Draugiem.lv
Facebook
TwitterSiguldā no latvietēm labākā Vītola, Aparjodei kritiens, Eiropas zelts Ivanovai
Šodien Siguldas trasē turpinās Eiropas čempionāts kamaniņu sportā. Sieviešu konkurencē zeltu otro gadu pēc kārtas izcīnīja Tatjana Ivanova, bet no latvietēm labākā bija Elīna Vītola, ierindojoties piektajā vietā. Kendija Aparjode pirmajā braucienā piedzīvoja kritienu.
Pirms gada zeltu izcīnījusī Tatjana Ivanova pēc pirmā brauciena atradās 0,005 sekundes aiz titulētās Natālijas Geizenbergeres. Vācietes kontā ir četri olimpiskie zelti, deviņi pasaules un seši Eiropas čempiones tituli. Tomēr otrajā braucienā Ivanova prata deficītu pārvērst 0,052 sekunžu pārsvarā un nosargāja Eiropas labākās kamaniņu braucējas titulu. Uz goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa vēl viena Krievijas sportiste - Viktorija Demčenko.
No latvietēm labākā bija Elīna Vītola, kura prata nosargāt pirmajā braucienā iegūto piekto vietu. Šīs bija viņas sezonas pirmās sacensības Pasaules kausā un karjeras labākais rezultāts. 0,031 sekundi no Vītolas atpalika Elīza Tīruma, bet septīto vietu ieguva Ulla Zirne. Mūsējām priekšā bija divas Vācijas un divas Krievijas kamaniņu braucējas.
Savukārt sacensības neveiksmīgi beidzās sezonas kopvērtējuma astotās vietas īpašniecei Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā neveiksmīgi aizķēra Siguldas trases augšdaļu, kam sekoja kritiens un finiša nesasniegšana.
Sezonas astotais Pasaules kausa posms, kas vienlaikus ir arī Eiropas čempionāts, noslēgsies pulksten 13:50 ar komandas stafeti.
Eiropas čempionāts Siguldā
| V | Sportiste | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | T. Ivanova | Krievija | 1:23.594 |
| 2. | N. Geizenbergere | Vācija | +0.052 |
| 3. | V. Demčenko | Krievija | +0.161 |
| 4. | J. Taubica | Vācija | +0.310 |
| 5. | E. Vītola | Latvija | +0.400 |
| 6. | E. Tīruma | Latvija | +0.431 |
| 7. | U. Zirne | Latvija | +0.469 |
| 8. | J. Katņikova | Krievija | +0.486 |
Bet vispār, diezgan slitki, ka neviena no meitenēm, pat tuvu nav TOP3
Tagad grūtākais jautājums ko likt stafetē?
Braucienus neredzēju, tāpēc radās jautājums, kā saprast šo: "Savukārt sacensības neveiksmīgi beidzās sezonas kopvērtējuma astotās vietas īpašniecei Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā neveiksmīgi aizķēra Siguldas trases augšdaļu, kam sekoja kritiens un finiša nesasniegšana."
Stafetes sastāvs: Tīruma, Dārznieks, Šici.
Ja runājam par budžetiem - vienmēr esmu teicis, ka ja trūkst naudas, ir divas iespējas: tērēt mazāk vai pelnīt vairāk. Izskatās, ka daudziem ir instinkts uzreiz kā vienkāršāko un ātrāko izvēlēties pirmo variantu (piemēram, neuzturēt ledus trasi vai nogriezt atbalstu kādam sporta veidam), bet ļoti maz tiek meklētas iespējas īstenot otro. Man ir daudz jautājumu, kāpēc sporta sponsorēšanas vide un tradīcijas Latvijā ir tādas, kā ir, un ko tas liecina par mums un mūsu attieksmi pret sportu, bet kaut kā nemana plašāku interesi par šīm lietām.
https://www.ownthepodium.org/en-CA/...
Citas valstis, kur nav ledus braukšanas tradīciju, kā, piemēram, Zviedrijā, skaidrs, ka varbūt nedod, ja ir tikai atsevišķi interesenti, rezultātu nav, bet ieguldījumi vajadzīgi lieli. Mums ir pavisam cita situācija - iesakņojušās tradīcijas un arī augstākie sasniegumi. Tēlaini izsakoties, iekopta druva, kas katru gadu dod labu ražu medaļu un valsts atpazīstamības vairošanas izskatā. Visu to izpostīt un aizlaist atmatā būtu pats stulbākais, ko šādā situācijā varētu izdarīt.
Piemēram, man ļoti patīk tramplīnlēkšana, un es zinu, ka Latvijā ir arī cilvēki, vienkārši entuziasti, kas cenšas šo sporta veidu attīstīt, bet viņiem ir ļoti grūti, jo viss jāsāk teju no nulles (vismaz salīdzinājumā ar ledus trašu braucējiem), nav kārtīgas treniņu bāzes, nav panākumu un uzkrātas pieredzes, uz ko balstīties, viņi nevar garantēt, ka parādīsies spilgts talants un tūlīt būs panākumi. Pirmais solis ir jāveic pašiem, jāpierāda, ka tevī ir vērts ieguldīt, lai būtu vēl labāki rezultāti, jāizsitas uz augšu, kā to savulaik izdarīja ledus trašu braucēji, biatlonisti, un pašlaik dara slēpotāji ar jauno Latvijas slēpošanas karalieni Patrīciju Eiduku priekšgalā. Es personīgi priecājos par katru mūsējo sasniegumu un vēlos, lai to būtu pēc iespējas vairāk un visdažādākajos sporta veidos. Es neskaitu, cik daudz valsts naudas katram bijis piešķirts, jo nenodarbojos ar svešas naudas skaitīšanu vispār. Un man neskauž, ja kādam tiek iedota nauda attīstībai, jo zinu, ka manā makā tā tāpat nenonāktu.
