītu,bet BMX trases gan daudzos reģionos tika uztaisītas pirms Štrombergs kļuva par OS.Drīzāk tas sporta veids daudziem iepatikās dinamikas dēļ un tam ,ka Latvijā populārs ir motokross.

     [+] [-]

, 2018-03-10 17:12, pirms 4 mēnešiem
Mums jau nevajag pat to jaunatni teiksim kura vakar sevi apliecināja ar kārtējo uzvaru . Šorit so to varēja atrast ,bet ne jau Latvijas info.

The winners the U16 women slalom........
.......Lettonia portata in trionfo da Germane Dzenifera sapace al primo anno in categoria di far segnare il milion tempo......
ielika 2,73 sec otrai 2,92 sec trešai vietai
Bravo Jenny were all proud yuore a star
Urra pozdravljaju ,bet ne vārda latviski......

Arī šis ir individuāli.bet neviens Latvijas info par to pat ausis nekustina.Delfos jau kuro dienu par Skonto krēsliem nenovāc info ,bet tas info ir ļoti svarīgi sporta attīstībai .
Slidotavu var atlikt ,bet velotreks ir pirmais ko vajadzētu.

     [+] [-]

, 2018-03-10 17:22, pirms 4 mēnešiem
tūlīt Haralds slidos..
https://www.eurovisionsports.tv/isu...

     [+] [-]

, 2018-03-10 17:41, pirms 4 mēnešiem
Banss rakstīja: Te tak ir rakstīts, ka neapsver. Iemācies lasīt.
Par laimi apsver daži indivīdi, nevis IZM. To kolēģis bija domājis, vismaz kā es to uztvēŗu.

  +1 [+] [-]

, 2018-03-10 18:12, pirms 4 mēnešiem
Juris Miņins rakstīja: Ar sporta būvēm vienmēr būs tā, ka kādam liksies, ka vajag, citam – nevajag nemaz utt. Tāpēc ir tāda lieta kā stratēģiskā plānošana. Kā izskatīsies mūsu sports pēc 10-20-30-50 gadiem? Kāds no komentētājiem vispār var uzburt ainiņu kāds sports būs Latvijā pēc 30 gadiem?

Problēma ir tajā, ka Latvijā vajag visu, jo sporta infrastruktūra vēl aizvien ir ārkārtīgi nolaista. Pat parastie pievilkšanās stieņi nav katrā pagalmā (agrāk bija). Savukārt visa infrastruktūras attīstīšana notiek nevis pēc kaut kāda pamatota plāna, bet pēc principa "kur var paķert kādu ES/federācijas naudu". Vajag, nevajag – tas vispār nevienu neinteresē, jo vajag apgūt naudu, vajag projektu. Pats projekts, ne sports vai sporta veids ir prioritārs. Nonāk līdz tādam absurdam, ka reģionos plāno būvēt/uzbūvē objektus, kas vispār ir šķērsām visam tajā vietā tradicionālajam sportam un sporta veidu vajadzībām.

Jau pieminētās BMX trases ir jā izcils piemērs. Pēc Štromberga medaļām daudziem nez kāpēc savajadzējās BMX trases, lai gan reģionā riteņbraukšana (šoseja, MTB, BMX, jebkāda, par treku nerunājot) kā sporta veids vispār nekad nav bijusi un nav ne treneru, ne zināšanu. Toties ir māneklis – projektu nauda.

Ātrslidošanas Latvijā nebija un nav. Parādās tikai atsevišķi indivīdi, kam tas kļūst interesanti un viņi tad nu arī iegulda sevī. Tāpēc visas runas par ātrslidošanas halli ir tikpat pamatotas kā par beisbola stadionu Latvijā.

Un pār visam – mēs runājam te par hallēm un stadioniem, kas jau ir augsto sasniegumu sports, taču visam pamatā ir bērnu un jauniešu, kā arī tautas sports. Jādomā par to un tad augsto sasniegumu sportā arī viss būs labi.
Uzbūru ainiņu - e-sports?

Nu tie "vingrošanas rīki", kurus (laikam) Rīgas dome uzstāda skolās un dažos laukumos, taču ir pilnīga parodija. Ne tur jēga no tiem, turklāt platumi un citi gabarīti ir nepārdomāti.

Ātrsldiošanas halli atšķirībā no beisbola laukuma apmeklētu arī parastā tauta, lai paslidotu. Kurš te bija ierakstījis, ka ledushalles iekšpusē var iebūvēt vēl laukumus. Protams, šī brīža apstākļos tā vairāk ir utopija, nevis projekts ar reālām aprisēm.

  +3 [+] [-]

, 2018-03-10 20:37, pirms 4 mēnešiem
Minskā blakus arēnai ātrslidošanas halle ir uzbliezta. Celiņiem pa vidu ir hokeja laukums, tur jaunatne trenējas. Bet vai tas ir baigi vajadzīgs, es nezinu. Mākslīgā ledus uzturēšana īstenībā ir baigi dārga

  -1 [+] [-]

, 2018-03-10 21:27, pirms 4 mēnešiem
Damokla zobens rakstīja: Uzbūru ainiņu - e-sports?

Nu tie "vingrošanas rīki", kurus (laikam) Rīgas dome uzstāda skolās un dažos laukumos, taču ir pilnīga parodija. Ne tur jēga no tiem, turklāt platumi un citi gabarīti ir nepārdomāti.

Ātrsldiošanas halli atšķirībā no beisbola laukuma apmeklētu arī parastā tauta, lai paslidotu. Kurš te bija ierakstījis, ka ledushalles iekšpusē var iebūvēt vēl laukumus. Protams, šī brīža apstākļos tā vairāk ir utopija, nevis projekts ar reālām aprisēm.
Par esportu runājot - tas ir pārvērtēts. Protams, ka tas bija, ir un būs aizvien vairāk, taču nez vai tā būs galvenā sportiskās sacensības platforma.

Beisbola laukumu, kā multifunkcionālu objektu, izmantot var daudz plašākam pasākumu lokam, jo, beigu beigās, tāds pats zālājs, kā jebkurā futbola laukumā, vien ir.

     [+] [-]

, 2018-03-11 00:01, pirms 4 mēnešiem
Kāpēc Juris Miņins mīnusu nevar pielikt?
Sporta infrastruktūru ir jāattīsta! Arī trekss un treneri ir mums bijuši! Vienīgi būtu jākooperējas ar Lietuvu un Igauniju. Igaunijā tramplīni, slēpšanas trases, Latvijā bobsleja trase, arī ātrslidošanas halle vajadzīga. Latvija, starp citu, arī hokejā ar bumiņu ir astoņniekā bijusi.

     [+] [-]

, 2018-03-11 04:46, pirms 4 mēnešiem
Atbilde ir pavisam vienkārša - nebūtu Siguldas trases, nebūtu mums arī medaļu un diezvai par kamanām, skeletonu un bobsleju, kāds Latvijā vispār runātu un interesētos. Tāpat arī ātrslidošanā - būs halle, būs vairāk censoņi un būs arī panākumi. Mēs jau bez halles un ar vienu sportistu-entuziastu esam tuvu medaļām, arī šorttrekā. Halli vajag, un tāpat kā Norvēģijā, tādu, ko var izmantot spīdvejam un ar hokeja laukumiem vidū. Būtu noslogojums visu gadu.

Tev jābūt autorizētam,