Valdis Ķuzis: Kamaniņu sportā no pirmās dienas

"Kamaniņu sports Latvijā oficiāli skaitās no 1968. gada, kad sākās Cīrulīšu trases būvēšana. Laikrakstā "Padomju Jaunatne" pavasarī izlasīju sludinājumu, jaunībā viss jaunais šķita interesants, tā nu aizbraucu un sākām darboties," atceras Ķuzis, kurš pats nāk no Mežaparka. "Pirms tam spēlēju hokeju, bet biju satraumējis kāju. Paralēli trasei katrs pa kaktiem sākām taisīt sev ragavas. Meklēju dažādus rasējumus. Tad jau tikai vēlāk uzbūvējām standartiem atbilstošas kamanas."

"Toreiz tie ātrumi nebija lieli un nevajadzēja baidīties. Paši dienām būvējām virāžas, lipinājām sniegu, tas viss bija interesanti. Kaut ziemas bija, arī toreiz gadījās sezonas, kad vajadzēja divreiz lipināt trasi," atceras veterāns, atgādinot, ka toreiz bija tikai dabīgās trases.

XII Ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā Ķuzis pārī ar Rolandu Upatnieku izcīnīja devīto vietu divnieku ekipāžu sacensībās. Vēlāk viņš kļuva par PSRS izlases mehāniķi, tomēr arī saglabāja labu sportisko formu. 1979. gadā latvietis sekmīgi aizstāja traumu guvušo PSRS izlases sportistu un pārī ar Valēriju Jakušinu izcīnīja ceturto vietu Eiropas čempionātā, kā arī devīto vietu pasaules čempionātā. Savukārt Upatnieks vēlāk kļuva par Latvijas bobsleja pamatlicēju.

"Sākumā kamanām idejas bija Upatnieka, bet izpildījums mūsu kopējs. Kamanu attīstība notika lēnām - bija laiks, kad parādījās aptecētāji, stiklaplasts. Pirmās mūsu kamanas bija ar pītiem sēdekļiem. Mums ar Roli bija citādāka gulēšana nekā pašlaik, to aizliedza pēc Insbrukas Olimpiādes," atceras Ķuzis. "Pēc olimpiskajām spēlēm man piedāvāja palikt par mehāniķi PSRS izlasē, jo taisīju ragavas. Tā arī viss iesākās. Savukārt Upatnieks aizgāja par izlases treneri un tad 1980. gadā uz bobsleju."

1976. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Latviju PSRS izlases sastāvā pārstāvēja pieci sportisti un visi bija kamaniņu braucēji, jo tieši Latvija aizsāka šo sporta veidu PSRS - Ķuzis, Upatnieks, Vera Zozuļa, Dainis Bremze un Aigars Kriķis.

"Tagad mums ar Edvīnu Guršponu ir firma "Fiberglass", ko nodibinājām jau 1989. gadā. Taisām kamanas pārsvarā bērniem un jauniešiem, jo elites kamanas tāpat kā mūsu laikos katrs būvē savas. Mums ir plaša patēriņa kamanas tiem, kas grib sākt braukt - Vācijā, Bavārijas reģionā, bērniem kamanas ir gandrīz vai obligātais sporta veids un katrs iziet treniņnometni. Tie visi brauc ar mūsu kamanām. Arī jauniešu kamanas nekur citur vairs neražo."

Ķuzis par balvas saņemšanu šodien uzzināja, kad viņam no izsludināšanas ceremonijas piezvanīja žurnālists Dainis Caune. "Ir neierasta diena, esmu izsists no ikdienas ritma, bet patīkami," saka sporta veterāns, kurš arī pašlaik cenšas sekot sportam un priecājas, ka pagājušajā nedēļas nogalē Pasaules kausa posmā Vistlerā labi nostartēja Latvijas dāmu kamaniņu braucējas.

Ķuzis pats bijis septiņās olimpiskajās spēlēs - 1976. gadā kā sportists, pēc tam 1980., 1984., 1988., 1992., un 1994. gadā sportisti brauca ar viņa gatavojajām kamanām, bet 2006. gadā Turīnā Ķuzis bija Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas tehniskais delegāts. "Žēl, ka ne visas no šīm olimpiskajām spēlēm bija zem Latvijas karoga, bet vajadzēja strādāt un startēt zem cita karoga."

Balvu par mūža ieguldījumu Ķuzis saņems 21. decembrī gaidāmajā Gada balvas sportā ceremonijā.

Balvas par mūža ieguldījumu ieguvēji