Pirmkārt, vai to 1-2 miljonus atpelna? Jo iztērētai naudai ir jānes pretī kaut kāds labums. Tā kā rene nav ļoti plaši atpazīstams sporta veids /veidu grupa, lielu prestižu tas valstij nenesīs (prestižs= reklāma, reklama=tūristi, tūristi=nauda) ir otra versija - masveidība. Vai renē bariem iet trenēties bērni un jaunieši, katrā otrajā pilsētā ir renes pulciņi? Cik zinu nē. Tātad masveidības nav. Nu un paliek trešais - pozitīvās emocijas, ko nes dažadas uzvaras, medaļas utt. Tā kā, izņemot lielos sačus (OS, PČ) interese par reni nav ļoti liela var diskutēt vai tērēt 1-2 miljonus gadā, lai samērā neliela daļa iedzīvotaju tiktu pie pozitīvām emocijām ir diskutabla. Nu un protams, vēl ir arī tāda lietā, kā trases izīrēšana citu valstu sportistiem treniņiem. Pieļauju, ka saliekot kopumā bilance ir kaut kur pa 0.
Bet paskaidrošu, kāpēc daļa (ne visi, protams) čīkst par tiem nelietderīgajiem tēriņiem. Ejam pa ielu - redzam ceļus katastrofālā stāvoklī. Ieejam ziņu portālos vai ieslēdzam Panoramu, tv3 ziņas - bez darba tik un tik cilvēku, bankrotē tāda firma, šitā firma, trūkst tik un tik miljoni skolotāju, mediķu, policistu algu palielināšanai, trūkst tik un tik miljoni, pensiju palielināšanai. Kad regulāri lasi, ka trūkst nauda svarīgām lietām - lietām, kas daļai nodrošina normālu ikdienu vai pat eksistenci, lasīt, ka tūkstoši vai miljoni tiek tērēti izklaide vai sauksim tā - labai lietai, bet tādai, kas noder mazai sabiedrības daļai un nenes lielu finansialo atdevi rodas jautājumi - vai tiešām labāk tos neapgriezt un nepiešķirt naudu tam, kas ir noderīgāks lielākai sabiedrības daļai.
Par piemēru ņemšu savu pilsētu.
Tiek celta bibliotēka par 8 miljoniem, plāno celt jaunu skolu ar sporta zāli par 25 miljoniem un kultūras centru par nenoteiktu summu, taču runas iet par 10-15 miljoniem. Tatad kopumā 3 projektos plānotā summa ir 43-53 miljoni eiro. Pilsēta nav ne Rīga, ne Vpils, ne kāda cita no pilsētām ar ļoti biezu maciņu. Pamatlietas, kā piemēram ceļi nebūt ne visur ir ideāli, bibliotēka, jauna skola ar 3 stāvīgu sporta zāli vai jauns kultūras/tūrisma centrs nav pamatvajadzības - cilvēks parastais domā - priekš kam tas vajadzīgs ?Atcerēsimies Maslova piramīdu - cilvēkam vispirms ir pamatvajadzības un ja pamatnauda tiek tērēta ne pamatvajadzībām bet piramīdas spicei, tad kaut kas nav pareizi. To var salīdzināt ar tiem, kas pelna minimālo algu, bet pērk jaunāko iphone un krītā ņem jaunu auto - lietas bez kā noteikti var iztikt.
Para-Alpine Skiing $1,415,000
Ski Cross $1,785,000
Cross Country Skiing $400,000
Kopā gandrīz 5 miljoni
Lv tikai trasei par ko daži cepās (nerēķinot atbalstu sportistiem, tehniku utt) ir ap 300 tk gadā. LV budžets ir ap 10 miljardiem gadā. 0.003% no budžeta. Rēķinot kopējo atbalstu aptuveni 0.01% no valsts budžeta. Abos gadījumos uz kopējā fona nenozīmīgas summas no valstu budžetiem, taču arī nesalīdzinamas proprocionāli no katras valsts tēriņiem. Proporcionāli lv renei tērē ievērojami vairāk kā can slēpotājiem.
Otrkārt- jā neviens sevi neatpelna, taču citos sporta veidos krietni vairak apgrozās privāta nauda un lielie sporta veidi arī kalpo kā tūrismu ķērējs vairāk kā rene. Tīri iekšējā naudas apmaiņa - renē notiek pāris posmi gadā, normālos apstakļos atnāk, pieņems 1000 skatītāji katrā dienā. Hokeja, basketa izlases vien ar pāris pārbaudes spēlēm atsit to. (runa par ne-covid laikiem) Nerunāsim par tādam lietām, kā Eirokausi, citi starptautiskie turnīri. Pro sportistiem nemaksā no nodokļu naudas (izņemot pŗēmijas) Līdz ar to - jā neviens sporta veids sevi neatpelna, bet pietiekami daudz citu sporta veidu spēj sevi uzturēt labāk.