Ullas piezīmes: kafijas veikaliņš, zvēru pēdas, draudzenes un grāmata

Lielā noguruma dēļ, kas bija sakrājies pēc kārtēja 24 stundu brauciena busā, bija ļoooti grūti noturēties nomodā, lai sagaidītu gadu miju, tāpēc dažas minūtes pēc pulksten divpadsmitiem, salūta pavadījumā aiz loga devos gulēt. Toties jaunā, 2017. gada rīts bija lielisks! Ar komandas dāmām - Elīzu, Kendiju un Maiju - ar pacēlāju devāmies turpat blakus viesnīcai esošajā kalnā.

Laiks bija perfekts, noskaņojums tāpat, nevarētu iedomāties labāku veidu kā iesākt šo gadu - svaigs kalnu gaiss, superīga kompānija un pirmā rīta kafija ar brīnišķīgām ainavām fonā. Acij tīkamu skatu Kēnigszē netrūkst. Tas ir iemesls, kāpēc uz trasi gandrīz vienmēr ejam kājām. Pa ceļam ir ezers, kurā dzīvo, iespējams, draudzīgākās un ēdelīgākās pīles, kādas redzētas. Pīļu barošana Kēnigszē ir kā tradīcija, esot tur to darām katru reizi.

Jau jau par tradīciju mums ar Elīzu ir kļuvusi arī vietēja kafijas veikaliņa apmeklējums. Kafija mums ļoti garšo, un tur tā ir ļoti laba, tāpēc paiet garām ir grūti. Tāpat vienmēr izeju riņķi pa meža taku, no kuras paveras ļoti skaists skats uz ezeru. Šoreiz bija īpaši skaisti - gāju tur agri no rīta, pa nakti bija sasnidzis biezs sniegs, gandrīz līdz ceļiem. Neviens vēl nebija tur gājis, ik pa brīdim varēja manīt vien zvēru pēdas.

Pēc nedēļas Kēnigszē devāmies atpakaļ uz Siguldu, kur pagājušajā nedēļas nogalē norisinājās Pasaules kausa 6. posms, BMW sprinta kauss un komandu stafete. Visas disciplīnas vienā nedēļas nogalē - tā notika pirmo reizi.
Jāatzīst, ka agrāk par sacensībām mājas trasē nepriecājos, jo Sigulda bija vienīgā trase, kas man nepatika. Taču par laimi šosezon izdevās "uzķert" trasi, un tagad man tā patīk. Tāpēc pirmo reizi mūžā ar prieku izbaudīju šeit notiekošās sacensības.

Esot mājās, mana ikdiena vienmēr ir ļoti piepildīta un aizņemta, un šī nedēļa nebūt nebija izņēmums. Bija jāgatavojas sacensībām, gribējās arī mazliet izbaudīt šo īso laiku, ko varam pavadīt mājās, pirms dodamies atkal prom. Protams, vajadzēja arī pienācīgi atpūsties, izgulēties - tas man ir ļoti svarīgi, lai varētu aizvadīt produktīvu dienu.

Esot Latvijā, gandrīz katru dienu braucu no Siguldas uz Rīgu. Vispirms uz Olimpisko vienību, kur aizvadu savus fiziskos treniņus, pēc tam pusdienas "Terrā". Šī kombinācija tiešām ir neatņemama manas ikdienas sastāvdaļa. Tas ir tas, kas, man esot prom, pietrūkst visvairāk - kārtīgi treniņi un mans mīļākais ēdiens. Pēc tam paspēju arī tikties ar savām ilgi neredzētajām draudzenēm, kopīgi pasēdēt un iedzert manu iecienītāko kafiju Rīgā, kas atrodama "Innocent Cafe". Bet vakarā varēju atgriezties atpakaļ savā mierīgajā Siguldā, iekārtoties gultā ar labu grāmatu un astoņus kilogramus smago kaķi uz vēdera.

Domāju, ka tieši šāda, pozitīvu emociju un darba piepildīta nedēļa bija tas, kas vajadzīgs, lai ar prieku un jaunu enerģiju atkal piedalītos sacensībās, un pats galvenais - tās izbaudītu. Atmosfēra trasē tiešām bija lieliska, sacensības bija noorganizētas ļoti labi un bija liels prieks startēt savās mājās, savu atbalstītāju, ģimenes un draugu priekšā. Vēlos pateikt lielu, lielu paldies visiem, kas bija ieradušies atbalstīt klātienē, kā arī visiem, kas turēja īkšķus un skatījās televīzijā vai domās bija kopā ar mums.

Pateicoties šīm pozitīvajām emocijām, ar prieku un jaunu enerģiju varam doties nākamajā sacensību tūrē, kas ilgs sešas nedēļas. Pasaules čempionāts Īglsā, Austrijā būs jau nākamnedēļ!

Ar sveicieniem,
Ulla.